2022. gada laikapstākļi Latvijā

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Laikapstākļi Latvijā
1960 1961 1962 1963 1964 1965 1966 1967 1968 1969
1970 1971 1972 1973 1974 1975 1976 1977 1978 1979
1980 1981 1982 1983 1984 1985 1986 1987 1988 1989
1990 1991 1992 1993 1994 1995 1996 1997 1998 1999
2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009
2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018 2019
2020 2021 2022
Latvijas klimats
Rīgas klimats
2022. gada laikapstākļi Latvijā
Temperatūra
Latvija Rīga
Nokrišņi
Gadā Latvija:
Vējš
Citi gada notikumi

Šajā lapā ir apkopoti 2022. gada laikapstākļi Latvijā.


Gada raksturojums pa gadalaikiem[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2021./2022. gada ziema, vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –1,5 °C, kas ir 0,9 °C virs gadalaika normas. Ziema iesākās ar stipru salu. Ar vidējo gaisa temperatūru –7,7 °C (7,5 °C zem normas) decembra 1. dekāde bija aukstākā kopš 2002. gada. Decembra sākumā tika novērota 2021./2022. gada ziemas zemākā gaisa temperatūra –27,1 °C (7. decembrī Zosēnos), kā arī reģistrēti visi šīs ziemas minimālās gaisa temperatūras rekordi. No 4. līdz 8. decembrim tika pārspēti 11 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, starp kuriem bija 2 dekādes rekordi, bet atkārtots tika 1 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekords. Lai gan vēlāk ziemā bija vēl sala periodi, tomēr gaisa temperatūra vairs nepazeminājās zem –25 °C. Decembra vidū stiprajam salam sekoja atkusnis, kura laikā sniega sega nokusa visā Latvijā un upēs strauji cēlās ūdens līmenis, sāka irt un iet ledus. Pirms Ziemassvētkiem atgriezās sals. Kopumā decembris ar vidējo gaisa temperatūru –4,1 °C bija 3 °C vēsāks par normu. Janvāris un februāris lielākoties bija siltāks par normu, vien ar atsevišķiem stipra sala periodiem. Februāra beigās tika novērota ziemas augstākā gaisa temperatūra +8,4 °C (24. februārī Kolkā). Kopumā janvārī un februārī tika pārspēti seši, bet atkārtoti divi diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Janvāris ar vidējo gaisa temperatūru –0,9 °C bija 2,1 °C siltāks par normu, bet februāris ar +0,4 °C bija 3,5 °C siltāks par normu. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā 2021./2022. gada ziemā bija 197,2 mm, kas ir 36% virs gadalaika normas (144,6 mm). Līdz ar to šī ziema bija 2. mitrākā novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada), atpaliekot vien no 2012. gada ziemas, kad kopējais nokrišņu daudzums Latvijā bija 210,4 mm. Visi 2021./2022. gada ziemas mēneši bija mitrāki par normu. Decembris ar kopējo nokrišņu daudzumu 56,3 mm bija 5% mitrāks par normu. Janvāris bija 8. mitrākais novērojumu vēsturē ar kopējo nokrišņu daudzumu 72,7 mm (44% virs normas), bet februāris ar kopējo nokrišņu daudzumu 70,5 mm (78% virs normas) kļuva par 2. mitrāko februāri novērojumu vēsturē, atpaliekot vien no 1957. gada rekorda (71,4 mm). Savukārt Pāvilostā februāra kopējais nokrišņu daudzums bija 134,9 mm, kas ir lielākais februāra nokrišņu daudzums, kas reģistrēts Latvijā (iepriekš 129 mm Cīravā 2002. gadā). Ziema iesākās ne vien ar stipru salu, bet arī snigšanu un puteņošanu. Decembra pirmajā dekādē katru dienu tika novērota snigšana, kas nereti bija ļoti stipra, piemēram, Rīgā 3. decembrī pirmo reizi tika izsludināts sarkanais brīdinājums par snigšanu. Visbiezākā sniega sega decembrī tika novērota Siguldā 5. decembrī – 39 cm. Pēc aukstā un sniegotā ziemas sākuma, decembra vidū bija atkusnis un vienlaidu sniega sega nokusa visā Latvijā. Decembra beigās izveidojās jauna sniega sega, 2021. gada Ziemassvētkiem kļūstot par sniegotākajiem kopš 2012. gada. Janvārī bieži mijoties salam ar atkušņiem, tika novērotas krasas izmaiņas sniega segas biezumā. Bija gan brīži, kad sniega sega daudzviet izzuda, gan arī strauji pieauga, piemēram, mēneša beigās sniega sega Alūksnē pārsniedza 30 cm. Februāra sākumā tika novērota 2021./2022. gada ziemas visbiezākā sniega sega – Alūksnē 9. februārī tās biezums sasniedza 48 cm. Turpmāk, gaisa temperatūrai galvenokārt turoties virs 0 °C, sniega sega samazinājās, ziemas beigās vienlaidu sniega sega lielākoties bija palikusi tikai Alūksnes, Latgales un Vidzemes augstienēs. 2021./2022. gada ziemā tika piedzīvotas vairākas vētras. Decembrī vien divās dienās vēja brāzmas sasniedza vētras spēku (virs 20 m/s), savukārt janvārī un februārī bija 15 šādas dienas, starp kurām 4 dienās vēja brāzmas sasniedza pat 30 m/s. Viena no šīm dienām bija februārī, kad Ventspilī 25. februārī vēja brāzmas sasniedza 32,2 m/s. Savukārt janvārī bija pat trīs vētras, kurās tika reģistrētas vēja brāzmas vismaz 30 m/s – 14. janvārī Liepājas ostā bija 31,4 m/s stipras brāzmas, 17. janvārī Daugavgrīvā (Rīgā) bija 30 m/s stipras brāzmas, bet 20. janvārī Ventspilī tika reģistrētas šajā ziemā stiprākās vēja brāzmas – 32,6 m/s.

2022. gada pavasaris, vidēja gaisa temperatūra Latvijā bija +5,2 °C, kas ir 0,7 °C zem gadalaika normas, līdz ar to šis bija vēsākais pavasaris kopš 2013. gada. Martā gaisa temperatūra lielākoties bija virs normas, savukārt aprīlī un maijā vien retu brīdi tā bija augstāka par normu, tamdēļ trešo gadu pēc kārtas Latvijā aprīlis un maijs bija vēsāki par normu, savukārt marts bija siltāks nekā ierasti. Marts ar vidējo gaisa temperatūru +0,8 °C bija 0,6 °C siltāks par normu. Aprīlis bija vēsākais kopš 2017. gada – ar +5,0 °C tas bija 1,1 °C vēsāks par normu. Savukārt maijs vien otro reizi līdz šim 21. gadsimtā bija vēsāks par +10 °C – ar vidējo gaisa temperatūru +9,9 °C esot par 1,5 °C vēsākam par normu. Pavasara zemākā gaisa temperatūra -18,3 °C tika reģistrēta 10. martā Zosēnos, bet augstākā gaisa temperatūra +23,3 °C bija 25. maijā Daugavpilī. Lai gan šis bija vēsākais pavasaris pēdējos 9 gados, maksimālās gaisa temperatūras rekordu bija vairāk nekā trīs reizes vairāk nekā minimālās gaisa temperatūras rekordu – kopumā tika reģistrēti 16 diennakts maksimālās gaisa temperatūras un 5 minimālās gaisa temperatūras rekordi, bet atkārtots tika 1 diennakts maksimālās un 2 minimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums pavasarī Latvijā bija 109,7 mm, kas ir 11% zem gadalaika normas (123,1 mm). Pēc ievērojami mitrās 2021./2022. gada ziemas, kas kļuva par 2. mitrāko ziemu novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada), pavasara sākumā laikapstākļus lielākoties noteica anticikloni. Martā kopējais nokrišņu daudzums Latvijā bija vien 5,2 mm, kļūstot par 2. sausāko marta mēnesi novērojumu vēsturē, atpaliekot vien no 1942. gada marta, kad kopējais nokrišņu daudzums bija 4,8 mm. Aprīlī biežāk laika apstākļus noteica cikloni, tamdēļ kopējais nokrišņu daudzums bija 39,9 mm, kas ir 11% virs mēneša normas. Maija sākums bija sausākais kopš 2006. gada, tomēr maija 2. un 3. dekāde bija mitrākas nekā ierasts, tamdēļ mēneša kopējais nokrišņu daudzums bija 65,5 mm, kas ir 30% virs mēneša normas. Pavasarī kopumā 7 dienās vēja brāzmas kādā no novērojumu stacijām sasniedza vētras spēku (vismaz 20 m/s) – 26. martā, kad Ventspilī reģistrētas stiprākās vēja brāzmas šopavasar (27,8 m/s) un no 4. aprīļa līdz 9. aprīlim, kad 6 dienas pēc kārtas kādā no novērojumu stacijām vēja brāzmas sasniedza vētras spēku. Martā lielākoties valdot anticikloniem, tas bija ne tikai ļoti sauss, bet arī ievērojami saulaināks nekā ierasti - lielākajā daļā novērojumu staciju tas bija saulainākais novērojumu vēsturē, vietām Saules spīdēšanas ilgumam esot aptuveni divas reizes lielākam par normu. Meteoroloģiskais pavasaris (diennakts vidējā gaisa temperatūra stabili virs 0 °C) daļā valsts iesākās agrākajā iespējamajā datumā – 7. februārī, bet līdz februāra beigām tas bija sācies visā Latvijā. Ja meteoroloģiskā pavasara sākums bija agrāks nekā parasti, tad veģetācijas periods (diennakts vidējā gaisa temperatūra stabili virs +5 °C) un aktīvās veģetācijas periods (diennakts vidējā gaisa temperatūra stabili virs +10 °C) šogad iesākās attiecīgi aptuveni nedēļu un divas vēlāk nekā ierasti. Šogad arī netipiski vēlu (11. maijā) tika reģistrēti agrākie +20 °C. Kopš 1961. gada vien divas reizes gada agrākie +20 °C tika reģistrēti vēlāk – 1965. gadā un 1979. gadā, kad attiecīgi 6. jūnijā un 14. maijā pirmo reizi gaiss iesila līdz +20 °C.

Gada raksturojums pa mēnešiem[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mēneša vidējie rādītāji Latvijā
Temperatūra un nokrišņi [P 1]
Janvāris –0,9 °C 72,7 mm
Februāris +0,4 °C 70,5 mm
Marts +0,8 °C 5,2 mm
Aprīlis +5,0 °C 38,9 mm
Maijs +9,9 °C 65,5 mm

Ar vidējo gaisa temperatūru –0,9 °C 2022. gada janvāris bija par 2,1 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra –23,2 °C tika novērota 12. janvārī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +7,5 °C tika novērota 14. janvārī Rucavā. Janvārī tika pārspēti 5 novērojumu staciju diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi un atkārtots viens diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvārī bija 72,7 mm, kas ir 44% virs mēneša normas (50,5 mm). Visvairāk nokrišņu (125,0 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Rēzeknē - 29,6 mm. Vidēji Latvijā janvārī bija 17,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Rucavā un Zosēnos - 21 diennaktis, bet vismazāk Rēzeknē - 12 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvārī bija 89% - no 86% Liepājā un Rīgā līdz 92% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (32,6 m/s) tika novērotas 20. janvārī Ventspilī. Janvāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –0,9 °C, kas ir 1,8 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –14,7 °C tika novērota 2. janvārī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +5,6 °C tika novērota 1. janvārī Pāvilostā, kā arī 1., 3. un 4. janvārī Rucavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 1. dekādē bija 22,8 mm, kas ir 23% virs dekādes normas (18,5 mm). Visvairāk nokrišņu (61,5 mm) bija Ventspilī, bet vismazāk Rēzeknē - 5,8 mm. Vidēji Latvijā janvāra 1. dekādē bija 5,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Liepājā, Pāvilostā un Stendē - 8 diennaktis, bet vismazāk Bauskā - 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 1. dekādē bija 91% - no 88% Daugavpilī līdz 94% Rūjienā un Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (17,5 m/s) tika novērotas 6. janvārī Ventspilī. Janvāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –1,0 °C, kas ir 1,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –23,2 °C tika novērota 12. janvārī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +7,5 °C tika novērota 14. janvārī Rucavā. Janvāra 2. dekādē tika pārspēti 5 novērojumu staciju diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi un atkārtots viens diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 2. dekādē bija 20,4 mm, kas ir 37% virs dekādes normas (14,9 mm). Visvairāk nokrišņu (37,5 mm) bija Zosēnos, bet vismazāk Piedrujā - 9,3 mm. Vidēji Latvijā janvāra 2. dekādē bija 4,9 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Priekuļos un Zosēnos - 7 diennaktis, bet vismazāk Piedrujā un Ventspilī - 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 2. dekādē bija 85% - no 80% Pāvilostā līdz 90% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (32,6 m/s) tika novērotas 20. janvārī Ventspilī. Janvāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –1,0 °C, kas ir 2,9 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –15,3 °C tika novērota 24. janvārī Dagdā, bet maksimālā gaisa temperatūra +5,8 °C tika novērota 29. janvārī Liepājā un Rucavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 3. dekādē bija 29,4 mm, kas ir 72% virs dekādes normas (17,1 mm). Visvairāk nokrišņu (48,3 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Rēzeknē - 11,2 mm. Vidēji Latvijā janvāra 3. dekādē bija 6,5 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Lielpečos, Rucavā - 9 diennaktis, bet vismazāk Dobelē, Jelgavā, Kuldīgā, Mērsragā, Rēzeknē un Rūjienā - 5 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 3. dekādē bija 90% - no 86% Liepājā līdz 93% Alūksnē, Priekuļos un Rūjienā. Visstiprākās vēja brāzmas (27,9 m/s) tika novērotas 30. janvārī Ventspilī.

Ar vidējo gaisa temperatūru +0,4 °C 2022. gada februāris bija par 3,5 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra –20,9 °C tika novērota 4. februārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +8,4 °C tika novērota 24. februārī Kolkā. Februārī tika novērots viens diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords - 15. februārī Daugavpilī gaisa temperatūra paaugstinoties līdz +5,1 °C, savukārt 14. februārī Ventspilī tika atkārtots diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords +6,0 °C. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februārī bija 70,5 mm, kas ir 75% virs mēneša normas (40,3 mm). Visvairāk nokrišņu (134,9 mm) bija Pāvilostā, bet vismazāk Rēzeknē - 28,5 mm. Vidēji Latvijā februārī bija 12,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Rucavā un Zosēnos - 16 diennaktis, bet vismazāk Rēzeknē - 8 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februārī bija 85% - no 82% Daugavpilī un Rīgā līdz 88% Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (32,2 m/s) tika novērotas 25. februārī Ventspilī. Februāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –1,1 °C, kas ir 2,7 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –20,9 °C tika novērota 4. februārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +5,8 °C tika novērota 9. februārī Kolkā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 1. dekādē bija 26,3 mm, kas ir 89% virs dekādes normas (13,9 mm). Visvairāk nokrišņu (56,0 mm) bija Pāvilostā, bet vismazāk Rēzeknē - 6,9 mm. Vidēji Latvijā februāra 1. dekādē bija 5,1 diennakts ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē - 8 diennaktis, bet vismazāk Jelgavā - 2 diennaktis. Februāra sākumā valsts rietumos sniega sega nokusa, kamēr valsts austrumos vietām reģistrēta biezākā sniega sega līdz šim šajā ziemā. Alūksnē 9. februārī sniega segas biezums bija 48 cm, kas ir ne tikai februāra 1. dekādes, bet arī visas ziemas biezākā sniega sega. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 1. dekādē bija 90% - no 86% Daugavpilī līdz 93% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (19,3 m/s) tika novērotas 6. februārī Liepājā. Februāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +1,8 °C, kas ir 4,9 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –5,7 °C tika novērota 12. februārī Madonā, Zīlānos un Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +7,5 °C tika novērota 17. februārī Rucavā. Februāra 2. dekādē tika novērots viens diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords - 15. februārī Daugavpilī gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +5,1 °C. 14. februārī Ventspilī tika atkārtots diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords - +6,0 °C. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 2. dekādē bija 31,3 mm, kas ir 107% virs dekādes normas (15,1 mm). Visvairāk nokrišņu (58,0 mm) bija Madonā, bet vismazāk Daugavpilī - 15,1 mm. Vidēji Latvijā februāra 2. dekādē bija 4,5 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Zīlānos un Zosēnos - 7 diennaktis, bet vismazāk Piedrujā - 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 2. dekādē bija 84% - no 79% Daugavpilī līdz 86% Ainažos, Alūksnē, Priekuļos, Saldū un Stendē. Visstiprākās vēja brāzmas (25,5 m/s) tika novērotas 19. februārī Liepājā. Februāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +0,5 °C, kas ir 3,0 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –11,4 °C tika novērota 28. februārī Dagdā, bet maksimālā gaisa temperatūra +8,4 °C tika novērota 24. februārī Kolkā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 3. dekādē bija 12,9 mm, kas ir 14% virs dekādes normas (11,3 mm). Visvairāk nokrišņu (29,3 mm) bija Pāvilostā, bet vismazāk Piedrujā - 1 mm. Vidēji Latvijā februāra 3. dekādē bija 2,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Bauskā, Jelgavā, Priekuļos, Rucavā, Rūjienā un Zosēnos - 4 diennaktis, bet vismazāk Ainažos, Mērsragā un Piedrujā - 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 3. dekādē bija 82% - no 77% Rīgā līdz 86% Liepājā un Rucavā. Visstiprākās vēja brāzmas (32,2 m/s) tika novērotas 25. februārī Ventspilī.

