Pāriet uz saturu

2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas

Vikipēdijas lapa
2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas
← 11.09.2021 2025. gada 7. jūnijā 2029 →
Nobalsojuši 46,97%
Visvairāk balsu ieguvusī partija pa novadiem.

2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas notika 7. jūnijā.[1] Domes vēlēja 42 pašvaldībās — 7 valstspilsētās un 35 novados. Vēlēšanas organizēja Centrālā vēlēšanu komisija. Vēlēšanās ievēlēja 731 deputātu.

Kandidātu raksturojums

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimums, izglītība, pilsonība

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vēlēšanās bija pieteikti 5929 kandidāti — 3636 (61,3%) vīrieši un 2293 (38,7%) sievietes 340 sarakstos. Augstākā izglītība bija 4149 (69,9%) kandidātiem, vidējā izglītība — 1628 (27,5%) kandidātiem, bet pamatizglītība — 152 (2,6%) kandidātiem. 5927 (99,8%) bija Latvijas Republikas pilsonība, sešiem kandidātiem — Vācijas pilsonība, trīs kandidātiem — Lielbritānijas pilsonība, pa diviem kandidātiem — ASV, Igaunijas vai Kanādas pilsonība. Vēlēšanās kandidēja arī pa vienam Austrālijas, Īrijas, un Somijas pilsonim.[2]

33 jeb 0,6% kandidātiem bija 18 gadu, bet 23 jeb 0,4% kandidātiem — vairāk nekā 80 gadu. Vidējais kandidātu vecums bija 47,4 gadi. Plašākās vecumgrupas vēlēšanās — 41—50 gadu grupa 1551 (26,1%), 51—60 gadu grupa 1403 (23,7%) un 31—40 gadu grupa 1384 (23,3%).[2] Jaunākais kandidāts bija 2007. gadā dzimušais, 18 gadus vecais Rīgas Valsts tehnikuma students Jevgenijs Voshodovs, kurš kandidēja Olaines novadā, bet vecākais kandidāts bija 1936. gadā dzimušais, 89 gadus vecais pensionārs Ilgaitis Prūsis, kurš kandidēja Jūrmalā.[3]

4792 (80,9%) kandidāti bija reģistrēti kā latvieši, 301 (5,1%) krievs, 56 (0,9%) poļi, 38 (0,6%) ukraiņi, 22 (0,4%) baltkrievi, 22 (0,4%) lietuvieši, 5 (0,1%) vācieši, 3 (0,1%) lībieši (līvi), kā arī 2 azerbaidžāņi, 2 ebreji, 2 gruzīni, 1 baškīrs, 1 igaunis, 1 laks, 1 moldāvs, 1 soms un 1 tatārs. 677 (11,5%) kandidāti savu tautību nenorādīja.[2]

Vēlēšanu norise

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Balsošanas sistēma

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijas Pašvaldības domes vēlēšanu likums nosaka, ka pašvaldības tiek ievēlētas vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās, brīvās un proporcionālās vēlēšanās, piešķirot vietas partijām, kuras iegūst vismaz 5% balsu pēc Vebstera—Senlagē metodes. Vēlēšanas parasti notiek reizi četros gados, jūnija pirmajā sestdienā, bet Saeimai ir tiesības pieprasīt ārkārtas vēlēšanas. Ja notiek ārkārtas vēlēšanas un līdz iepriekšējās domes termiņa beigām ir vairāk par diviem mēnešiem, bet mazāk par diviem gadiem, tad domi ievēl uz pagarinātu laiku — līdz aiznākamajām noteiktajām pašvaldību vēlēšanām, savukārt ja ir vairāk par diviem gadiem, tad uz saīsinātu laiku — līdz nākamajām noteiktajām pašvaldību vēlēšanām.

Tiesības piedalīties pašvaldību vēlēšanās bija Latvijas un citu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu pilsoņiem, sākot no 18 gadu vecuma, kuriem ir reģistrēta dzīvesvieta attiecīgajā administratīvajā teritorijā 90 dienas pirms vēlēšanu dienas, vai kuriem attiecīgajā administratīvajā teritorijā pieder nekustamais īpašums. Lai apliecinātu vēlētāja identitāti bija jānorāda derīga ES pilsoņa pase vai personas apliecība (eID karte).

