2020. gada vasaras olimpisko spēļu rīkotājpilsētas izvēle

Vikipēdijas lapa

2020. gada vasaras olimpisko spēļu un 2020. gada vasaras Paraolimpisko spēļu norises vietas izvēli organizēja Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK). Galīgajā balsojumā 2013. gada 7. septembrī Buenosairesā, kur notika 125. Starptautiskās olimpiskās komitejas sesija uzvarēja Japānas galvaspilsēta Tokija. Balsošanai tika izvirzītas 5 pilsētas: Stambula, Tokija, Baku, Doha un Madride.

Izvēles process[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Olimpisko spēļu norises vietas izvēles process sākas ar pilsētas pieteikuma iesniegšanu Starptautiskajai Olimpiskajai komitejai (SOK), ko iesniedz tās Nacionālā Olimpiskā komiteja (NOK), un beidzas ar SOK locekļu ievēlēšanu olimpisko spēļu rīkotājpilsētā ierastās sesijas laikā. To nosaka Olimpiskās hartas 5. nodaļas 34. punktā.[1]

Kopš 1999. gada procesu veidu divi posmi. Pirmajā posmā, kas sākas tūlīt pēc piedāvājumu iesniegšanas termiņa beigām, “kandidātpilsētām” ir jāatbild uz anketas jautājumiem, kas attiecas uz tēmām, kuras ir svarīgas veiksmīgai spēļu organizācijai. Šī informācija ļauj SOK analizēt pilsētu rīkošanas iespējas un to plānu stiprās un vājās puses. Pēc detalizētas iesniegto anketu izpētes un sekojošajiem ziņojumiem SOK Izpildkomiteja izvēlas pilsētas, kuras ir kvalificētas pāriet uz nākamo posmu. Otrais posms ir patiesā kandidatūras stadija: apstiprinātajān pilsētām (turpmāk tekstā — “kandidātpilsētas”) ir jāiesniedz otrā paplašināta anketa ar detalizētāku informācijas lietu.[2] Šos lietu rūpīgi izpēta SOK novērtēšanas komisija, grupa, kurā ir SOK locekļi, starptautisko sporta federāciju, NOK pārstāvji, sportisti, Starptautiskā Paralimpiskā komiteja un dažādu jomu starptautiski eksperti.[3] Šo procesu vada Kreigs Rīdijs. Pēc tam vērtēšanas komisijas locekļi četru dienu pārbaudes vizītēs dodas uz katru no kandidātpilsētām, kur pārbauda piedāvātās vietas un tiek iepazīstināti ar sīkāku informāciju par tēmām, kas ietvertas kandidātūras lietā. Novērtēšanas komisija paziņo savu pārbaužu rezultātus ziņojumā, kas tiek nosūtīts SOK locekļiem vienu mēnesi pirms SOK vēlēšanas sesijas.[2]

SOK sesija, kurā tiek ievēlēta olimpisko spēļu rīkotājpilsēta, notiek valstī, kura nav iesniegusi pieteikumu olimpisko spēļu rīkošanai.[2] Vēlēšanas veic sapulcētie aktīvie SOK locekļi (izņemot goda locekļus), katram no tiem ir viena balss. Locekļi no valstīm, kuru pilsēta startē vēlēšanu procesā, nevar balsot. Balsošana notiek vairākās kārtās, līdz viens piedāvājums iegūst absolūto balsu vairākumu; ja tas nenotiek pirmajā kārtā, tiek izslēgta pilsēta ar vismazāko balsu daudzumu un sākas vēl viena balsošanas kārta. Ja rezultāts ir vienāds ar vismazāko balsu skaitu, tiek rīkota īpaša balsošana, uzvarētājam pārejot uz nākamo kārtu. Pēc katras kārtas tiek pasludināts izslēgtais piedāvājums.[4][5] Pēc rīkotājpilsētas paziņošanas veiksmīgā konkursā, delegācija paraksta “rīkotājpilsetas līgumu” ar SOK, kas deleģē Spēļu organizācijas pienākumus pilsētai un attiecīgajai Nacionālajai olimpiskajai komitejai.[6]