Ar vidējo gaisa temperatūru +0,8 °C 2022. gada marts bija par 0,6 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra –18,3 °C tika novērota 10. martā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +15,4 °C tika novērota 25. martā Daugavpilī un Jelgavā. Kopumā martā tika novēroti 16 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi un atkārtots tika viens diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā martā bija 5,2 mm, kas ir 86% zem mēneša normas (36,9 mm). Līdz ar to 2022. gada marts kļuva par otro sausāko martu kopš novērojumu perioda sākuma (1924. gads), tam esot mitrākam tikai par 1942. gada martu, kad nokrišņu daudzums sasniedza vien 4,8 mm. Visvairāk nokrišņu (14,3 mm) bija Kalnciemā, bet vismazāk Pāvilostā un Rucavā - 1,5 mm. Vidēji Latvijā martā bija 1,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Zosēnos - 5 diennaktis, bet Dobelē, Kuldīgā, Mērsragā, Pāvilostā un Rucavā šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā martā bija 70% - no 63% Dagdā, Gulbenē un Rēzeknē līdz 78% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (27,8 m/s) tika novērotas 26. martā Ventspilī. Marta 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –1,3 °C, kas ir 0,1 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –18,3 °C tika novērota 10. martā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +7,9 °C tika novērota 1. martā Dobelē un Madonā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 1. dekādē bija 1,5 mm, kas ir 88% zem dekādes normas (12,9 mm). Visvairāk nokrišņu (4,8 mm) bija Zosēnos, bet vismazāk Kuldīgā, Liepājā, Pāvilostā, Rucavā, Ventspilī un Vičakos, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā marta 1. dekādē bija 0,5 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Bauskā, Lielpečos un Zosēnos - 2 diennaktis, bet Alūksnē, Dagdā, Dobelē, Kuldīgā, Liepājā, Mērsragā, Pāvilostā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Rucavā, Rūjienā, Saldū, Skrīveros, Skultē, Ventspilī, Vičakos un Zīlānos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 1. dekādē bija 74% - no 66% Dagdā un Gulbenē līdz 82% Rucavā. Visstiprākās vēja brāzmas (14,3 m/s) tika novērotas 7. martā Liepājā. Marta 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +1,4 °C, kas ir 1,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –15,4 °C tika novērota 11. martā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +13,2 °C tika novērota 16. martā Liepājā, kas arī ir jauns stacijas 16. marta maksimālās gaisa temperatūras rekords. Kopumā marta 2. dekādē tika novēroti 14 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, atkārtots tika viens diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords. Marta 2. dekādē kopējais nokrišņu daudzums vismaz 0,1 mm tika sasniegts vien Bauskā, Gulbenē, Jelgavā, Kalnciemā, Kuldīgā un Skultē. Visvairāk nokrišņu bija Kuldīgā (0,3 mm). Līdz ar to arī vidēji Latvijā marta 2. dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza pat 0,1 mm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 2. dekādē bija 66% - no 55% Priekuļos līdz 79% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (16,8 m/s) tika novērotas 18. martā Ventspilī. Marta 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +2,2 °C, kas ir 0,7 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –13,2 °C tika novērota 31. martā Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +15,4 °C tika novērota 25. martā Daugavpilī, 25. martā Jelgavā. 21. martā tika uzstādīts jauns Dagdas novērojumu stacijas maksimālās gaisa temperatūras rekords - +12,9 °C. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 3. dekādē bija 3,5 mm, kas ir 70% zem dekādes normas (11,5 mm). Visvairāk nokrišņu (10,9 mm) bija Rūjienā, bet vismazāk Lielpečos - 0,6 mm. Vidēji Latvijā marta 3. dekādē bija 1,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Daugavpilī, Kalnciemā, Rūjienā un Zosēnos - 3 diennaktis, bet Ainažos, Dobelē, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Mērsragā, Pāvilostā, Rucavā, Siguldā un Sīļos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 3. dekādē bija 68% - no 60% Dobelē līdz 76% Ainažos un Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (27,8 m/s) tika novērotas 26. martā Ventspilī.

Ar vidējo gaisa temperatūru +5,0 °C 2022. gada aprīlis bija par 1,1 °C zem mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra –10,5 °C tika novērota 1. aprīlī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +19,0 °C tika novērota 20. aprīlī Daugavpilī un 21. aprīlī Rīgā. Aprīlī tika novēroti 3 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, atkārtots tika viens diennakts minimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīlī bija 38,9 mm, kas ir 9% virs mēneša normas (35,8 mm). Visvairāk nokrišņu (75,5 mm) bija Madonā, bet vismazāk Mērsragā - 20,2 mm. Vidēji Latvijā aprīlī bija 8,1 diennakts ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Bauskā - 11 diennaktis, bet vismazāk Alūksnē, Dagdā, Rēzeknē un Saldū - 6 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīlī bija 69% - no 63% Dagdā līdz 76% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (27,5 m/s) tika novērotas 4. aprīlī Liepājā. Aprīļa 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +2,3 °C, kas ir 1,6 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –10,5 °C tika novērota 1. aprīlī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +15,1 °C tika novērota 7. aprīlī Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 27,5 mm, kas ir 98% virs dekādes normas (13,9 mm). Visvairāk nokrišņu (52,9 mm) bija Pāvilostā, bet vismazāk Piedrujā - 7,8 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 5,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Bauskā, Madonā, Siguldā, Skrīveros un Zīlānos - 7 diennaktis, bet vismazāk Dagdā - 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 73% - no 65% Daugavpilī līdz 78% Kolkā, Liepājā, Pāvilostā, Stendē un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (27,5 m/s) tika novērotas 4. aprīlī Liepājā. Aprīļa 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,6 °C, kas ir 0,1 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –6,0 °C tika novērota 18. aprīlī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +19,0 °C tika novērota 20. aprīlī Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 5,3 mm, kas ir 57% zem dekādes normas (12,2 mm). Visvairāk nokrišņu (16,1 mm) bija Dobelē, bet vismazāk Vičakos - 0,8 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 1,4 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Bauskā, Dobelē, Jelgavā un Kalnciemā - 3 diennaktis, bet Alūksnē, Mērsragā, Rūjienā, Saldū un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 67% - no 57% Dagdā līdz 78% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (16,1 m/s) tika novērotas 20. aprīlī Ainažos. Aprīļa 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +7,0 °C, kas ir 1,7 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –5,0 °C tika novērota 28. aprīlī Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +19 °C tika novērota 21. aprīlī Rīgā. Aprīļa 3. dekādē tika novēroti 3 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, atkārtots tika viens diennakts minimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 6,6 mm, kas ir 32% zem dekādes normas (9,7 mm). Visvairāk nokrišņu (24,3 mm) bija Madonā, bet vismazāk Kuldīgā - 0,1 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 1 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos, Dagdā, Daugavpilī, Piedrujā, Rūjienā, Siguldā un Sīļos - 2 diennaktis, bet Kolkā, Kuldīgā, Liepājā, Pāvilostā, Saldū un Ventspilī šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 67% - no 63% Gulbenē, Rīgā, Rucavā līdz 73% Pāvilostā. Visstiprākās vēja brāzmas (15,7 m/s) tika novērotas 21. aprīlī Zosēnos.