Jaunie vēlēšanu biļeteni

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sākot ar 2025. gada pašvaldību vēlēšanām tika nomainīts vēlēšanu biļetenu izskats un balsošanas kārtība. Līdzšinējo biļetenu vietā, kur par attiecīgo kandidātu varēji ievilkt "+" vai to izsvītrot, bija biļeteni, kur pie attiecīgā kandidāta bija divas ailītes — "par" un "pret". Ja kādu kandidātu vēlētājs īpaši atbalsta, bija jāizdara atzīme "par" ailītē (tas var būt krustiņš, ķeksītis, aizkrāsojums), bet, ja kādu neatbalsta, — jāatzīmē "pret" ailīte. Vēlēšanu aploksnē varēja ielikt arī negrozītu biļetenu.[4]

Balsu skaitīšana

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc vēlēšanu iecirkņu slēgšanas, uzsākot balsu skaitīšanu, radās problēmas biļetenu skenēšanas sistēmā un balsis nācās skaitīt ar rokām.[5] 9. jūnijā Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa no pienākumu pildīšanas atstādināja par vēlēšanu sistēmu atbildīgo Valsts digitālās attīstības aģentūras direktoru Jorenu Liopu.[6] 11. jūnijā, uzņemoties atbildību par problēmām ar vēlēšanu norisi atbalstošajiem informācijas tehnoloģiju risinājumiem, no amata atkāpās arī pati ministre I. Bērziņa.[7] Tajā pašā dienā Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) vadītāja Kristīne Saulīte paziņoja, ka nākamajā dienā atkāpsies no amata.

Ievēlējamo deputātu skaits[8]

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Skaits Valstspilsēta/novads Komentāri
60 Rīga
23 Ogres novads Novados ar vairāk nekā 60 000 iedzīvotāju
19 Bauskas novads, Cēsu novads, Dienvidkurzemes novads, Jelgavas novads, Jēkabpils novads, Ķekavas novads, Madonas novads, Mārupes novads, Ropažu novads, Siguldas novads, Talsu novads, Tukuma novads, Valmieras novads Novados ar vairāk nekā 30 001, bet mazāk nekā 60 000 iedzīvotāju
15 Daugavpils, Jelgava, Jūrmala, Liepāja, Ādažu novads, Aizkraukles novads, Alūksnes novads, Augšdaugavas novads, Balvu novads, Dobeles novads, Gulbenes novads, Krāslavas novads, Kuldīgas novads, Limbažu novads, Līvānu novads, Ludzas novads, Olaines novads, Preiļu novads, Rēzeknes novads, Salaspils novads, Saldus novads, Saulkrastu novads, Smiltenes novads, Valkas novads, Ventspils novads Novados ar mazāk nekā 30 000 iedzīvotāju un valstspilsētās ar vairāk nekā 50 000 iedzīvotāju, izņemot Rīgu
13 Rēzekne, Ventspils Valstspilsētās ar mazāk nekā 50 000 iedzīvotāju
Vēlētāju aktivitāte
Latvijas vēlēšanu apgabali Reģistrēto vēlētāju skaits
(balsstiesīgie)		 Nobalsojušie % no balsstiesīgajiem Derīgās zīmes % no nobalsojušajiem
Kurzemes vēlēšanu apgabals 177 15074 91742,29%74 16399,07%
Latgales vēlēšanu apgabals 188 12377 65741,28%76 87599,08%
Vidzemes vēlēšanu apgabals 400 462192 10147,97%190 31299,18%
Zemgales vēlēšanu apgabals 202 31888 23743,61%87 43199,14%
Rīgas vēlēšanu apgabals 409 130213 95552,30%212 10399,32%
Kopā 1 377 183646 86746,97%640 88499,20%

