1566. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1566. gada notikumi Latvijas teritorijā, kuras Kurzemes, Zemgales un Sēlijas novadi atradās Kurzemes un Zemgales hercogistes sastāvā, izņemot Kurzemes bīskapiju (Dānijas īpašumā, 1560—1585) un Grobiņas apgabalu (Prūsijas hercogistes pārvaldē, 1560—1609). Vidzemes un Latgales novadi atradās Livonijas un Lietuvas reālūnijas sastāvā, daļēji krievu okupācijas zonā. Rīgas brīvpilsēta (1561—1582) mēģināja saglabāt suverenitāti.

Valdnieki

Hercogs Gothards bija Kurzemes un Zemgales hercogistes valdnieks (1562—1587) un Livonijas vietvaldis (1562—1566), viņa sieva bija hercogiene Mēklenburgas Anna (1566—1602).
Kurzemes un Sāmsalas bīskaps (1560—1583) bija Magnuss.
Nominālais Livonijas lielhercogs bija Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs (1548—1572) Sigismunds II Augusts, bet Livonijas vietvaldis (1566—1578) bija Jānis Hodkevičs.

turpinājās Livonijas karš (1558–1583)
Lietuvas Sejms nolēma izveidot Livonijas un Lietuvas kopvalsti. Hercogu Gothardu atcēla no Livonijas vietvalža amata, kurā iecēla Janu Hodkeviču.
25. decembrī Sejms paziņoja, ka Pārdaugavas Livonijas hercogiste uz visiem laikiem ir iekļauta Lietuvas sastāvā.
26. decembrī Grodņas ūnija saņēma Sigismunda II apstiprinājumu. Pārdaugavas Livonija atzina Lietuvas valdnieka un viņa mantinieku varu, nosūtīja pārstāvjus uz Lietuvas Sejmu. Vienlaikus Livonija lūdza atzīt protestantu tiesības un vācu valodu valsts pārvaldē.
Livonijas hercogistē izveidoja Rīgas, Turaidas, Cēsu un Daugavpils novadus.

Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.