1563. gads Latvijā
| Pasaulē: | 1560 1561 1562 - 1563 - 1564 1565 1566 |
| Latvijā: | 1560 1561 1562 - 1563 - 1564 1565 1566 |
| Laikapstākļi: | 1560 1561 1562 - 1563 - 1564 1565 1566 |
| Sportā: | 1560 1561 1562 - 1563 - 1564 1565 1566 |
| Kino: | 1560 1561 1562 - 1563 - 1564 1565 1566 |
Šajā lapā ir apkopoti 1563. gada notikumi Latvijas teritorijā, kuras Kurzemes, Zemgales un Sēlijas novadi atradās Kurzemes un Zemgales hercogistes sastāvā, izņemot Kurzemes bīskapiju (Dānijas īpašumā, 1560–1585) un Grobiņas apgabalu (Prūsijas hercogistes pārvaldē, 1560—1609). Vidzemes un Latgales novadi atradās Lietuvas un Livonijas personālūnijas sastāvā, daļēji krievu okupācijas zonā. Rīgas brīvpilsēta (1561–1582) mēģināja saglabāt suverenitāti.
Valdnieki
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Rīgas arhibīskaps (1539–1563) bija Brandenburgas Vilhelms, bet pēc viņa nāves Rīgas arhibīskapijas administrators (1563–1565) bija Nikolajs Radvils Melnais.
- Hercogs Gothards bija Kurzemes un Zemgales hercogistes valdnieks (1562—1587) un Livonijas vietvaldis (1562—1566).
- Kurzemes un Sāmsalas bīskaps (1560—1583) bija princis Magnuss.
- Nominālais Livonijas lielhercogs bija Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs (1548—1572) Sigismunds II Augusts,
Notikumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- turpinājās Livonijas karš (1558–1583)
Dzimuši
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Miruši
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 1563. gada 4. februārī Rīgas arhibīskaps Brandenburgas Vilhelms
 | Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |