2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas
 | Šis raksts ir par nākotnes notikumu. Laika gaitā vai līdz ar notikuma sākumu informācija var strauji mainīties. Lūdzu, nepievieno faktus bez atsaucēm uz uzticamiem avotiem. |
| ||
|
| ||
2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas notiks 7. jūnijā.[1] Domes vēlēs 42 pašvaldībās — 7 valstspilsētās un 35 novados. Vēlēšanas organizēs Centrālā vēlēšanu komisija. Vēlēšanās ievēlēs 731 deputātu.
Kandidātu raksturojums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzimums, izglītība, pilsonība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Vēlēšanās tika pieteikti 5929 kandidāti — 3636 (61,3%) vīrieši un 2293 (38,7%) sievietes 340 sarakstos. Augstākā izglītība ir 4149 (69,9%) kandidātiem, vidējā izglītība — 1628 (27,5%) kandidātiem, pamatizglītība — 152 (2,6%) kandidātiem. 5927 (99,8%) ir Latvijas Republikas pilsonība, sešiem kandidātiem — Vācijas pilsonība, trīs kandidātiem — Lielbritānijas pilsonība, pa diviem kandidātiem — ASV, Igaunijas un Kanādas pilsonība. Vēlēšanās kandidēs arī pa vienam Austrālija, Īrijas, un Somijas un pilsonim.[2]
Vecums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]33 jeb 0,6% kandidātiem ir 18 gadu, 23 jeb 0,4% kandidātiem vairāk nekā 80 gadu. Vidējais kandidātu vecums 47,4 gadi. Plašākās vecumgrupas vēlēšanās — 41—50 gadu grupa 1551 (26,1%), 51—60 gadu grupa 1403 (23,7%) un 31—40 gadu grupa 1384 (23,3%).[2] jaunākais kandidāts ir 2007. gadā dzimušais Rīgas Valsts tehnikuma stundents Jevgenijs Voshodovs, kurš kandidēs Olaines novadā un kuram ir 18 gadu, vecākais kandidāts ir 1936. gadā dzimušais pensionārs Ilgaitis Prūsis, kurš kandidēs Jūrmalā un kuram ir 89 gadi.[3]
Tautība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]4792 (80,9%) kandidāti bija reģistrēti kā latvieši, 301 (5,1%) krievs, 56 (0,9%) poļi, 38 (0,6%) ukraiņi, 22 (0,4%) baltkrievi, 22 (0,4%) lietuvietis, 5 (0,1%) vācieši, 3 (0,1%) lībieši (līvi), kā arī 2 azerbaidžāņi, 2 ebreji, 2 gruzīni, 1 baškīrs, 1 igaunis, 1 laks, 1 moldāvs, 1 soms un 1 tatārs. 677 (11,5%) kandidāti savu tautību nenorādīja.[2]
Vēlēšanu norise
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Balsošanas sistēma
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Latvijas Pašvaldības domes vēlēšanu likums nosaka, ka pašvaldības tiek ievēlētas vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās, brīvās un proporcionālās vēlēšanās, piešķirot vietas partijām, kuras iegūst vismaz 5% balsu pēc Vebstera—Senlagē metodes. Vēlēšanas parasti notiek reizi četros gados, jūnija pirmajā sestdienā, bet Saeimai ir tiesības pieprasīt ārkārtas vēlēšanas. Ja notiek ārkārtas vēlēšanas un līdz iepriekšējās domes termiņa beigām ir vairāk par diviem mēnešiem, bet mazāk par diviem gadiem, tad domi ievēl uz pagarinātu laiku — līdz aiznākamajām noteiktajām pašvaldību vēlēšanām, savukārt ja ir vairāk par diviem gadiem, tad uz saīsinātu laiku — līdz nākamajām noteiktajām pašvaldību vēlēšanām.
Tiesības piedalīties pašvaldību vēlēšanās ir Latvijas un citu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu pilsoņiem, sākot no 18 gadu vecuma, kuriem ir reģistrēta dzīvesvieta attiecīgajā administratīvajā teritorijā 90 dienas pirms vēlēšanu dienas, vai kuriem attiecīgajā administratīvajā teritorijā pieder nekustamais īpašums. Lai apliecinātu vēlētāja identitāti būs jānorāda derīga ES pilsoņa pase vai personas apliecība (eID karte).
Jaunie vēlēšanu biļeteni
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Sākot ar 2025. gada pašvaldību vēlēšanām tiks nomainīti vēlēšanu biļetenu izskats un balsošanas kārtība. Līdzšinējo biļetenu vietā, kur par attiecīgo kandidātu varēji ievilkt "+" vai to izsvītrot, būs biļeteni, kur pie attiecīgā kandidāta būs divas ailītes — "par" un "pret". Ja kādu kandidātu vēlētājs īpaši atbalsta, būs jāizdara atzīme "par" ailītē (tas var būt krustiņš, ķeksītis, aizkrāsojums), bet, ja kādu neatbalsta, – jāatzīmē "pret" ailīte. Vēlēšanu aploksnē varēs ielikt arī negrozītu biļetenu.[4]
Ievēlējamo deputātu skaits [5]
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]| Skaits | Valstspilsēta/novads | Komentāri |
|---|---|---|
| 60 | Rīga | |
| 23 | Ogres novads | Novados ar vairāk nekā 60 000 iedzīvotāju |
| 19 | Bauskas novads, Cēsu novads, Dienvidkurzemes novads, Jelgavas novads, Jēkabpils novads, Ķekavas novads, Madonas novads, Mārupes novads, Ropažu novads, Siguldas novads, Talsu novads, Tukuma novads, Valmieras novads | Novados ar vairāk nekā 30 001, bet mazāk nekā 60 000 iedzīvotāju |
| 15 | Daugavpils, Jelgava, Jūrmala, Liepāja, Ādažu novads, Aizkraukles novads, Alūksnes novads, Augšdaugavas novads, Balvu novads, Dobeles novads, Gulbenes novads, Krāslavas novads, Kuldīgas novads, Limbažu novads, Līvānu novads, Ludzas novads, Olaines novads, Preiļu novads, Rēzeknes novads, Salaspils novads, Saldus novads, Saulkrastu novads, Smiltenes novads, Valkas novads, Ventspils novads | Novados ar mazāk nekā 30 000 iedzīvotāju un valstspilsētās ar vairāk nekā 50 000 iedzīvotāju, izņemot Rīgu |
| 13 | Rēzekne, Ventspils | Valstspilsētās ar mazāk nekā 50 000 iedzīvotāju |
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «CVK izsludina pašvaldību vēlēšanas 7. jūnijā». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2025-01-03.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 Centrālās vēlēšanu komisijas informācija. Pašvaldību vēlēšanas 2025
- ↑ Centrālās vēlēšanu komisijas informācija. Pašvaldību vēlēšanas 2025 — Deputātu kandidātu alfabētiskais saraksts
- ↑ «Jauni biļeteni, darba laiks un balsošanas kārtība ārvalstīs – Saeima groza pašvaldību vēlēšanu likumu». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2025-01-09.
- ↑ «Pašvaldību domēs ievēlējamo deputātu skaits». www.cvk.lv (latviešu). Skatīts: 2025-04-14.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu] | Šis ar Latviju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
 | Šis ar politiku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
| ||||||||||
| ||||||||||||||||||||||