Ar vidējo gaisa temperatūru +9,9 °C 2022. gada maijs bija par 1,5 °C zem mēneša normas. Mēneša maksimālā gaisa temperatūra +23,3 °C tika novērota 25. maijā Daugavpilī, bet minimālā gaisa temperatūra –4,6 °C tika novērota 4. maijā Stendē, kas ir jauns Stendes 4. maija minimālās gaisa temperatūras rekords. Maijā tika novēroti 2 minimālās gaisas temperatūras rekordi, atkārtots tika viens diennakts minimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maijā bija 65,5 mm, kas ir 30% virs mēneša normas (50,4 mm). Visvairāk nokrišņu (134,7 mm) bija Zosēnos, bet vismazāk Liepājā - 26,5 mm. Vidēji Latvijā maijā bija 9,4 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Daugavpilī un Skrīveros - 12 diennaktis, bet vismazāk Kolkā - 5 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maijā bija 70% - no 64% Gulbenē līdz 80% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (19,4 m/s) tika novērotas 17. maijā Rīgā. Maija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +8,2 °C, kas ir 1,7 °C zem dekādes normas. 1. dekādes maksimālā gaisa temperatūra +19,7 °C tika novērota 10. maijā Mērsragā, bet minimālā gaisa temperatūra –4,6 °C tika novērota 4. maijā Stendē, kas ir jauns Stendes 4. maija minimālās gaisa temperatūras rekords. Maija 1. dekādē tika novēroti 2 minimālās gaisas temperatūras rekordi, atkārtots tika viens diennakts minimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 1. dekādē bija 1,1 mm, kas ir 92% zem dekādes normas (13,7 mm). Visvairāk nokrišņu (4,1 mm) bija Siguldā, bet vismazāk Kolkā, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza pat 0,1 mm. Vidēji Latvijā maija 1. dekādē bija 0,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē - 2 diennaktis, bet 23 no 32 novērojumu stacijām nevienā dienā nokrišņu daudzums nesasniedza vismaz 1 mm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 1. dekādē bija 61% - no 53% Gulbenē līdz 72% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (17,7 m/s) tika novērotas 2. maijā Ventspilī. Maija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +10,1 °C, kas ir 1,2 °C zem dekādes normas. Dekādes maksimālā gaisa temperatūra +22,0 °C tika novērota 19. maijā Dobelē un Stendē, bet minimālā gaisa temperatūra -2,0 °C tika novērota 18. maijā Rucavā, kas arī ir jauns Rucavas 18. maija minimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 2. dekādē bija 23,9 mm, kas ir 24% virs dekādes normas (19,2 mm). Visvairāk nokrišņu (57,1 mm) bija Zosēnos, bet vismazāk Liepājā - 4,8 mm. Vidēji Latvijā maija 2. dekādē bija 3,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Daugavpilī un Ventspilī - 5 diennaktis, bet vismazāk Gulbenē, Jelgavā, Kolkā un Rīgā - 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 2. dekādē bija 72% - no 67% Gulbenē un Rīgā līdz 83% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (19,4 m/s) tika novērotas 17. maijā Rīgā. Maija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +11,3 °C, kas ir 1,6 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –0,8 °C tika novērota 23. maijā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +23,3 °C tika novērota 25. maijā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 3. dekādē bija 40,2 mm, kas ir 128% virs dekādes normas (17,6 mm). Visvairāk nokrišņu (76,8 mm) bija Zosēnos, bet vismazāk Liepājā - 21,6 mm. Vidēji Latvijā maija 3. dekādē bija 5,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dobelē, Rīgā, Sīļos un Skrīveros - 8 diennaktis, bet vismazāk Kolkā - 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 3. dekādē bija 77% - no 72% Alūksnē, Dagdā, Gulbenē un Rūjienā līdz 84% Kolkā, Pāvilostā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (17,9 m/s) tika novērotas 31. maijā Ainažos.

Jūnija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +14,9 °C, kas ir 0,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +4,3 °C tika novērota 3. jūnijā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,4 °C tika novērota 10. jūnijā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 1. dekādē bija 26,0 mm, kas ir 68% virs dekādes normas (15,5 mm). Visvairāk nokrišņu (50,3 mm) bija Kalnciemā, bet vismazāk Piedrujā - 8,7 mm. Vidēji Latvijā jūnija 1. dekādē bija 3,9 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kalnciemā, Rēzeknē un Zosēnos - 6 diennaktis, bet vismazāk Piedrujā, Sīļos un Skrīveros - 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 1. dekādē bija 79% - no 73% Gulbenē un Rēzeknē līdz 86% Pāvilostā. Visstiprākās vēja brāzmas (19.0 m/s) tika novērotas 10. jūnijā Dagdā. Jūnija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +15,1 °C, kas ir vienāda ar dekādes normu. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +6,5 °C tika novērota 15. jūnijā Rucavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +24,6 °C tika novērota 11. jūnijā Gulbenē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 2. dekādē bija 39,7 mm, kas ir 41% virs dekādes normas (28,1 mm). Visvairāk nokrišņu (112,0 mm) bija Gulbenē, bet vismazāk Kolkā, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā jūnija 2. dekādē bija 2,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē - 7, savukārt Kolkā šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 2. dekādē bija 80% - no 75% Rīgā līdz 84% Ainažos, Liepājā, Pāvilostā un Rucavā. Visstiprākās vēja brāzmas (19,6 m/s) tika novērotas 18. jūnijā Ventspilī.