Izvēles process grafiks[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) izpildvalde apstiprināja 2020. gada vasaras olimpisko un vasaras paraolimpisko spēļu rīkotājpilsētas atlases procesa grafiku šādi:[7][8]

  • 2011. gads:
    • 16. maijs — Starptautiskā Olimpiskā komiteja nosūtīja vēstules, kurās uzaicināja Nacionālās olimpiskās komitejas (NOK) iesniegt piedāvājumus.
    • Jūlijs un augusts — Starptautiskā Olimpiskā komiteja lūdz Nacionālajām Olimpiskajām komitejām līdz 29. jūlijam iesniegt vēstules par atbilstību Pasaules antidopinga aģentūras kodeksam. Starptautiskā Olimpiskā komiteja arī pieprasīja iesniegt ierosinātos datumus, ja valstis vēlas spēles rīkot ārpus SOK noteiktā laika perioda (no 15. jūlija līdz 31. augustam).
    • 1. septembris — Gala termiņš iespējai iesniegt to pilsētu nosaukumus, kuras interesējas par 2020. gada vasaras olimpisko un paraolimpisko spēļu rīkošanu.
    • 1. septembris — Starptautiskā Olimpiskā komiteja apstiprināja, ka viņi ir saņēmusi sešu pilsētu piedāvājumus.
    • 3. — 4. novembris — Starptautiskā Olimpiskā komiteja rīkoja informatīvu sanāksmi 2020. gada pretendentiem.
    • 8. decembris — Starptautiskā Olimpiskā komiteja paziņoja kandidātpilsētu izlozes kārtību.
  • 2012. gads:
    • 15. februāris — Starptautiskajai Olimpiskajai komitejai tiek iesniegti pieteikuma lietas un garantijas vēstules.
    • 23. maijs — Starptautiskās Olimpiskās komitejas izpildvalde Kvebekas pilsētā nolēma, kuras pilsētas tiks apstiprinātas par oficiālajām kandidātpilsētām.[9]
    • 27. jūlijs — 12. augusts — Olimpisko spēļu novērotāju programma 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs Londonā.
    • 14. — 21. novembris — 2012. gada vasaras olimpisko spēļu pārskats Riodežaneiro.
  • 2013. gads:
    • 7. janvāris — Kaditatūras lietu iesniegšana.[10]
    • 4. — 7. marts — Starptautiskās Olimpiskās komitejas novērtēšanas komisija apmeklēja Tokiju.
    • 18. — 21. marts — Starptautiskās Olimpiskās komitejas novērtēšanas komisija apmeklēja Madridi.
    • 24. — 27. marts — Starptautiskās Olimpiskās komitejas novērtēšanas komisija apmeklēja Stambulu.
    • 25. jūnijs — Starptautiskās Olimpiskās komitejas vērtēšanas komisijas ziņojums.
    • 3. — 4. Jūlijs — Starptautiskās Olimpiskās komitejas locekļu informēšana par kandidātpilsētām ārkārtas sesijā Lozannā.[11]
    • 7. septembris — Starptautiskās Olimpiskās komitejas 125. sesijas laikā, Buenosairesā, notika 2020. gada vasaras olimpiskās un vasras paraolimpisko spēļu rīkotājpilsētas vēlēšanas.[12]