Novados neietilpstošās valstspilsētas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
PašvaldībaUzvarētāji2. vieta3. vietaAts.
PartijaBalsis%PartijaBalsis%PartijaBalsis%
DaugavpilsSarauj, Latgale!15 87968,25% ▲Latvijas attīstībai16016,88%Latvija pirmajā vietā, Latgales partija11194,81%[9]
JelgavaZZS344018,97% ▼Suverēnā vara, Apvienība Jaunlatvieši335718,51%Jaunā Vienotība194610,73%[9]
JūrmalaLatvijas Zaļā partija677135,31% ▲Nacionālā apvienība429622,40%ZZS235112,26%[9]
LiepājaLiepājas partija914445,74% ▲Latvijas Reģionu apvienība405020,25%Nacionālā apvienība18549,27%[9]
RēzekneLatvija pirmajā vietā, Kopā Latvijai513950,54% ▲Nacionālā apvienība, Jaunā Vienotība, Latvijas attīstībai178917,59%Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu apvienība, Jaunā konservatīvā partija121111,91%[9]
RīgaLatvija pirmajā vietā38 79318,16% ▲Progresīvie35 49716,62%Nacionālā apvienība30 32814,20%[9]
VentspilsLatvijai un Ventspilij435547,14% ▼Nacionālā apvienība155816,86%Apvienotais saraksts146715,88%[9]
PašvaldībaUzvarētāji2. vieta3. vietaAts.
PartijaBalsis%PartijaBalsis%PartijaBalsis%
Aizkraukles novadsLatvijas attīstībai, Vidzemes partija326037,36% ▲Nacionālā apvienība249728,62%Jaunā Vienotība123114,11%[9]
Alūksnes novadsZZS129923,96% ▲Nacionālā apvienība122122,52%Jaunā Vienotība109220,14%[9]
Augšdaugavas novadsDaugavpils novada partija189329,75% ▼Sarauj, Latgale!164525,86%Latgales partija145722,90%[9]
Ādažu novadsLatvijas Reģionu apvienība312435,39% ▼ZZS138515,69%Nacionālā apvienība, Jaunā konservatīvā partija130914,83%[9]
Balvu novadsLatgales partija190927,41% ▼Latvijas Zaļā partija149021,39%ZZS104214,96%[9]
Bauskas novadsNacionālā apvienība429733,69% ▼Jaunā Vienotība204216,01%Latvijas attīstībai182114,27%[9]
Cēsu novadsJaunā Vienotība682643,27% ▼ZZS, Latvijas attīstībai, Vidzemes partija, Latvijas Zaļā partija502531,86%Nacionālā apvienība14729,33%[9]
Dienvidkurzemes novadsZZS298524,84% ▼Nacionālā apvienība297724,78%Jaunā Vienotība246120,48%[9]
Dobeles novadsLatvijas Zemnieku savienība311334,10% ▼Latvijas Zaļā partija236225,87%Nacionālā apvienība216623,73%[9]
Gulbenes novadsLatvijas attīstībai218035,79% ▲ZZS119319,58%Latvijas Reģionu apvienība92615,20%[9]
Jelgavas novadsZZS303029,05% ▲Nacionālā apvienība133512,80%Latvijas Reģionu apvienība122511,74%[9]
Jēkabpils novadsLatvijas Zaļā partija400829,15% ▲Latvijas Reģionu apvienība, Jaunā konservatīvā partija, Jaunā Vienotība216515,74%Latvija pirmajā vietā189813,80%[9]
Krāslavas novadsZZS237141,41% ▼Sarauj, Latgale!115720,21%Jaunā konservatīvā partija, Progresīvie68111,89%[9]
Kuldīgas novadsKuldīgas novadam459752,80% ▲Nacionālā apvienība114413,14%ZZS128714,78%[9]
Ķekavas novadsJaunā Vienotība311226,51% ▲Latvijas attīstībai, Izaugsme212518,10%Latvijas Reģionu apvienība130111,10%[9]
Limbažu novadsLatvijas Reģionu apvienība445943,29% ▼Vidzemes partija259425,18%ZZS110910,76%[9]
Līvānu novadsJaunā konservatīvā partija132034,69% ▲Latvijas attīstībai, Nacionālā apvienība, Jaunā Vienotība100926,51%Latvijas Zaļā partija72719,10%[9]
Ludzas novadsZZS261039,31% ▼Latgales partija157423,70%Latvija pirmajā vietā98314,80%[9]
Madonas novadsZZS, Latvijas Reģionu apvienība532147,62% ▲Latvijas attīstībai, Izaugsme345930,96%Nacionālā apvienība146013,06%[9]
Mārupes novadsLatvijas attīstībai382829,41% ▲Latvijas Reģionu apvienība271720,88%Latvijas Zaļā partija181713,96%[9]