Gada notikumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Janvāris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 2. janvāris — siltākai gaisa masai sasniedzot Latvijas teritoriju, valsti šķērsoja plaša nokrišņu zona, daudzviet atnesot snigšanu, vietām stipru, kā arī puteni.[1] Sākot no rietumiem, sniegs pārgāja atkalā un lietū, izveidojās apledojums, kas vietām apgrūtināja braukšanu pa valsts galvenajiem un reģionālajiem autoceļiem.[2] Tikmēr līdz vakaram daudzviet valsts rietumu rajonos izveidojās migla, kurā redzamība samazinājās zem 500 metriem.[3]
Atkala Rīgā, Pārdaugavā, 2. janvāra vakarā.
Atkala Rīgā, Pārdaugavā, 2. janvāra vakarā
  • 4. janvāris — lietus un kūstošā sniega, kā arī ledus sastrēgumu dēļ ievērojāmi palielinājās ūdens līmenis Ventā pie Kuldīgas, plkst. 11:10 tas bija 490 cm virs stacijas "0'", pārsniedzis 2018. gada maksimālo līmeni.[4] Ūdens līmenis paaugstinājās arī citās upēs Kurzemē un Zemgalē, tai skaitā Bārtā pie Dūkupjiem ūdens līmenis kopš gadumijas paaugstinājies par 1,6 metriem, bet Durbē — par aptuveni diviem metriem, vietām izraisot palieņu applūšanu.[5] Strauja ūdens līmeņa celšanas notika arī Lielupes augštecē posmā no Bauskas līdz Mežotnei, tas paaugstinājās par 40–60 centimetriem.[6]
  • 9. janvāris — saskaņā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra datiem Ventspilī, snigšanas dēļ, sniega segas biezums diennakts laikā pieauga no 1 līdz 16 cm, biezākā sniega sega valstī tika reģistrēta Ventspils novadā — 19 cm.[7]
  • 11. janvāris — lielā daļā valsts nakts bija skaidra un ar lēnu vēju, līdz ar to daudzviet tika reģistrēta strauja gaisa temperatūras pazemināšanās. Ap saullēktu zemākā gaisa temperatūra tika novērota Ainažos (−20,3 °C), Zosēnos (−18,6 °C) un Rūjienā (−17,3 °C). Rīgā termometra stabiņš pazeminājās līdz −9,2 °C, savukārt Kurzemē un Latgalē, kur bija vairāk mākoņu, nakts bija vissiltāka, Kurzemes piekrastē temperatūrai nepazeminoties zem −3 grādiem.[8]
  • 12. janvāris — gaisa temperatūra naktī tikpat kā visā valsts teritorijā, izņemot Kurzemes piekrasti, pazeminājās zem −10 grādu atzīmei, zemākā temperatūra tika reģistrēta Zosēnos, kur gaiss atdzisa līdz −23,2 °C, Rūjienā termometra stabiņš noslīdēja līdz −23,0 °C, bet Alūksnē — līdz −20,3 °C.[9] Tikmēr valsts rietumu daļā strauji sāka ieplūst siltāis gaiss, vakarā piekrastes rajonos temperatūra paaugstinājās virs nulles, sakarā ar šo fronti dienas gaitā daudzviet nedaudz sniga, Kurzemes rietumos sniegs pārgāja lietū.[10]
  • 13. janvāris — Rīgā gaisa temperatūra pēcpusdienā paaugstinājās līdz +6,9 °C, tādējādi šis kļuvis par siltāko 13. janvāri kopš galvaspilsētā veic meteoroloģiskos novērojumus.[11] Iepriekš siltākais 13. janvāris Rīgā bija 2007. gadā, kad temperatūra sasniedza +6,3 grādus. Arī citviet valstī valdīja atkusnis, gaisa temperatūra bija no +2, +3 grādiem valsts austrumu daļā līdz nepilniem +7 grādiem galvaspilsētas apkārtnē un Rīgas jūras līča piekrastē Kurzemē.[12]
  • 14. janvāris:
    • Ziemeļaustrumos no Latvijas atradās liels un spēcīgs ciklons un ar to saistīta aukstā atmosfēras fronte daudzviet nesa nokrišņus un ļoti spēcīgas vēja brāzmas, stiprākais vējš pūta jūras piekrastē Kurzemē un iekšzemes novados, krasu vēja pastiprināšanos no jūras attālākos reģionos izraisīja aukstā fronte, kurā norisinājās aktīvi konvekcijas procesi. Spēcīgākās vēja brāzmas meteoloģisko novērojumu stacijās tika reģistrētas Liepājas ostā, kur vējš brāzmās pastiprinājās līdz 31 m/s, Ventspils ostā vēja brāzmas sasniedza 28,9 m/s, bet Bauskā — 28,5 m/s, un tik stipri Bauskā nebija pūtis kopš 2001. gada novembra.[13] Rīgas centrā vēja brāzmas sasniedza 25 metrus sekundē, iepriekš pēdējo reizi tik stiprs vējš galvaspilsētas centra meteoroloģisko novērojumu stacijā bija 2008. gada 23. februārī, bet pilsētas ziemeļu daļā, Daugavgrīvā esošajā meteostacijā, tika fiksētas vēja brāzmas līdz 27 m/s.[14] Vējš daudzviet radīja postījumus, pēcpusdienā ap 4000 AS "Sadales tīkls" klientu tika traucēta elektroapgāde, galvenokārt valsts vidienē un dienvidu daļā. Spēcīgais vējš Rīgā norāva daļu jumta vienam no Centrāltirgus paviljoniem.[15]
    • Tika aizvadīta silta nakts, visā valstī turpināja valdīt atkusnis, trijās meteoloģisko novērojumu stacijās tika pārspēti maksimālās gaisa temperatūras rekordi, Dobelē, kur gaiss iesila līdz +7,4 °C, Mērsragā, termometra stabiņam paaugstinoties līdz +7,2 °C un Saldū, kur gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +7,1 °C.[16]
    • Valsts lielākajā daļā sniega bija maz vai nebija nemaz, no rīta biezākā sniega sega valstī saglabajās Alūksnē — 4 cm, bet tā kā tur sniga, tuvākājās stundās sniega segas biezums pieauga no 4 līdz 9 cm.[17]
Uzkritušais koks vētras laikā, Daugavgrīva, 2022. gada 17. janvāris
Vētras laikā kritis koks, Daugavgrīva, 2022. gada 17. janvāris
  • 17. janvāris — Latvijā plosījās stipra vētra.[18] Naktī sākās strauja vēja pastiprināšanās, no rīta Kurzemē un dienas gaitā arī pārējā valstī pieņēmās spēkā ziemeļrietumu un ziemeļu vējš, bet Latgalē vējš pastiprinājās vēlā pēcpusdienā. Stiprākās vēja brāzmas tika novērotas Rīgā, Daugavgrīvas novērojumu stacijā, kur īsi pirms plkst. 14:00 vējš brāzmās pastiprinājās līdz 30 m/s, bet Rīgas centrā — līdz 28 m/s, un šī vētra galvaspilsētā kļuva par stiprāko kopš 2005. gada 9. janvāra vētras, un par trešo spēcīgāko vētru 21. gadsimtā.[19][20] Savukārt, saskaņā ar uzņēmuma "Latvijas Valsts ceļi" datiem Jūrmalā tika reģistrētas vēja brāzmas līdz pat 32 m/s. Liepājas un Ventspils ostā vējš brāzmās pastiprinājās attiecīgi līdz 27 un 29 m/s, valsts lielākajā daļā — līdz 20-25 m/s, krietni vājāks vējš bija valsts austrumu daļā. Vētras rezultātā Jūrmalā gāja bojā viens cilvēks. Daudzviet tika radīti postījumi, no spēcīgā vēja cieta Rīgas Doma baznīca, kurai vienā daļā atrauta plāksne no jumta seguma. Vētras dēļ, ap plkst. 16.00 tika traucēta elektroapgāde aptuveni 20 000 klientu visā Latvijā. Ādažos vējš norāva jumtu dzīvojamai mājai, tāpat vējš norāva jumtu "Valsts nekustamie īpašumi" piederošai ēkai Rīgā, Lāčplēša ielā 106.[21] Vētra daudzviet atnesa arī sniegputeni, vietām atjaunot sniega segu. Sniega segas biezums valsts novērojumu stacijās svārstījās ap 0-5 cm, bet Alūksnē — 17 cm. Uz ceļiem daudzviet izveidojās apledojums un sniega sanesumi.[22]
  • 20. janvāris — vēl vienam ciklonam sasniedzot Latvijas teritoriju, lielākajā daļā valsts sniga un puteņoja, pūta spēcīgs ziemeļu-ziemeļrietumu vējš, bet Kurzemē plosījās sniega vētra.[23] Spēcīgākās vēja brāzmas (līdz plkst. 18.00) tika reģistrētas Ventspilī — 32,6 m/s, Liepājas ostā vējš brāzmās pastiprinājās līdz 27 m/s, bet Liepājas galvenajā meteoroģisko novērojumu stacijā — līdz 23 m/s.[24] Citviet valstī tika novērotas vēja brāzmas līdz 15-20 m/s, Rīgas centrā vēja brāzmas sasniedza 17 m/s, bet galvaspilsētas ziemeļos (Daugavgrīvā) — 20 m/s.[25] Sniegputeņa dēļ tikpat kā visā Kurzemē un daļā Vidzemes tika apgrūtināti braukšanas apstākļi, stipra vēja dēļ vietām tika nolauzti koki uz ceļu braucamās daļas vai stāvēšanai novietotām automašīnām.[26]
  • 21. janvāris — biezākā sniega sega no rīta, pēc snigšanas, klāja Siguldu — 19 cm, Alūksnē, Lielpēčos un Saldū sniega segas biezums sasniedza 16 cm.[27] Puteņa dēļ redzamība bija pasliktināta, ceļi daudzviet bija sniegoti un slideni, vietām arī aizputināti. Dienas laikā spēcīgāka snigšana turpinājās pārsvarā valsts austrumu rajonos.[28]
  • 29. janvāris:
    • Sniega segas biezums no rīta Alūksnē sasniedza 20 cm, Vidzemi un Latgali zemi klāja līdz 12 cm bieza sniega kārta, savukārt meteoroloģisko novērojumu stacijās Kurzemē un Zemgalē pārsvarā bija bez sniega segas.[29]
    • Valsts rietumu un centrālo daļu, sākot ar pēcpusdienu šķērsoja plaša nokrišņu zona, atnesot sniegputeni, jūras piekrastē arī stipru vēju, vakarā putenis vietām pārgāja lietū. Braukšanas apstākļi daudzviet bija apgrūtināti.[30]
  • 30. janvāris — dziļam ciklonam turpinot ietekmēt laika apstākļus, daudzviet lija un sniga, brīžiem arī puteņoja, jūras piekrastes rajonos pūta spēcīgs vējš. Stiprākās vēja brāzmas tika novērotas Ventspilī — 27,9 m/s, Liepājas ostā vējš brāzmās pastiprinājās līdz 26,7 m/s, Rucavā — līdz 24,1 m/s, bet Pāvilostā — līdz 23,4 m/s. Citviet vējš bija krietni mierīgāks, pārsvarā līdz 10-15 m/s.[31] Tikmēr, turpinoties mainīgam laikam, lietus un kūstošā sniega ūdeņi veica strauju ūdens līmeņa kāpumu Kurzemes upēs. Užavā pie Tērandes ūdens līmenis par dažiem centimetriem tika atpalieka no pēdējo desmit gadu maksimuma, kas reģistrēts 2012. gada janvārī. Arī citās upēs Kurzemes rietumu daļā, tai skaitā Durbē un Rīvā, ūdens līmenis pietuvojās pēdējo gadu augstākajai atzīmei.[32]