Kandidatūrpilsētu novērtējums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Attiecīgās Nacionālās Olimpiskās komitejas (NOK) sešas pilsētas bija iesniegušas, lai tās sākotnēji pieteiktos olimpisko spēļu rīkošanai, bet Roma neilgi pirms pieteikuma iesniedzēja dokumentu iesniegšanas atsauca savu piedāvājumu.[13] Pilsētas, kas piedāvāja rīkot šīs olimpiskās spēles bija no diviem kontinentiem — Eiropas un Āzijas (tiek uzskatīts, ka Stambula atrodas uz Āzijas un Eiropas robežas). 2020. gadā būs pagājuši divpadsmit gadi, kopš kāda Āzijas pilsēta rīkoja vasaras olimpiskās spēles (Pekina 2008), un astoņi gadi kopš Eiropas pilsēta rīkoja vasaras olimpiskās spēles (Londona 2012). No sešiem pretendentiem Tokija iepriekš bija rīkojusi vasaras olimpiskās spēles 1964. gadā. Pārējie četri pretendenti jau iepriekš ir izteikuši piedāvājumus rīkot olimpiskās spēles. Šī bija pirmā reize 20 gadu laikā, kad neviena Amerikas pilsēta nebija izteikusi vēlmi organizēt olimpiskās spēles. Baku un Doha piedalījās konkursā par 2016. gada olimpisko spēļu rīkošanu, bet neizdevās kļūt par kandidātpilsētām, savukārt Tokija un Madride arī piedalījās 2016. gada spēlēs un kļuva par kandidātpilsētām.

Rezultātu tabula, ko piešķīrusi Starptautiskās Olimpiskās komitejas darba grupa, lai novērtētu 2020. gada kandidātpilsētu kvalitāti un iespējamību[14]
Kritērijs Stambula Tokija Baku Doha Madride
Karogs: Turcija TUR Karogs: Japāna JPN Karogs: Azerbaidžāna AZE Karogs: Katara QAT Karogs: Spānija ESP
Min Max Min Max Min Max Min Max Min Max
Spēļu koncepcija un sacensību norises vietas 6.0 8.0 7.0 9.0 4.0 7.0 5.5 8.0 8.0 9.0
Olimpiskais ciemats (-i) 6.0 8.0 8.0 9.0 5.0 8.0 7.0 9.5 7.0 9.0
Starptautiskais apraides centrs / plašsaziņas līdzekļu preses centrs 6.0 8.0 8.0 9.0 4.0 6.0 7.0 9.0 6.0 9.0
Sporta pieredze 5.5 7.0 7.0 8.0 3.5 5.5 5.0 7.5 7.5 8.5
Vide un meteoroloģija 5.0 7.0 5.5 8.0 4.0 7.0 4.0 6.0 7.5 9.0
Izmitināšana 6.0 8.0 9.0 10.0 3.0 5.0 5.0 8.0 8.0 9.0
Transports 5.0 7.0 8.0 9.0 4.0 7.0 6.0 8.0 8.0 9.0
Medicīniskie pakalpojumi un dopinga kontrole 7.0 8.0 8.0 9.0 5.0 7.0 8.0 9.0 8.0 9.0
Drošība 6.0 7.0 7.0 9.0 4.0 6.0 6.0 7.0 7.0 8.0
Telekomunikācijas 6.0 8.0 9.0 9.0 5.0 7.0 7.0 8.0 9.0 9.0
Enerģija 6.0 8.0 5.0 8.0 4.0 5.5 7.0 9.0 8.0 9.0
Juridiskie aspekti, muita, imigrācijas formalitātes 7.0 9.0 7.0 9.0 6.0 7.0 6.0 7.0 7.0 9.0
Valdības un sabiedrības atbalsts 8.0 9.0 6.0 9.0 7.0 9.0 8.0 9.0 7.0 9.0
Finanses un mārketings 6.0 8.0 7.0 8.0 4.0 6.0 8.0 9.0 5.0 8.0

Galīgais atlases process[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Starptautiskā Olimpiskā komiteja nobalsoja par 2020. gada vasaras olimpisko spēļu rīkotājpilsētas izvēli 2013. gada 7. septembrī Starptautiskās Olimpiskās komitejas 125. sesijā Buenosairesā, Argentīnā. Tika izmantota pilnā balsošanas sistēma. Neviena pilsēta ieguva vairāk nekā 50% balsu pirmajā kārtā, un Madridei un Stambulai tika piešķirta otrā vieta. Notika balsojums starp šīm divām pilsētām, lai noteiktu, kura tiks izslēgta. Galīgajā balsojumā Tokiju un Stambulu, Tokiju tika uzvarēja ar 60 balsīm, bet Stambula ieguva 6 balsis.

