Žanis Lipke

Žanis Lipke Jānis Lipke Personīgā informācija Dzimis 1900. gada 1. februārī Jelgava, Kurzemes guberņa, Krievijas Impērija (tagad Latvija) Miris 1987. gada 14. maijā (87 gadi) Rīga, Latvijas PSR, PSRS (tagad Latvija) Tautība latvietis Nodarbošanās strādnieks Vecāki Jānis Lipke Brāļi Nikolajs Māsas Antonija, Eleonora Dzīvesbiedre Johanna Lipke (Novicka) Bērni Zigfrīds, Alfrēds un Aina

Žanis Lipke (īstajā vārdā Jānis Lipke; dzimis 1900. gada 1. februārī Jelgavā, miris 1987. gada 14. maijā Rīgā) bija ebreju glābējs Otrā pasaules kara laikā.

Dzīvesgājums

Dzimis 1900. gadā Jelgavā grāmatveža Jāņa Lipkes ģimenē. Viņam bija māsas Antonija un Eleonora un brālis Nikolajs. Tēvs kritis latviešu strēlnieku kaujās. Vācu Kurzemes ofensīvas laikā 1915. gada vasarā viņu kā pusaudzi mobilizēja darba vienībā rakt ierakumus Jelgavas aizsardzības pozīcijām. 1917. gadā viņš strādāja Šķirotavas dzelzceļa stacijā. Latvijas brīvības cīņu laikā no 1919. līdz 1920. gadam dienēja Latvijas armijas Daugavpils artilērijas pulkā, pēc kara beigām strādāja Rīgas ostā par krāvēju, kur reiz bija pieķerts kontrabandas ievešanā. 1934. gadā nopirka māju Balasta dambī Ķīpsalā. Pēc paša Lipkes stāstītā, pēc Ulmaņa apvērsuma viņš esot palīdzējis kuģos slēpties kreisajiem aktīvistiem. Tādā veidā viņam izveidojās uzticamu palīgu grupa.

Pēc Latvijas okupācijas Otrā pasaules kara laikā 1941. gadā Lipke strādāja Luftwaffe noliktavās, kas bija izvietotas Rīgas centrāltirgū. 1941. gada novembra beigās un decembrī viņš sāka organizēt Rīgas geto ieslodzīto ebreju bēgšanu. Ar gaļas kombināta šofera Jāņa Brieža palīdzību viņam izdevās izvest no geto un noslēpt patērētāju biedrības "Vienība" noliktavās Lāčplēša ielā pirmo bēgļu grupu. Vēlāk ebrejus slēpa arī pie Lipkes paziņām Barneta Rozenberga un Andreja Graubiņa. Tā kā drīz Rozenberga darbnīcas noliktavās cilvēkus slēpt kļuva bīstami, Lipke izraka bunkuru savas mājas pagalmā Balasta dambī. No 400 līdz 450 ebrejiem, kurus izglāba Latvijas iedzīvotāji, Lipke kopā ar sievu Johannu, draugiem un paziņām nosargāja apmēram 55 ebreju dzīvības.

Pēc kara beigām 1946. gadā sāka strādāt par automehāniķi un pēc tam līdz pensijai strādāja par šoferi. Padomju iestādes ar aizdomām skatījās uz Lipkes darbību un to noklusēja, jo nebija skaidri viņa nesavtīgās un varonīgās rīcības motīvi. Lipki vairākkārt pratināja VDK, izmeklētājiem bija aizdomas, ka ebreji par viņu glābšanu bija maksājuši ar zeltu un briljantiem. Kādā pratināšanas reizē Lipke izmeklētājam teicis: "Jūs, komunisti, esat tādi pat bandīti kā fašisti, tikai viņi šāva uz cilvēkiem skatoties viņiem acīs, bet jūs šaujat slepus no muguras — vēl nekrietnāk!" Lipke domājis, ka šādu izlēcienu viņam nepiedos, bet iznāca tieši otrādi — mierīgi atlaida mājās un vairāk netraucēja.

