Ļevs Šestovs

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Ļevs Šestovs
Лев Исаакович Шестов
Ļevs Šestovs
Personīgā informācija
Dzimis 1866. gada 12. februārī
Kijeva, Krievijas impērija
(Karogs: Ukraina Ukraina)
Miris 1938. gada 19. novembrī (72 gadi)
Parīze, Karogs: Francija Francija
Vispārīgā informācija
Skola, tradīcija eksistenciālisms
Galvenās intereses teoloģija, ētika, nihilisms
Alma mater Maskavas Universitāte, Kijevas Universitāte
Ietekmējies no Nīče, Kirkegors, Paskāls, Bodlērs, Dostojevskis, Tolstojs, Ļermontovs, Čehovs, Šekspīrs, Spinoza, Plotīns, Heine, Luters
Ietekmējis D. H. Lorenss, Batajs, Berdjajevs, Čorans, Bulgakovs, Kamī, Levī-Brils, Milošs, Delēzs
Galvenie darbi Афины и Иерусалим (1938)
Valoda krievu valoda

Ļevs Šestovs (krievu: Лев Исаакович Шестов, franču: Léon Chestov; dzimis kā Jehuda Leibs Švarcmans (krievu: Иегуда Лейб Шварцман) 1866. gada 12. februārī, miris 1938. gada 19. novembrī) bija 19./20. gadsimta Ukrainā dzimis ebreju izcelsmes krievu eksistenciālisma filozofs. No 1921. gada dzīvoja Parīzē.

Dzimis Kijevā, bagāta uzņēmēja ģimenē. Studēja matemātiku Maskavas Universitātē un tiesības Kijevas Universitātē. Pēc tam vairākkārt uzturējās ārzemēs. Publicēja rakstus un grāmatas par krievu literatūras autoru darbiem. 1905. gadā publicētais darbs Апофеоз беспочвенности (опыт адогматического мышления) izraisīja diskusijas krievu intelektuāļos. 1915. gadā atgriezās Krievijā. Nepieņemdams Oktobra revolūciju, 1920. gadā pameta valsti un apmetās Parīzē. Darbojās tā laika intelektuālajā elitē, lasīja lekcijas Sorbonā.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]