2020. gada vasaras olimpisko spēļu rīkotājpilsētas izvēles balsošanas rezultāti[15]
Pilsēta Valsts 1. kārta Pārbalsojums 2. kārta
Tokija Karogs: Japāna Japāna 42 60
Stambula Karogs: Turcija Turcija 26 49 36
Madride Karogs: Spānija Spānija 26 45

Pilsētu piedāvājumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kandidātpilsētas 2020. gada olimpiādei bija izlozes secībā:[16]

Kandidātpilsētas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pilsēta Valsts Nacionālā Olimpiskā komiteja Rezultāts
Tokija Karogs: Japāna Japāna Japānas olimpiskā komiteja (JOC) Uzvarētāji
Tokijas panorāma

Japānas Olimpiskā komiteja 2011. gada 16. jūlijā izvēlējās Tokiju, un tā tika apstiprināta kā Japānas pilsēta, kas vēlētos organizēt 2020. gada olimpiskās spēles.[17][18] Hirosima apsvēra iespēju izteikt piedāvājumu, bet izvēlējās izstāties pēc sliktas sabiedrības reakcijas uz cenu, kā arī finansējuma trūkuma.[19]

Tokija organizēja 1964. gada vasaras olimpiskās spēles. Kā arī Japānā ir organizētas divas ziemas olimpiskās spēles 1972. gadā Saporo un 1998. gadā Nagano. Japāna kopā ar Dienvidkoreju 2002. gadā organizēja FIFA Pasaules kausu. Pasaules kausa fināls norisinājās Jokohamā, netālu no Tokijas. Turklāt Japāna rīkoja 2006. gada FIBA pasaules čempionātu. 2011. gadā Tokijā notika arī pasaules čempionāts vingrošanā. Japānā notika 2019. gada Pasaules kauss regbijā un divas no sacensību vietām atradās Lielajā Tokijas apgabalā.

2020. gada Tokijas olimpisko spēļu pieteikuma logo
Stambula Karogs: Turcija Turcija Turcijas olimpiskā komiteja (TMOK) 2. vieta
Stambulas panorāma

Stambula tika nominēta 2011. gada 7. jūlijā SOK 123. sesijā, un tā tika apstiprināta kā Turcijas piedāvājums 2011. gada 24. jūlijā.[20][21]

Stambulā tika organizēts 2005. gada UEFA Čempionāta līgas fināls, 2009. gada UEFA kausa fināls un 2013. gada FIFA U-20 Pasaules kauss futbolā; 2010. gada Pasaules čempionāts basketbolā vīriešiem un 2012. gada Eirolīgas ceturdaļfināls basketbolā; 2013. gada WTA Tūres čempionāts tenisā; 2012. gada FINA Pasaules čempionāts peldēšanā 25 metros, 2012. gada IAAF Pasaules čempionāts iekštelpās vieglatlētikā un 2014. gada Pasaules čempionāts basketbolā sievietēm.