Februāris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 3. februāris — vietām, galvenokārt Kurzemē īslaicīgi sniga, brīžiem stipri, atsevišķās vietās palielinot sniegu segu. Lielākajā valsts daļā sniega segas biezums bija starp 1 un 20 cm, dziļākais sniegs tika reģistrēts Alūksnē — 33 cm.[33]
  • 4. februāris — rīta agrumā gaisa temperatūra Zosēnu un Daugavpils novērojumu stacijā, zem skaidrām debesīm, pazeminājās līdz −20 grādiem, tikmēr Liepājā termometra stabiņš sasniedza −0,7 °C. Visā Kurzemē un Zemgalē rīts nebija vēsāks par −5 grādiem, turpretī teju visā Latgalē un daudzviet Vidzemē gaisa temperatūra noslīdēja zem −15 grādiem.[34] Brīžiem nedaudz sniga, vietām tika reģistrēta migla un sarma.[35]
  • 7. februāris:
    • Lielākajā daļā Latvijas iestājās meteoroloģiskais pavasaris. Savukārt Alūksnes, Latgales un Vidzemes augstienēs vēl turpinājās meteoroloģiskā ziema.[36]
    • Pāri Latvijai naktī virzījās intensīva nokrišņu zona, atnesot lietu un slapju sniegu, brīžiem tika reģistrēta arī stipra snigšana. Līdz rītam lielākais nokrišņu daudzums tika fiksēts Madonas (17 mm) un Ventspils (16 mm) novērojumu stacijās. Savukārt Dobeles un Gulbenes novērojumu stacijās sniega sega pieauga par 7 cm, bet Jelgavas un Alūksnes novērojumu stacijās — par 6 cm.[37] Plkst. 11.00 sniega segas biezums Alūksnē sasniedza 42 cm, tā ir biezākā sniega sega valstī šajā ziemas sezonā.[38] Citās novērojumu stacijās Vidzemē un Latgalē sniega segas biezums ap pusdienlaiku bija pārsvarā no 5 līdz 20 cm, Zemgalē un Rīgā no 5 līdz 10 cm, bet Kurzemes lielākajā daļā bija mazāk par 5 cm.[39]
  • 13. februāris — tikpat kā visā Latvijas rietumu daļā pilnībā nokusa sniegs, tikmēr valsts austrumu rajonos vēl saglabajās bieza sniega sega, pēcpusdienā sniega segas biezums Siguldā un Dagdā sasniedza 31 cm, bet Alūksnē — 37 cm.[40]
  • 17. februāris — Latvijas teritoriju sasniedza liela un dziļa ciklona centrs, visā valstī naktī atnesot intensīvus nokrišņus, galvenokārt lietu, kā arī brāzmainu vēju, vietām nokrišņi bija ilgstoši. Atsevišķās novērojumu stacijās nokrišņu daudzums sasniedza pusi no mēnešu normas, lielākais nokrišņu daudzums tika novērots Madonas (21,3 mm), Liepājas (20,7 mm) un Rucavas novērojumu stacijā (19,1 mm).[41] Savukārt atmosfēras spiediens noslīdēja līdz zemākajam rādītājam kopš 2008. gada, dienas vidū Kolkas un Ventspils novērojumu stacijā gaisa spiediens pazeminājās līdz 960 hektopaskāliem jeb 720 dzīvsudraba staba milimetriem jūras līmenī.[42] Lietavu un atkušņa dēļ, tikpat kā visās Latvijas upēs paaugstinājās ūdens līmenis, daudzu upju krastos applūda palienes un zemākās vietas, bet Siguldas novadā izveidojās ceļa iegruvums.[43]
  • 19. februāris — daudzviet, īpaši Kurzemes piekrastes rajonos, naktī pūta stiprs vējš, spēcīgākās vēja brāzmas tika reģistrētas Liepājā — 22,9 m/s, bet ostā 25,5 m/s. Rucavā vēja brāzmas sasniedza 19,6 m/s, Pāvilostā 18 m/s.[44]
  • 21. februāris — Bauskā un Jelgavā termometra stabiņš paaugstinājās līdz +7 grādiem, sasniedzot attiecīgi +7,0 °C un +7,5 °C. Rīgā gaisa temperatūra sasniedza +6,9 °C.[45]
  • 25. februāris — gar Latvijas ziemeļiem uz Igauniju virzījās spēcīga ciklona centrs, tā dienvidu sektorā tika novērojamas spēcīgas vēja brāzmas un aktīva konvekcija, nesot epizodiskus nokrišņus, pārsvarā lietu.[46] Stiprākās vēja brāzmas (līdz plkst. 10.00) tika reģistrētas Ventspilī — 32 m/s, Pāvilostā vēja brāzmas sasniedza 26,8 m/s, Liepājas ostā 27 m/s, Liepājas galvenajā novērojumu stacijā tika reģistrētas dienvidrietumu vēja brāzmas līdz 24 m/s, Liepājas lidostā — līdz 23 m/s, savukārt Ventspils lidostā — līdz 28 m/s. Kurzemes vidienē un Ziemeļvidzemes piekrastē vējš brāzmās pastiprinājās līdz 20 m/s, Rīgas ziemeļos — līdz 21 m/s, bet valsts lielākajā daļā tā ātrums brāzmās nepārsniedza 13—18 m/s.[47]
  • 27. februāris — pastiprinoties anticiklona ietekmei, naktī lielā daļā valsts bija skaidras debesis, no rīta gaisa temperatūra pazeminājās zem nulles, sasniedzot −3, −8 grādus, bet Vidzemes augstienē termometra stabiņš noslīdēja līdz −10 grādiem.[48]

Marts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielākajā daļā Latvijas novērojumu staciju, kurās veic Saules spīdēšanas ilguma mērījumus, 2022. gada marts bija saulainākais marts to novērojumu vēsturē. Visvairāk Saule šajā mēnesī spīdēja Dobelē — 296 stundas, kas ir 2 reizes vairāk nekā ierasts.[49]

