Česlavs Milošs
| ||||||||||||||||||||||||
| ||||||||||||||||||||||||
.jpg)
Česlavs Milošs (poļu: Czesław Miłosz; dzimis 1911. gada 30. jūnijā Šeteņos Lietuvā, miris 2004. gada 14. augustā Krakovā, Polijā) bija lietuviešu cilmes[1] poļu un amerikāņu dzejnieks un esejists. 1980. gada Nobela prēmijas literatūrā laureāts.
Savos darbos Česlavs Milošs parādīja, ka Austrumeiropas reģions ir ļoti fascinējošs, daudzveidīgs un ar vecām, dzīvām tradīcijām. 1953. gadā iznākušajā grāmatā "Sagūstītais prāts" viņš asi kritizēja komunistisko iekārtu un pēdējā nodaļā "Baltieši" pauda, ka viņa, brīva rakstnieka, uzdevums ir ļaut apspiestajiem (baltiešiem) runāt caur viņu.[2]
Dzīvesgājums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzimis 1911. gadā Šeteņos (Šeteniai) Lietuvas vidienē, tolaik Kauņas guberņas sastāvā, inženiera Aleksandra Miloša un viņa sievas Veronikas, dzimušas Kunatas, ģimenē. Viņa mātes senči piederēja senai lietuviešu dižciltīgo Siruču (Siručiai vai Syrutis) dzimtai. Dzīvodams daudznacionālā vidē, kāda tolaik bija Lietuva, jau no agriem gadiem labi runāja ne tikai poliski, bet arī lietuviski, krieviski, kā arī angļu un franču valodās.
Sākoties Pirmajam pasaules karam Milošu ģimene devās uz Iekškrieviju, kur piedzīvoja revolūciju un boļševiku varas dzimšanu. Pēc PSRS—Polijas miera līguma noslēgšanas, ģimene 1920. gadā apmetās uz dzīvi Viļņā, kas tolaik kļuva par Polijas sastāvdaļu. Viļņā Milošs pabeidza Sigismunda Augusta ģimnāziju un studēja jurisprudenci Viļņas Universitātē. Šeit 1930. gadā viņš publicēja pirmos dzejoļos. Arī vēlākos darbos Milošs kavējas atmiņās par Viļņu un mācību laiku tajā.
Neilgi pirms Otrā pasaules kara sākuma pārcēlās uz Varšavu. Kara laikā piedalījās poļu pretošanās kustībā, paralēli publicējot dzeju pagrīdes izdevumos. Pēc kara beigām Milošs kļuva par Polijas vēstniecības kultūras atašeju Vašingtonā, pēc tam Parīzē. 1951. gadā, Polijā nākot pie varas komunistiskajam režīmam, Milošs Parīzē lūdza politisko patvērumu. Šeit 1953. gadā Milošs publicēja vienu no saviem ievērojamākajiem darbiem "Sagūstītais prāts" (Zniewolony umysł) — par intelektuāļu vietu totalitārismā.
1960. gadā pārcēlās uz ASV, kur pasniedza slāvu filoloģiju Kalifornijas Universitātē, Bērkli. 1970. gadā ieguva ASV pilsonību.
Pēc komunisma krišanas pārcēlās atpakaļ uz dzīvi Polijas intelektuāļu centrā — Krakovā, kur mira 2004. gada 14. augustā, 93 gadu vecumā.
Darbi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Kompozycja (1930); Podróż (1930) — debija Viļņas Universitātes izdevumā.
- Poēma par sastingušo laiku/Poemat o czasie zastygłym (1933) — debijas dzejas krājums.