2020. gada Tokijas olimpisko spēļu pieteikuma logo
Madride Karogs: Spānija Spānija Spānijas Olimpiskā komiteja (COE) 3. vieta
Madrides panorāma

Madridi 2011. gada 1. jūnijā izvirzīja Spānijas Olimpiskās komitejas izpildkomiteja. Madrides 2020. gada piedāvājums būs pilsētas trešais piedāvājums pēc kārtas. Iepriekš Spānijā tika organizēta 1992. gada vasaras olimpiskās spēles Barselonā.[22]

Spānijā notika 1982. gada FIFA pasaules kausa izcīņa, un fināls notika Madridē. Tā ir arī rīkojusi Eiropas Čempionu līgas finālus (1957, 1969, 1980 un 2010); UEFA Eiropas līgas finālus (1984./1985. un 1985./1986.); Eiropas čempionāts basketbolā finālus (dažādos laikos); 1974. gada Eirohokeja Nāciju čempionāts; Eiropas čempionāts džudo (1965, 1973 un 1981); 2005. gada Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā; Eiropas čempionāts karatē (1983 un 1985); 2005. gada Pasaules čempionāts tekvondo; 2002. gada IAAF Pasaules kauss vieglatlētikā; Starpkontinentālais kauss (1960, 1966 un 1974); 2004. gada Eiropas čempionāts ūdensportā; 1964. gada Eiropas čempionāts futbolā; 2003. gada FIVB Pasaules līga volejbolā; Eiropas čempionāts vieglatlētikā iekštelpās (1968, 1986 un 2005); UCI kalnu riteņbraukšanas Pasaules kauss (katru gadu); WTA Finals (2006 un 2007); Starptautiskais Spānijas turnīrs badmintonā (katru gadu); 1986. gada Pasaules čempionāts ūdensportā un vēl vairāki citi. Spānijā tika rīkots 1986. gada Pasaules čempionāts basketbolā un 2014. gada FIBA Pasaules kauss.

2020. gada Madrides olimpisko spēļu pieteikuma logo

Neizvēlētās kandidātpilsētas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2020. gada Baku olimpisko spēļu pieteikuma logo
2020. gada Dohas olimpisko spēļu pieteikuma logo

Piedāvājumu iesniegšanas termiņā 2011. gada 1. septembrī tika paziņots, ka Baku ir iesniedzis piedāvājumu rīkot 2020. gada vasaras olimpiskās spēles.[23] Baku iesniedza savu pieteikuma lietu Starptautiskajā Olimpiskajā komitejā 2012. gada 1. februārī.[24] Azerbaidžānas Nacionālā asambleja balsoja par piedāvājuma apstiprināšanu 2012. gada februārī.[25] Baku tika rīkotas 2015. gada Eiropas spēles.


Doha 2011. gada 26. augustā paziņoja, ka sagatavos piedāvājumu 2020. gada vasaras olimpiskajām spēlēm.[26][27]

Doha tika organizētas 2006. gada Āzijas spēles un 2011. gada Panarābu spēles. 2010. gadā Katara tika izvēlēta 2022. gada FIFA pasaules kausa rīkošanai. Valstī tika organizēti arī 1988 un 2011. gada AFC Āzijas kauss.


Atceltie pieteikumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2020. gada Romas olimpisko spēļu pieteikuma logo

Romu 2010. gada 19. maijā izvirzīja Itālijas Nacionālā Olimpiskā komiteja. Par valsts piedāvājumu 2020. gada spēlēm Itālijas galvaspilsēta tika izvēlēta pār Venēciju.[28][29]

Iepriekš Romā tika organizētas 1960. gada vasaras olimpiskās spēles, kā arī tā bija izvēlēta par 1908. gada vasaras olimpisko spēļu rīkotājpilsētu, bet 1906. gada Vezuva izvirduma dēļ tika pārcelta uz Londonu. Roma piedāvāja organizēt 2004. gada vasaras olimpiskās spēles, bet pēdējā balsošanas kārtā piekāpās Atēnām. Romā ir organizēts 2009. gada Pasaules čempionāts ūdensportā un 1990. gada Pasaules kausa fināls. Itālijā ir notikušas arī divas ziemas olimpiskās spēles 2006. gadā Turīnā un 1956. gadā Kortīnā d'Ampeco. Plānots ka Milānā un Kortīnā d'Ampeco tiks organizētas 2026. gada vasaras olimpiskās spēles.

