19. ieroču SS sapieru bataljons
 | |
| Valsts |
.svg){kind=small} Trešais reihs |
|---|---|
| Pastāvēšanas laiks | 1944—1945 |
| Pakļautība | 19. ieroču SS grenadieru divīzija |
| Karaspēka veids | Sauszemes spēki |
| Militārās operācijas |
Kaujas pie Cesvaines Mores kaujas Kaujas Kurzemes cietoksnī |
| Komandieri | |
| Komandieri |
Voldemārs Saulīte Juris Taube |
19. ieroču SS sapieru bataljons (vācu: Waffen-Pionier-Abteilung der SS 19) bija Latviešu leģiona kājnieku sapieru vienība 19. ieroču SS grenadieru divīzijas sastāvā. Kaujas gaitas beidza ar Lielvācijas kapitulāciju Kurzemes cietoksnī 1945. gada maijā.[1]
Izveidošana
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]19. sapieru bataljonu 1944. gada aprīlī Vaiņodē sāka formēt pulkvežleitnants Voldemārs Saulīte, sākotnējo personālsastāvu veidoja 180 bijušie Karaskolas audzēkņi. Līdz maija sākumam bataljons saņēma papildinājumus no 2. Apmācības pulka, 7. maijā tika nodots zvērests un 8. maijā bataljons 367 vīru sastāvā devās uz Davles staciju pie Prāgas. Bataljona vadība un struktūra bija šāda:
Komandieris - pulkvežleitnants Voldemārs Saulīte
- 1. rotas komandieris - leitnants Kārklītis
- 2. rotas komandieris - leitnants Strazdiņš
- 3. rotas komandieris - leitnants Odiņš
Davli bataljons sasniedza 14. maijā, novietojoties 7 km attālajā Stiehovicā un uzsākot sapieru apmācības. 4. jūnijā ieradās jauni papildinājumi no Rīgas Karaskolas un bataljona sastāvs pieauga līdz 12 virsniekiem, 36 instruktoriem un 332 kareivjiem. Tika uzsāktas apmācības 12 nedēļu garumā, taču trūka gan ieroču, gan sapieru aprīkojuma un transporta, lai tās veiktu pilnvērtīgi. Pēc apmācību pabeigšanas bataljons devās uz Latvijas teritoriju, augusta beigās pievienojoties pārējām 19. divīzijas vienībām pie Tirzas.[1]
Kaujas gaitas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Bataljons piedalījās kaujās atiešanas laikā uz Kurzemes cietoksni, tostarp Vidzemes augstienē, pie Cesvaines un Mores kaujās. Kurzemes cietokšņa līnijā bataljons novietojās Dirbas apkaimē netālu no Džūkstes. Šeit nomainījās bataljona vadība - pulkvežleitnants Saulīte tika pārcelts uz 15. divīzijas štābu un sapieru bataljona vadību pārņēma pulkvežleitnants Juris Taube.[2]
Bataljons izcīnīja smagas aizsardzības kaujas Trešās Kurzemes lielkaujas laikā no 21. līdz 22. decembrim, tostarp 22. decembrī smagi tika ievainots tā komandieris pulkvežleitnants Taube. Viņu evakuēja uz uz Vāciju, taču formāli viņš palika bataljona komandiera amatā.
Kaujas gaitas 19. sapieru bataljons beidza pēc Lielvācijas kapitulācijas 1945. gada maijā Kurzemes cietoksnī, bataljona komandieris pulkvežleitnants Taube no gūtajiem ievainojumiem mira 1945. gada 4. augustā Rēgensburgā.[3]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 Daugavas Vanagu Centrālās Pārvaldes Izdevums - Latviešu kaŗavīrs Otra pasaules kaŗa laikā, Toronto: 1976, 4.sējums, 159. lpp
- ↑ Daugavas Vanagu Centrālās Pārvaldes Izdevums - Latviešu kaŗavīrs Otra pasaules kaŗa laikā, Toronto: 1977, 5.sējums, 29. lpp
- ↑ Daugavas Vanagu Centrālās Pārvaldes Izdevums - Latviešu kaŗavīrs Otra pasaules kaŗa laikā, Toronto: 1977, 5.sējums, 137. lpp
| ||||||||||||||