- Trīs ziemas/Trzy zimy (1936)
- Obrachunki
- Dzejas/Wiersze (1940)
- Neatkarīgā dziesma/Pieśń niepodległa (1942)
- Glābšana/Ocalenie (1945)
- Morālais traktāts/Traktat moralny (1947)
- Sagūstītais prāts/Zniewolony umysł (1953), tulkota latviski (1998)
- Varas iegūšana/Zdobycie władzy (1953)
- Dienas gaisma/Światło dzienne (1953)
- Isas ieleja/Dolina Issy (1955)
- Poētiskais traktāts/Traktat poetycki (1957)
- Dzimtā Eiropa/Rodzinna Europa (1958), tulkota latviski (2011)
- Kontinenti/Kontynenty (1958)
- Cilvēks skorpionu vidū/Człowiek wśród skorpionów (1961)
- Król Popiel i inne wiersze (1961)
- Gucio zaczarowany (1965)
- Redzējumi pie Sanfrancisko līča/Widzenia nad Zatoką San Francisco (1969)
- Pilsēta bez vārda/Miasto bez imienia (1969)
- Polijas literatūras vēsture/The History of Polish Literature (1969)
- Personiskie pienākumi/Prywatne obowiązki (1972)
- Kur saule lec un kur tā riet/Gdzie słońce wschodzi i kędy zapada (1974)
- Ulro zeme/Ziemia Ulro (1977)
- Zinātņu dārzs/Ogród nauk (1979)
- Hymn o perle (1982)
- The Witness of Poetry (1983)
- Nieobjęta ziemia (1984)
- Hronikas/Kroniki (1987)
- Dalsze okolice (1991)
- Sākot ar manām ielām/Zaczynając od moich ulic (1985)
- Metafizyczna pauza (1989)
- Poszukiwanie ojczyzny (1991)
- Mednieka gads/Rok myśliwego (1991)
- Upes krastā/Na brzegu rzeki (1994)
- Dzimtenes meklējumi/Szukanie ojczyzny (1992)
- Legendy nowoczesności (1996)
- Życie na wyspach (1997)
- Ceļmalas sunītis/Piesek przydrożny (1997)
- Miloša ābece/Abecadlo Miłosza (1997)
- Inne Abecadło (1998)
- Wyprawa w dwudziestolecie (1999)
- Tas/To (2000)
- Orfeusz i Eurydyka (2003)
- O podróżach w czasie (2004)
Darbi latviski
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- "Sagūstītais prāts" (Zniewolony umysł), tulkotājs Uldis Bērziņš, apgāds Zvaigzne ABC, 1998, 186 lpp. ISBN 9984-04-907-8
- "Dzimtā Eiropa" (Rodzinna Europa), tulkotājs Māris Salējs, apgāds Zvaigzne ABC, 2011, 368 lpp. ISBN 978-9934-0-1801-5
- "Tie gaiteņi" (Te korytarze), atdzejotāja Dagnija Dreika, apgāds Daugava, 2014, 128 lpp. ISBN 978-9984-41-071-5
- "Dāvana/ Dar". Bilingvāls izdevums. Sastād. Ingmāra Balode. Atdzejotāji Ingmāra Balode, Uldis Bērziņš, Hermanis Marģers Majevskis, Māris Salējs, apgāds Neputns, 2021, 369 lpp. ISBN 978-9934-601-30-9
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Česlavs Milošs. Dzimtā Eiropa. 1959. (Māra Salēja latviskais tulkojums 2011. — 30 lpp.)
- ↑ Česlavs Milošs Jura Kronberga nekrologs, Diena, 2004. gada 21. augustā
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Česlavs Milošs.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Zinātniskās fantastikas enciklopēdijas raksts (angliski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
- Biogrāfija Nobela prēmijas mājaslapā (angliski)
- Milosz.pl Česlava Miloša oficiālā mājas lapa Arhivēts 2011. gada 2. novembrī, Wayback Machine vietnē. (poliski)
- Česlava Miloša Nobela lekcija Arhivēts 2011. gada 10. martā, Wayback Machine vietnē. (latviski)
- Česlava Miloša Nobela lekcijaArhivēts 2005. gada 31. oktobrī, Wayback Machine vietnē. (angliski) (poliski)
- Miloša dzeja Arhivēts 2010. gada 16. jūlijā, Wayback Machine vietnē. (latviski)
| Apbalvojumi | ||
|---|---|---|
| Priekštecis: Odisejs Elitis |
Nobela prēmija literatūrā 1980 |
Pēctecis: Eliass Kaneti |
| ||||||||||||||||||||||
|