Viens no izglābtajiem Izaks Drizins vēlāk liecināja: "Es Žanim biju pilnīgi svešs cilvēks un nevarēju saprast, kāpēc viņš to dara, kad apkārt notiek slepkavošana. Parādās cilvēks kā brīnums — ar mieru glābt nāvei nolemtos. Naudu viņš neņēma, komunists viņš nebija, un nevarēju saprast, kāpēc viņš uzņēmās tādu nastu un katru dienu sevi pakļāva nāves briesmām."

Žaņa Lipkes malkas šķūnis, zem kura atradās bunkurs (1970. gadi).

1977. gadā viņam ar Izraēlas starpniecību ārzemju braucienā izdevās nokļūt Izraēlā, kur viņu sagaidīja cilvēku pūļi, kuri nesa viņu pa pilsētas ielām. Arī izdzīvojušie Latvijas ebreji tradicionāli pulcējās pie Lipkēm Ziemassvētkos un Jāņos.

Žanis Lipke mira pēc devītā infarkta 1987. gada 14. maijā.

Piemiņa

Žanim un Johannai Lipkēm par godu iestādīts koks Jad Vašem memoriālā

1960. gadu beigās ebreju aktīvists un mākslinieks Josifs Kuzkovskis uzgleznoja Žaņa un viņa sievas Johannas portretus, ko nodeva glabāšanai Izraēlā. Jeruzalemes holokausta muzejā "Jad Vašem" glabājas lielākā daļa no materiāliem, kas savākti par šo bezbailīgo, godīgo, principiālo un reti pieticīgo cilvēku. Lipkem un viņa sievai piešķirts Izraēlas valsts apbalvojums "Taisnīgais starp tautām". Viņa piemiņai iestādīts koks Jad Vašem Holokausta memoriālā. Lipkes vārdā nosaukta iela Rīgā. Pie mājas, kurā viņš dzīvoja, atrodas piemiņas plāksne ar uzrakstu: "Šajā namā dzīvojuši pasaules taisnie Žanis Lipke, viņa sieva Johanna, viņu dēli Zigfrīds un Alfrēds. Dievišķas gaismas apmirdzēti, viņi pasniedza glābjošu roku. 1941—1944." Atklājot piemiņas plāksni, Latvijas prezidente Vaira Vīķe-Freiberga par Lipki teica:

"Viņš vadījās pēc tā likuma, kas saka mīlēt savu tuvāko kā sevi pašu, jo katrs cilvēks, kas tiek iznīcināts, tas ir uzbrukums cilvēces pamatvērtībām. Katrs pāridarījums, kas tiek jebkuram no mums izdarīts, ir uzbrukums arī mums pašiem un mūsu pašu cilvēcībai. Es priecājos, ka tiek atklāta šī piemiņas plāksne cilvēkam, kas visgrūtākajos apstākļos spēja aizstāvēt cilvēcību un glābt citu dzīvības, būdams gatavs riskēt ar sevis paša dzīvību. Un būtu jauki, ja kādu dienu šī vēsturiskā vieta varētu kļūt par piemiņas vietu vispār nākamajām paaudzēm un lai atgādinātu mūžu mūžos, ka Latvijā ir bijuši tādi cilvēki arī tajā posmā, ar kuriem varam lepoties."

1995. gada 4. jūnijā Rīgā, vietā, kur atradās Rīgas Lielā geto vārti, tika atklāta memoriālā plāksne, kurā rakstīts: "Žaņa Lipkes un visu Pasaules taisnīgo Latvijas iedzīvotāju piemiņai, kas katastrofas gados, riskējot ar savu dzīvību, glāba vajātos ebrejus."

Par Žani Lipki režisors Rodrigo Rikards uzņēmis dokumentālo filmu "Žanis un citi" (2000). Lipkes piemiņai Ķīpsalā, Mazajā Balasta dambī 8, uzbūvēts memoriāls, kuru 2013. gada 30. jūlijā atklāja Latvijas Valsts prezidents Andris Bērziņš un Izraēlas prezidents Šimons Peress.

2018. gada 25. oktobrī notika Dāvja Sīmaņa spēlfilmas "Tēvs Nakts" pirmizrāde. Filmas pamatā ir stāsts par Žani Lipki un viņa ģimeni Otrā pasaules kara laikā.

Ārējās saites

• Par Žani Lipki (latviski)
• Par Lipki Jadvašem muzejā mājaslapā (angliski)