Tomēr Romas pašvaldības administrācija atsauca savu atbalstu no piedāvājuma iesniegšanas priekšvakarā, norādot, ka tā nebūs atbildīga naudas izmantošana "pašreizējā Itālijas stāvoklī".[30]

Ierosinātie piedāvājumi, kas netika iesniegti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Šādas pilsētas piedāvāja organizēt olimpiskās spēles, tomēr nepieteicās un pat oficiāli nepaziņoja par nodomu organizēt.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Olympic Charter (PDF). International Olympic Committee. 2004. gada 1. septembris. ISBN 92-9149-001-6. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 9. jūnijs. Skatīts: 2008-06-04. «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011-07-23. Skatīts: 2020-03-04.
  2. 2,0 2,1 2,2 «Host City Election Procedure». International Olympic Committee. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 19. jūnijs. Skatīts: 2008-06-04.
  3. «Role and composition of the Evaluation Commission». 117th IOC Session. International Olympic Committee. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 13. jūnijs. Skatīts: 2008-06-04.
  4. «FAQ – Election of an Olympic Games Host City – Host city election». International Olympic Committee. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 17. jūlijs. Skatīts: 2008-06-04.
  5. «Election procedure». 117th IOC Session. International Olympic Committee. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 1. jūnijs. Skatīts: 2008-06-04.
  6. «The Organizing Committees of the Olympic Games». The Movement. International Olympic Committee. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 6. jūnijs. Skatīts: 2008-06-04.
  7. Six Applicant Cities for the 2020 Olympic Games — 2 September 2011 — International Olympic Committee
  8. Executive Board concludes first meeting of the new year 13 January 2011.
  9. «2020 Olympic Bids Huddle With IOC». Aroundtherings.com. 2011. gada 3. novembris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 1. maijā. Skatīts: 2012. gada 5. marts.
  10. 2020 Candidate Cities deliver Candidature Files
  11. IOC Presidential candidates to present to Session in Lausanne this July
  12. COI — 125th Session Arhivēts 2013-09-06 Wayback Machine vietnē.
  13. Six Applicant Cities for the 2020 Olympic Games — International Olympic Committee press release — 2 September 2011
  14. 2020 Working Group Report (PDF). International Olympic Committee. 2012. gada 5. aprīlis. Skatīts: 2014. gada 14. jūlijs.
  15. Stephen Wilson. «Results of the IOC vote to host the 2020 Summer Olympics». Austin American-Statesman. Associated Press, 2013. gada 8. septembris. Skatīts: 2018. gada 11. decembris.
  16. «Games organisers present activity reports to IOC Executive Board». Olympic.org. Skatīts: 2012. gada 5. marts.
  17. Alastair Himmer. «Olympics-Tokyo tiptoes into 2020 bid race». Reuters, 2011. gada 15. jūlijs. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 24. septembrī. Skatīts: 2020. gada 4. martā. «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 24. septembrī. Skatīts: 2021. gada 22. maijā.
  18. «JOC launches bid for 2020 Olympics on centennial day | The Japan Times Online». Japan Times. 2011. gada 17. jūlijs. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 13. jūlijā. Skatīts: 2012. gada 5. marts.
  19. "Hiroshima Opts Out Of 2020 Olympic Bid" Arhivēts 2012. gada 18. septembrī, Wayback Machine vietnē.. GamesBids.com, 22 May 2011.
  20. «Turkey Prime Minister confirms Istanbul bid for 2020 Olympics | 2020 Summer Olympics». insidethegames.biz. 2011. gada 24. jūlijs. Skatīts: 2012. gada 5. marts.
  21. «Istanbul To Bid Again – This Time For 2020 Summer Games». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012-03-10. Skatīts: 2011-07-21.
  22. «La Ejecutiva del COE aprobaría la candidatura de Madrid 2020» (Spanish). La Vanguardia. 2011. gada 1. jūnijs. Skatīts: 2011. gada 13. jūnijs.
