2022. gads sportā
| Pasaulē: | 2019 2020 2021 - 2022 - 2023 2024 2025 |
| Latvijā: | 2019 2020 2021 - 2022 - 2023 2024 2025 |
| Laikapstākļi: | 2019 2020 2021 - 2022 - 2023 2024 2025 |
| Sportā: | 2019 2020 2021 - 2022 - 2023 2024 2025 |
| Kino: | 2019 2020 2021 - 2022 - 2023 2024 2025 |
Šajā lapā apkopoti 2022. gada sporta notikumi.
Notikumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Janvāris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 9. janvāris—6. februāris — Kamerūnā notika Āfrikas Nāciju kauss futbolā. Pirmo reizi par čempioniem kļuva Senegālas izlases futbolisti.
- 10.—16. janvāris — Tallinā, Igaunijā, notika Eiropas čempionāts daiļslidošanā.
- 13.—30. janvāris — Ungārijā un Slovākijā notika Eiropas čempionāts rokasbumbā vīriešiem, kurā uzvarēja Zviedrijas izlase.
- 17.—30. janvāris — notika Austrālijas atklātais čempionāts tenisā. Par uzvarētājiem vienspēlēs kļuva Rafaels Nadals un Ešlija Bārtija.
Februāris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 4.—20. februāris — Pekinā, Ķīnā, notika XXIV ziemas olimpiskās spēles.
Marts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 4.—13. marts — Pekinā, Ķīnā, notika 2022. gada ziemas paraolimpiskās spēles.
- 21.—27. marts — Monpeljē, Francijā, notika Pasaules čempionāts daiļslidošanā.
Aprīlis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 16. aprīlis—2. maijs — Šefīldā notika Pasaules čempionāts snūkerā. Septīto reizi par pasaules čempionu kļuva Ronijs O'Salivans.
Maijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 6.—29. maijs — notika daudzdienu velobrauciens Giro d'Italia, kurā uzvarēja Austrālijas riteņbraucējs Džejs Hindlijs.
- 13.—29. maijs — Somijā notika Pasaules čempionāts hokejā, kurā ceturto reizi uzvarēja Somijas izlase.
- 18. maijs — Ramon Sanchez Pizjuan stadionā Seviljā, Spānijā, notika 2021.—2022. gada UEFA Eiropas līgas fināls, kurā uzvarēja Vācijas klubs Frankfurtes "Eintracht", pēcspēles 11 metru sitienos pieveicot Glāzgovas "Rangers" no Skotijas.
- 25. maijs — Arena Kombëtare stadionā Tirānā, Albānijā, notika 2021.—2022. gada UEFA Eiropas konferenču līgas fināls, kurā uzvarēja Itālijas klubs AS Roma, kas ar 1:0 pieveica Nīderlandes vienību Feyenoord.
- 28. maijs — Stade de France stadionā Parīzē, Francijā notika 2021.—2022. gada UEFA Čempionu līgas fināls, kurā 14. Eiropas spēcīgākā futbola kluba titulu izcīnīja Madrides "Real", ar 1:0 uzvarot Anglijas klubu Liverpool.
- 29. maijs—11. jūnijs — notika Francijas atklātais čempionāts tenisā. Par vienspēļu uzvarētājiem kļuva Rafaels Nadals un Iga Švjonteka.
Jūnijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 17. jūnijs—3. jūlijs — Ungārijā notika Pasaules čempionāts ūdens sporta veidos.
- 26. jūnijs — par 2021.—2022. gada NHL sezonas Stenlija kausa ieguvējiem kļuva Kolorādo "Avalanche".
- 27. jūnijs—10. jūlijs — notika Vimbldonas čempionāts tenisā. Par uzvarētājiem vienspēlēs kļuva Novaks Džokovičs un Jeļena Ribakina.
Jūlijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 1.—24. jūlijs — notika daudzdienu velobrauciens Tour de France, kurā uzvarēja Dānijas riteņbraucējs Jonass Vingegords.
- 6.—31. jūlijs — Anglijā notika Eiropas čempionāts futbolā sievietēm, kurā uzvarēja mājinieces — Anglijas izlase.
- 15.—24. jūlijs — Jūdžīnā, ASV, notika Pasaules čempionāts vieglatlētikā.
- 28. jūlijs—8. augusts — Birmingemā notika Nāciju Sadraudzības spēles.