Ogres novadsNacionālā apvienība/LZS/LZP10 47746,09% ▼Latvijas Reģionu apvienība362915,96%Kustība Par!, Jaunā konservatīvā partija243810,72%[9]
Olaines novadsLSDSP227740,54% ▼Latvijas attīstībai166629,66%Suverēnā vara, Apvienība Jaunlatvieši90516,11%[9]
Preiļu novadsLatgales partija, Jaunā Vienotība, Latvijas attīstībai319048,97% ▲Latvijas Reģionu apvienība, Progresīvie130320,00%ZZS68510,51%[9]
Rēzeknes novadsJaunā Vienotība, Kustība Par!, Latgales partija, Jaunā konservatīvā partija141217,32% ▼Kopā Latvijai123615,16%ZZS98612,09%[9]
Ropažu novadsLatvijas attīstībai, Nacionālā apvienība396634,19% ▲Apvienotais saraksts199617,57%Jaunā Vienotība, Progresīvie176815,56%[9]
Salaspils novadsJaunā Vienotība241134,45% ▼Nacionālā apvienība, ZZS170024,29%Latvijas Zaļā partija93913,42%[9]
Saldus novadsLatvijas Zaļā partija360537,69% ▼Saldus novadam330234,52%Nacionālā apvienība9029,43%[9]
Saulkrastu novadsLatvijas Reģionu apvienība153241,07% ▲Nacionālā apvienība109229,27%Platforma 213318,87%[9]
Siguldas novadsNacionālā apvienība, Latvijas Reģionu apvienība, Vidzemes partija, Jaunā konservatīvā partija405233,07% ▼Latvijas Zemnieku savienība, Latvijas Zaļā partija312325,49%Siguldas novada partija266121,72%[9]
Smiltenes novadsNacionālā apvienība177027,00% ▼Jaunā Vienotība152223,22%Latvijas Zaļā partija125019,07%[9]
Talsu novadsTalsu novada attīstībai, Latvijas attīstībai342428,63% ▲Jaunā Vienotība163513,67%Nacionālā apvienība163113,64%[9]
Tukuma novadsLatvijas Reģionu apvienība700445,83% ▲Tukuma pilsētai un novadam287218,79%Nacionālā apvienība185212,12%[9]
Valkas novadsVidzemes partija180760,17% ▲Latvijas attīstībai, Latvijas Zemnieku savienība69223,04%Progresīvie2197,29%[9]
Valmieras novadsValmierai un Vidzemei11 66464,30% ▲Nacionālā apvienība285615,74%ZZS16268,96%[9]
Ventspils novadsLatvijas Reģionu apvienība133339,75% ▲ZZS100429,60%Nacionālā apvienība93027,42%[9]
  1. ↑ «CVK izsludina pašvaldību vēlēšanas 7. jūnijā». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2025-01-03.
  2. 1 2 3 Centrālās vēlēšanu komisijas informācija. Pašvaldību vēlēšanas 2025
  3. ↑ Centrālās vēlēšanu komisijas informācija. Pašvaldību vēlēšanas 2025 — Deputātu kandidātu alfabētiskais saraksts
  4. ↑ «Jauni biļeteni, darba laiks un balsošanas kārtība ārvalstīs – Saeima groza pašvaldību vēlēšanu likumu». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2025-01-09.
  5. ↑ «Biļetenu skenēšanas sistēmas problēmu dēļ tie jāskaita ar rokām; CVK liek balsis saskaitīt līdz svētdienas plkst. 13». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2025-06-09.
  6. ↑ «Ministre Bērziņa atstādinās Valsts digitālās attīstības aģentūras direktoru Liopu». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2025-06-09.
  7. ↑ «Vēlēšanu nedienu dēļ no amata atkāpjas VARAM ministre Bērziņa». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2025-06-11.
  8. ↑ «Pašvaldību domēs ievēlējamo deputātu skaits». www.cvk.lv (latviešu). Skatīts: 2025-04-14.
  9. 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11 12 13 14 15 16 17 18 19 20 21 22 23 24 25 26 27 28 29 30 31 32 33 34 35 36 37 38 39 40 41 42 Centrālās vēlēšanu komisijas informācija. Pašvaldību vēlēšanu 2025 rezultāti

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=2025._gada_Latvijas_pašvaldību_vēlēšanas&oldid=4331928"