  23. «Azerbaijan bids for 2020 Olympics in Baku». ESPN. Skatīts: 2011. gada 1. septembris.
  24. «Azerbaijan Submits Baku 2020 Bid Application To IOC». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 13. martā. Skatīts: 2020. gada 4. martā.
  25. «Azerbaijani Parliament Supports Baku 2020». Gamesbids.com. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 8. februārī. Skatīts: 2012. gada 5. marts.
  26. «Doha launches bid for 2020 Olympics | Doha Stadium Plus». Dohastadiumplusqatar.com. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 23. marts. Skatīts: 2012. gada 5. marts.
  27. «Qatar’s Doha officially launches bid for 2020 Olympics». English.alarabiya.net. 2011. gada 26. augusts. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012-01-11. Skatīts: 2012. gada 5. marts.
  28. «Rome Is Italy's Candidate In 2020 Summer Games Bid». GamesBids.com. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 29. decembrī. Skatīts: 2011. gada 2. maijs.
  29. «ROMA 2020 – Sala Stampa e News – News». 2020roma.it. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 17. martā. Skatīts: 2011. gada 2. maijs.
  30. Victor Simpson. «Rome's 2020 Olympic bid scrapped by Monti». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 19. jūlijs. Skatīts: 2012. gada 14. februāris. «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 19. jūlijā. Skatīts: 2020. gada 4. martā.
  31. «Berlin mayor wants to make Olympics bid». Thelocal.de. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 5. jūnijā. Skatīts: 2012. gada 5. marts.
  32. Wayne Smith. «Government backs AOC plan for Brisbane Olympics». The Australian, 2008. gada 5. augusts. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008-09-17. Skatīts: 2008. gada 12. oktobris.
  33. «Proposal: the Brisbane Expo 2020 Olympiad.». Foundationexpo88.org. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 15. septembrī. Skatīts: 2011. gada 2. maijs.
  34. «Act on the Preparation of the Budapest Olympic Bid». BOM Association. 2008. gada 18. decembris. Skatīts: 2009. gada 2. oktobris.
  35. «Delhi will bid for 2020 Olympics». BBC News. 2007. gada 28. aprīlis.
  36. «India Won't Bid For 2020 Games». Gamesbids.com. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 5. septembris. Skatīts: 2012. gada 5. marts.
  37. «Out of Many, Few Will Bid: The Candidates for 2020 Olympics». Aroundtherings.com. 2011. gada 31. marts. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 1. maijā. Skatīts: 2012. gada 5. marts.
  38. «Quiere México los Juegos Olímpicos 2020». esmas.com. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 6. oktobris. Skatīts: 2011. gada 2. augusts.
  39. «Quiere Emilio González unos Juegos Olímpicos». oem.com.mx. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 3. martā. Skatīts: 2011. gada 2. augusts.
  40. «Out of Many, Few Will Bid: The Candidates for the 2020 Olympics». Aroundtherings.com. 2011. gada 31. marts. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 1. maijā. Skatīts: 2012. gada 5. marts.
  41. Kuala Lumpur set to be city where 2022 Winter Olympics decided
  42. «Lisbon 2016 or 2020». Esporte.uol.com.br. 2004. gada 27. novembris. Skatīts: 2012. gada 5. marts.
  43. «Artificial island in plans for 2020 Lisbon bid». Dn.sapo.pt. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022. gada 22. martā. Skatīts: 2012. gada 5. marts.
  44. «Ojective: Lisbon 2020». Risco4.wordpress.com. Skatīts: 2012. gada 5. marts.
  45. «Bidding for the Games- 100 Days to 2018 Decision; Annecy Protests; Kenya Bidding». Aroundtherings.com. 2011. gada 28. marts. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 1. maijā. Skatīts: 2012. gada 5. marts.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pretendentu lietas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kandidātu lietas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]