Augusts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 9.—20. augusts — Edmontonā, Kanādā, notika Pasaules čempionāts hokejā junioriem, kurā uzvarēja Kanādas izlase.
- 11.—21. augusts — Minhenē, Vācijā, notika Eiropas čempionāti, tai skaitā Eiropas čempionāts vieglatlētikā, kā arī čempionāti pludmales volejbolā, akadēmiskajā airēšanā, smaiļošanā un kanoe airēšanā, sporta vingrošanā, riteņbraukšanā, galda tenisā, triatlonā un kāpšanas sportā.
- 29. augusts—11. septembris — notika ASV atklātais čempionāts tenisā, par uzvarētājiem vienspēlēs kļuva Karloss Alkarass un Iga Švjonteka.
Septembris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 1.—18. septembris — Čehijā, Gruzijā, Itālijā un Vācija notika 2022. gada Eiropas čempionāts basketbolā, kurā uzvarēja Spānijas izlase.
- 22. septembris—1. oktobris — Austrālijā notika FIBA Pasaules kauss basketbolā sievietēm, kurā uzvarēja ASV izlase.
Oktobris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 8. oktobris—12. novembris — Jaunzēlandē notika Pasaules kauss regbijā sievietēm, kurā sesto čempiontitulu izcīnīja Jaunzēlande.
Novembris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 4.—20. novembris — Slovēnijā, Melnkalnē un Ziemeļmaķedonijā notika Eiropas čempionāts rokasbumbā sievietēm, kurā savu 9. titulu izcīnīja Norvēģijas izlase.
- 5.—13. novembris — Šveicē notika Pasaules čempionāts florbolā, kurā desmito reizi par čempioniem kļuva Zviedrijas izlases florbolisti.
- 20. novembris—18. decembris — Katarā notika FIFA Pasaules kauss, kurā Argentīnas izlase izcīnīja savu trešo čempionu titulu.
- 29. novembris — Kontiolahti, Somijā, sākās 2022.—2023. gada Pasaules kausa sezona biatlonā.
Decembris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 26. decembris—5. janvāris — Kanādā notika Pasaules čempionāts hokejā junioriem, kurā uzvarēja mājinieki — Kanādas izlase.
Miruši[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Janvāris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 3. janvāris — Viktors Saņejevs (Виктор Санеев), Padomju Savienības vieglatlēts (dzimis 1945. gadā)
- 10. janvāris — Deons Lendors (Deon Lendore), Trinidādas vieglatlēts (dzimis 1992. gadā)
- 11. janvāris — Anatolijs Aļabjevs (Анатолий Алябьев), Padomju Savienības biatlonists (dzimis 1951. gadā)
- 15. janvāris — Rinks Babka (Rink Babka), ASV vieglatlēts (dzimis 1936. gadā)
- 18. janvāris:
- Fransisko Hento (Francisco Gento), Spānijas futbolists (dzimis 1933. gadā)
- Lūsija Herisa (Lusia Harris), ASV basketboliste (dzimusi 1955. gadā)
- 20. janvāris:
- Haidija Bibla (Heidi Biebl), Vācijas slēpotāja (dzimusi 1941. gadā)
- Bendžamins Kogo (Benjamin Kogo), Kenijas vieglatlēts (dzimis 1944. gadā)
- 23. janvāris — Keto Losaberidze (ქეთევან ლოსაბერიძე), PSRS un Gruzijas loka šāvējs (dzimis 1949. gadā)
- 24. janvāris — Silvesters Čolāns (Szilveszter Csollány), Ungārijas vingrotājs (dzimis 1970. gadā)
- 25. janvāris — Vims Jansens (Wim Jansen), Nīderlandes futbolists (dzimis 1946. gadā)
Februāris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 2. februāris — Bils Fičs (Bill Fitch), ASV basketbola treneris (dzimis 1932. gadā)
- 5. februāris:
- Boriss Meļņikovs (Борис Мельников), PSRS paukotājs (dzimis 1938. gadā)
- Ilmārs Verpakovskis, Latvijas futbolists un treneris (dzimis 1958. gadā)[1]
- 6. februāris — Ronijs Helstrems (Ronnie Hellström), zviedru futbolists (dzimis 1949. gadā)
- 14. februāris — Borislavs Ivkovs (Борислав Ивков), Serbijas šahists (dzimis 1933. gadā)
- 19. februāris — Kakuiči Mimura (三村 恪), japāņu futbolists (dzimis 1931. gadā)
- 20. februāris — Oleksandrs Sidorenko (Олександр Сидоренко), padomju peldētājs (dzimis 1960. gadā)
- 24. februāris — Dmitrijs Debelka (Дзмітрый Дебелка), baltkrievu cīkstonis (dzimis 1976. gadā)
Marts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 4. marts — Šeins Varns (Shane Warne), Austrālijas kriketa spēlētājs (dzimis 1969. gadā)
- 10. marts — Jirgens Grabovskis (Jürgen Grabowski), Vācijas futbolists (dzimis 1944. gadā)
Aprīlis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 3. aprīlis — Džīns Šū (Gene Shue), ASV basketbolists un treneris (dzimis 1931. gadā)
- 14. aprīlis — Maiks Bosī (Mike Bossy), Kanādas hokejists (dzimis 1957. gadā)
- 22. aprīlis — Gijs Leflērs (Guy Lafleur), Kanādas hokejists (dzimis 1951. gadā)
Maijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 4. maijs — Kenijs Mūrs (Kenny Moore), ASV vieglatlēts (dzimis 1943. gadā)
- 10. maijs — Bobs Lenjē (Bob Lanier), ASV basketbolists (dzimis 1948. gadā)
Jūnijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 20. jūnijs — Kalebs Svonigans (Caleb Swanigan), ASV basketbolists (dzimis 1997. gadā)
Jūlijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 1. jūlijs — Armands Krauliņš, latviešu basketbola treneris (dzimis 1939. gadā)
- 2. jūlijs — Endijs Gorams (Andy Goram), skotu futbolists (dzimis 1964. gadā)
- 6. jūlijs — Braiens Mārčments (Bryan Marchment), Kanādas hokejists (dzimis 1969. gadā)
- 21. jūlijs — Ūve Zēlers (Uwe Seeler), Vācijas futbolists (dzimis 1936. gadā)
- 31. jūlijs — Bills Rasels (Bill Russell), ASV basketbolists (dzimis 1934. gadā)
Augusts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 1. augusts — Andrejs Rubins, Latvijas futbolists (dzimis 1978. gadā)[2]
- 22. augusts — Veins Jeitss (Wayne Yates), ASV basketbolists (dzimis 1937. gadā)
Oktobris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 7. oktobris — Bills Nīders (Bill Nieder), ASV vieglatlēts (dzimis 1933. gadā)
- 12. oktobris — Lusiuss Džeksons (Lucious Jackson), ASV basketbolists (dzimis 1941. gadā)
Novembris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 1. novembris — Vilsons Kipruguts (Wilson Kiprugut), Kenijas vieglatlēts (dzimis 1938. gadā)
- 24. novembris — Bērje Salmings (Börje Salming), zviedru hokejists (dzimis 1951. gadā)
- 30. novembris — Marijs Halbergs (Murray Halberg), Jaunzēlandes vieglatlēts (dzimis 1933. gadā)
Decembris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 4. decembris:
- Niks Boletjēri (Nick Bollettieri), ASV tenisa treneris (dzimis 1931. gadā)
- Patriks Tambē (Patrick Tambay), franču autosportists (dzimis 1949. gadā)
- 11. decembris — Pols Silass (Paul Silas), ASV basketbolists un treneris (dzimis 1943. gadā)
- 12. decembris — Ivāns Farago (Faragó Iván), Ungārijas šahists (dzimis 1946. gadā)
- 16. decembris — Siniša Mihajlovičs (Синиша Михајловић), Serbijas futbolists un treneris (dzimis 1969. gadā)
- 23. decembris — Filips Streifs (Philippe Streiff), franču autosportists (dzimis 1955. gadā)
- 25. decembris — Fabiāns O'Nīls (Fabián O'Neill), Urugvajas futbolists (dzimis 1973. gadā)
- 27. decembris — Ārnijs Ferins (Arnie Ferrin), ASV basketbolists (dzimis 1925. gadā)
- 29. decembris — Pelē (Pelé), Brazīlijas futbolists (dzimis 1940. gadā)
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ «Līdzjūtība Ilmāra Verpakovska tuviniekiem un talanta cienītējim». Latvijas Futbola federācija.
- ↑ Delfi Sports. «Atvadīšanās no Andreja Rubina notiks 9. augustā». delfi.lv (latviešu), 2022-08-05. Skatīts: 2022-08-09.
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: 2022. gads sportā.