  • 1. marts — iestājoties skaidram laikam, ar lēnu vēju, naktī visā valstī termometra stabiņš pazeminājās zem nulles, zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Madonā (–11,0 °C), Daugavpilī (–10,2 °C) un Zosēnos (–8,5 °C). Spīdot saulei, pēcpusdienā valsts centrālajos rajonos gaiss iesila līdz +7 grādiem.[50]
  • 5. marts — agrā rītā gaisa temperatūra Latvijā pazeminājās līdz −3, −8 grādiem, savukārt Vidzemē sals pastiprinājās līdz −13 grādiem. Zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Zosēnos, Vidzemes augstienē, kur plkst. 6:00 termometra stabiņš noslīdēja līdz −13,5 grādiem, bet minimālā temperatūra sasniedza −14,2 °C.[51] Rīgā agri no rīta, bezvēja un skaidra laika dēļ, gaiss atdzisa līdz −4 grādiem, vietām piepilsētā līdz −8 grādiem.[52]
  • 9. marts — naktī daudzviet tika novērota snigšana, Jelgavā, Rīgā un vietām citviet valsts centrālajos rajonos izveidojās neliela sniega kārta (līdz 1 cm), kas dienas laikā teju visur nokusa. Valsts austrumu daļu klāja 15-30 cm sniega sega, biezākais sniegs saglabājās Alūksnes pusē.[53]
  • 10. marts — virs Latvijas austrumu daļas naktī atradās plaša anticiklona centrs, līdz ar to visā valsts teritorijā valdīja skaidrs un auksts laiks. Zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Zosēnos, kur gaiss atdzisa līdz −18,3 °C, Madonā termometra stabiņš pazeminājās līdz −16,2 °C, bet Alūksnē — līdz −16,0 °C. Citviet Latvijas austrumu rajonos gaisa temperatūra pazeminājās zem −10 grādiem, pārējā valstī līdz −4, −9 grādiem. Rīgā gaisa temperatūra noslīdēja līdz −7,1 °C.[54]
  • 11. marts — naktī un no rīta gaisa temperatūra Daugavpils novērojumu stacijā pazeminājās līdz −15,4 °C, Madonā termometra stabiņš noslīdēja līdz −15,3 °C, bet Dagdā gaiss atdzisa līdz −14,2 °C.[55]
  • 13. marts:
    • Daudzviet valsts rietumu un vietām centrālajos rajonos naktī izveidojās bieza migla ar redzamību 100-500 m, braukšanas apstākļi tika apgrūtināti.[56]
    • Tika piedzīvota saulaina un silta diena, izņemot jūras piekrasti, kur valdīja miglains laiks. Kurzemē un valsts centrālajā daļā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +9, +10 grādiem, augstākā temperatūra tika reģistrēta Stendē (+10,2 °C), līdz ar to pirmo reizi 2022. gadā termometra stabiņš Latvijā sasniedza +10 grādu atzīmi. Dobelē gaiss iesila līdz +9,9 °C, Rīgā — līdz +9,3 °C, Rucavā — līdz +9,2 °C, bet Saldū gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +9,0 °C.[57]
  • 14. marts — valsts lielākajā daļā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +9, +11 grādiem, Rūjienas un Stendes novērojumu stacijās, termometra stabiņam sasniedzot attiecīgi +10,2 °C un +11,1 °C, tika uzstādīti jauni dienas maksimālās gaisa temperatūras rekordi. +10 grādu atzīme tika sasniegta Zīlānos, Saldū, Daugavpilī, Bauskā, Jelgavā un Rīgā. Galvaspilsētas centrā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +10,6 °C, tikmēr Daugavgrīvā gaiss iesila vien līdz +4,2 °C.[58]
  • 16. marts — trīs novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Augstākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Liepājā, +13,2 °C (iepriekšējais rekords tika fiksēts 2015. gadā, +12,8 °C), Pāvilostā gaiss iesila līdz +12,9 °C (iepriekšējais rekords 2015. gadā, +12,8 °C), savukārt Rucavā termometra stabiņš paaugstinājās līdz +12,6 °C (iepriekšējais rekords 2015. gadā, +12,4 °C).[59]
  • 19. marts — Rīgas centra meteoroloģiskajā stacijā meteoroloģiskā redzamība plkst. 21 vakarā samazinājās līdz 130 metriem.[60] Bieza migla (redzamība zem 200 metriem) galvaspilsētā saglabājās no plkst. 19 līdz nākamās dienas 4 no rīta, ar minimumu 100 metri, laika posmā no plkst. 20 līdz 22.
  • 20. marts — naktī un no rīta valsts centrālajos rajonos, tostarp Rīgā un Vidzemes piekrastē bija bieza migla. Tikmēr pārējā valstī rīts bija skaidrs un valdīja neliels sals.[61] Biezākā migla tika reģistrēta Skultē — laika posmā no plkst. 10 līdz 11 redzamība samazinājās līdz 80 metriem.
  • 22. marts — valstī valdīja saulains un silts laiks. Daudzviet gaisa temperatūra stabili pakāpās virs +10 grādiem, valsts centrālajā daļā virs +14 grādiem. Galvaspilsētā pietrūka 0,1 grāds, lai tiktu sasniegti sezonas pirmie +15 grādi.[62]
Vakarbuļļu pludmale 26. martā
Vakarbuļļu pludmale 26. martā
  • 25. marts — uzspīdot saulei, gandrīz visā Latvijas teritorijā termometra stabiņš pārsniedza +10 grādu atzīmi, vissiltākais laiks valdīja valsts centrālajos rajonos, kur temperatūra pārsniedza +15 grādus. Jelgavā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +15,4 °C, Bauskā gaiss iesila līdz +15,3 °C, Zīlānos un Rīgā — līdz +15,2 °C.[63]
  • 26. marts — aukstājai atmosfēras frontei virzoties pāri Latvijas teritorijai, būtiski pastiprinājās vējš, vietām sasniedzot vētras spēku. Spēcīgākās vēja brāzmas tika reģistrētas Ventspilī, sasniedzot 27,8 m/s, Saldū vēja brāzmās sasniedza 26,2 m/s, Liepājā 24,9 m/s, Rīgā 24,7 m/s, Dobelē 24,3 m/s, Rucavā 23,8 m/s.[64] Spēcīga vēja dēļ tika radīti postījumi un traucēta elektroapgāde, vakarā aptuveni 38 000 ''Sadales tīkls'' klientu palika bez elektrības. Vēlā pēcpusdienā plašākie elektroapgādes traucējumi tika fiksēti Talsu, Bauskas, Olaines un Ķekavas novadā.[65]
  • 30. marts — naktī gandrīz visā valsts teritorijā gaisa temperatūra bija zemāka par −5 grādiem. Visaukstāk bija Zosēnos −10,5 °C, Priekuļos −9,9 °C, Valkā (Valgas NS) −9,8 °C, kā arī Ainažos un Rūjienā −9,7 °C. Siltākā nakts bija Daugavgrīvas novērojumu stacijā −3,5 °C un Rīgas centrā, −4,6 °C.[66]

Aprīlis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 1. aprīlis — termometra stabiņš visā valsts teritorijā nakts un rīta stundās pazeminājās zem nulles, Zosēnos tika reģistrēta viszemākā gaisa temperatūra, –10,5 °C. Madonā gaiss atdzisa līdz –9,7 °C, Alūksnē gaisa temperatūra noslīdēja līdz –8,9 °C, savukārt Valkā (Valgas NS) līdz −8,3 °C. Citviet valstī bija –4, –7 grādi, vēl nedaudz siltāks laiks valdīja galvaspilsētas apkārtnē un Liepājā.[67]
  • 5. aprīlis — aktīvam ciklonam pastiprinoties, virs Latvijas izveidojās oklūzijas fronte un tai sekojošie gubu-lietus mākoņi, daudzviet atnesot īslaicīgus nokrišņus, lietu, slapju sniegu un krusas graudus, kā arī brāzmainu vēju.[68] Naktī spēcīgākās vēja brāzmas tika reģistrētas Liepājā — 22,7 m/s (ostā 27,5 m/s), Rucavā vēja brāzmas sasniedza 22,5 m/s, Ainažos 22,1 m/s, Rīgā 20,9 m/s, Pāvilostā 20,6 m/s.[69] Vietām valsts austrumu daļā, it sevišķi Vidzemes augstienē, izveidojās neliela sniega sega. Nokrišņu laikā Sēlijā, Viesītes apkārtnē tika fiksēts arī pērkona negaiss (9 zibens izlādes).[70]
Ar sniegu pārklātā Buļļu iela Rīgā, 6. aprīlis.
Ar sniegu pārklātā Buļļu iela Rīgā, 6. aprīlis
  • 6. aprīlis — Latviju no rietumiem naktī šķērsoja vairāki gubu mākoņi, kas atnesa spēcīgu snigšanu, no rīta lielāko valsts daļu pārklāja neliela sniega sega, Siguldā sniega segas biezums sasniedza 5 cm, bet Rīgā — 7 cm. Vietām snigšanu pavadīja arī pērkons, negaisu veicināja nestabilitāte atmosfērā.[71] Visintensīvāk zibeņoja pirms pusnakts Ainažu un Salacgrīvas pusē.[72]
  • 7. aprīlis — pēcpusdienā virs Lietuvas un Latvijas dienvidaustrumu rajoniem, vēlāk vakarā arī vietām Zemgalē un Pierīgā izveidojās gubu lietus-mākoņi, atnesot lokālas lietusgāzes, pērkona negaisu, atsevišķās vietās arī krusu.[73] Intensīvākā zibeņošana un krusa tika reģistrēta Dobeles apkārtnē.[74]
  • 10. aprīlis — virs valsts centrālajiem rajoniem atradās gubumākoņi, nesot lietusgāzes, vietām ducināja pērkons un tika fiksētas zibens izlādes. Priekuļu novērojumu stacijā vējš brāzmās pastiprinājās līdz 16,7 m/s, savukārt Rīgā tika reģistrēta krusa un pērkona negaiss.[75][76]
  • 13. aprīlis — Rīgas jūras līcī un piekrastes rajonos, tostarp arī Rīgā, naktī un no rīta izveidojās bieza migla, ar redzamību zem 500 metriem, Jelgavas un Rīgas pusē redzamība nepārsniedza 100-300 metrus.[77][78]
  • 17. aprīlis — saullēktā gaisa temperatūra Latvijā bija no +2 grādiem vietām piekrastē līdz –5 grādiem dažviet Vidzemē, termometra stabiņš Zosēnu novērojumu stacijā noslīdēja līdz –5,0 °C.[79] Daugavpilī gaisa temperatūra pazeminājās līdz –4,3 °C, savukārt Gulbenē, Skultē un Mērsragā valdīja sals līdz –3,5 °C.[80]
  • 20. aprīlis — daudzviet gaiss iesila līdz +14, +18 grādiem, siltākais laiks valdīja Daugavpilī, +18,8 °C. Rīgā gaisa temperatūra sasniedza +18,1 °C, bet pilsētas ziemeļos (Daugavgrīvā) tikai +10,3 °C.[81]
  • 25. aprīlis — rītā daudzviet Latvijā sabiezēja migla, plkst. 5.00 mazākā redzamība bija 80 metru Zīlānu meteostacijā, Jēkabpilī.[82] Miglains laiks līdz priekšpusdienai valdīja arī Rīgā, redzamība samazinājās līdz 200-500 metriem.[83]
  • 28. aprīlis — Alūksnes novērojumu stacijā, gaisa temperatūrai pazeminoties līdz –4,6 °C, tika uzstādīts jauns 28. aprīļa minimālās gaisa temperatūras rekords (iepriekšējais rekords bija 1971. gadā, –4,1 °C). Savukārt Bauskas novērojumu stacijā tika atkārtots 2004. gada uzstādītais rekords: –2,6 °C. Zem nulles gaisa temperatūra pazeminājās lielākajā daļā valsts teritorijas, izņemot dažas vietas piekrastē, tostarp arī Rīgu, pilsētas centrā naktī termometra stabiņš noslīdēja līdz +1,7 °C, bet Daugavgrīvā — līdz +3,5 °C.[84]

Maijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 2. maijs — agri no rīta Latvijā gaisa temperatūra daudzviet noslīdēja zem nulles, piecos rītā termometra stabiņš Ainažos un Ventspils lidostā pazeminājās līdz –3 grādiem. Tapāt vietām izveidojās bieza migla, Liepājas novērojumu stacijā agrā rītā redzamība samazinājās līdz 80 metriem, bet daļā pilsētas miglas nebija.[85]
  • 4. maijs — naktī gaisa temperatūra valsts teritorijā pazeminājās līdz 0, –4 grādiem, bet daļā piekrastes tā nenoslīdēja zem +4 grādiem. Aukstākais laiks valdīja Kurzemē, kur temperatūra pazeminājās līdz –4 grādiem.[86] Zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Stendē (–4,6 °C) un Rucavā (–4,2 °C), kur attiecīgi tika pārspēts un atkārtots novērojumu stacijās aukstuma rekords.[87]
  • 6. maijs — siltākā diena kopš septembra, gaisa temperatūra Dobelē paaugstinājās līdz +19,5 °C, bet Rīgā un Jelgavā termometra stabiņš sasniedza +19,6 °C.[88]
  • 9. maijs — ļoti dzestrs rīts un ar salnu zāles virskārtā teritorijas lielākajā daļā.[89] Zemākā gaisa temperatūra no Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra novērojumu stacijām tika reģistrēta Talsu novada Stendē, kur tā noslīdēja līdz –4,3 °C, bet Rucavā līdz –3,8 °C. Citviet valstī bija pārsvarā 0, –3 grādi, vienīgi Latgalē un daudzviet piekrastē bija siltāks, ap +1, +4 grādiem.[90]
  • 11. maijs — pirmo reizi 2022. gada pavasara sezonā gaisa temperatūra Latvijā sasniedza +20 grādus.[91][92] Augstākā gaisa temperatūra tika novērota Rīgā, +20,2 °C, tāpat +20 grādu atzīme tika sasniegta Jelgavas (+20,1 °C), Dobeles (+20,1 °C) un Bauskas (+20,0 °C) novērojumu stacijās.[93] Šie bija vēlākie +20 grādi 21. gadsimtā un trešie vēlākie +20 grādi pēdējo 60 gadu novērojumu vēsturē. Rekords pieder 1965. gadam, kad pirmie +20 grādi tika reģistrēti 6. jūnijā, bet otrie vēlākie +20 °C tika novēroti 1979. gada 14. maijā.[94]
  • 18. maijs — Rucavas meteoroloģisko novērojumu stacijā naktī tika uzstādīts jauns 18. maija minimālās gaisa temperatūras rekords, gaisa temperatūrai noslīdot līdz –2,0 °C. Iepriekšējais rekords tika uzstādīts 1941. gadā, kad termometra stabiņš noslīdēja līdz –1,6 °C.[95]
Lietaina un vēsa diena pie Kaņiera ezera, 21. maijs
  • 20. maijs:
    • Latvijai pāri virzījās ciklons ar atmosfēras fronti, kas nesa stipras lietusgāzes, atsevišķos rajonos tika novēroti arī daži zibens izlādes.[96] Visintensīvāk lija Vidzemē, kur 12 stundu laikā nokrišņu daudzums daudzviet pārsniedza 20 mm, visvairāk nokrišņu bija Zosēnu novērojumu stacijā — 38,7 mm, bet Ainažos tika sasniegta mēneša nokrišņu norma, tur no plkst. 9.00 līdz plkst. 21.00 nokrišņu daudzums sasniedza 29,2 mm. Gulbenē dienas nokrišņu daudzums sasniedza 32,3 mm, Rēzeknē — 28,0 mm, Madonā — 26,4 mm, Skrīveros — 25,3 mm, Priekuļos — 24,4 mm, savukārt Skultē un Rūjienā attiecīgi 22,2 un 22,1 mm. Mazāk lija visā Kurzemē, Zemgalē un Daugavpils apkārtnē, kur nokrišņu daudzums sasniedza tikai 0–3 mm. Rīgā vidēji nolija 10 mm.[97] Arī Valsts ziemeļi, gandrīz pēc mēnesi ilga sausāka laika posma, saņēma ilgi gaidīto lietu (Valgas NS diennakts nokrišņu summa sasniedza 12,6 mm) un aktivizēja veģetāciju — ar jaunu sparu sāka plaukt koki un krūmi.
    • Pēcpusdienā Latvijas teritorijā tika reģistrēti lieli temperatūras kontrasti. Ap plkst. 17:00, turpinoties lietum, gaisa temperatūra Alūksnē sasniedza tikai +7,6 °C, turpretī Dobelē, uzspīdot saulei, termometra stabiņš paaugstinājās līdz +20,5 °C.[98]
  • 21. maijs — diennakts nokrišņu daudzums Kolkā sasniedza 16,3 mm, Madonā 12,6 mm, savukārt Zosēnos 12,3 mm.[99]
  • 25. maijs:
    • Dienas laikā Latviju šķērsoja aukstā atmosfēras fronte, atsevišķos rajonos atnesot nelielu lietu.[100] Pusdienlaikā Kurzemē un valsts centrālajos rajonos laiks bija apmācies, bet Vidzemē un Latgalē spīdēja saule — līdz ar to, kamēr rietumos gaisa temperatūra bija nedaudz virs +10 grādiem, Latgalē tā tuvojās +24 grādu atzīmei. Valkā (Valgas NS) maksimālā gaisa temperatūra pakāpās līdz +23,4 °C, kas ir arī augstākā mēneša gaisa temperatūra Latvijā, par 0,1 grādu vēsāks bija Daugavpilī, kas oficiāli tiek uzskatīta par mēneša augstāko gaisa temperatūru.
    • Vakarā un nakts sākumā pāri valsts centrālajiem rajoniem sāka virzīties pāri plašāka nokrišņu zona, kas nakts laikā pārvietojās austrumu virzienā, atnesot lietu arī valsts austrumu rajoniem.
Varavīksne virs Rīgas, 28. maijs
Varavīksne virs Rīgas, 28. maijs
  • 26. maijs:
    • Eiropas eksperimentālais vētru prognozēšanas centrs Latvijas dienvidu pierobežu iekļāva 1. draudu līmenī. Kā galvenais draudu veids no negaisiem tika minētas spēcīgas vēja brāzmas un vāji virpuļviesuļi.[101] Šī bija pirmā reize 2022. gadā, kad Latvija tika iekļauta ESTOFEX 1. līmenī.[102]
    • Dienā pāri Latvijai virzījās un uz vietas veidojās lokālas lietus zonas. Spēcīgāka lietusgāžu zona izveidojās uz austrumiem no Rīgas un virzījās austrumu virzienā, atnesot pērkona negaisu.[103]
  • 28. maijs — vairākas vietās valsts teritorijā, visas dienas garumā, tika reģistrētas īslaicīgas lietusgāzes ar pamatīgu krusu. Lielākie lietus un krusas mākoņi tika novēroti galvenokārt Zemgalē un Vidzemē.[104]
  • 31. maijs — ciklona centram šķērsojot Latvijas teritoriju, naktī un brīžiem arī dienā daudzviet ilgstoši un spēcīgi lija, vairākās novērojumu stacijās tika pārsniegta nokrišņu daudzuma norma. Visvairāk līdz rītam (līdz plkst. 9.00) nolija Ventspilī, kur nokrišņu daudzums sasniedza 29,5 mm, Kolkā nokrišņu daudzums sasniedza 28,9 mm, Pāvilostā — 26,6 mm, bet Dobelē — 26,3 mm. Rīgā nolija 18,2 mm, nedaudz mazāk Daugavgrīvā (16,6 mm), bet Latgalē lietus daudzums svarstījās tikai ap 1–2 mm.[105][106]

Jūnijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 4. jūnijs — ūdens temperatūra ūdenstilpēs no rīta bija no +7, +9 grādiem Rīgas jūras līča Kurzemes piekrastē līdz +16 grādiem Daugavā pie Krāslavas un Pļaviņu ūdenskrātuvē. Lielākajā daļā Latvijas piekrastes ūdens temperatūra jūrā bija +10, +14 grādi, Ventā, Lielupē un Aiviekstē +14, +15 grādi, Gaujā +13, +14 grādi, Daugavā +13, +16 grādi. Lielākajos ezeros ūdens temperatūra svarstījās ap +13, +15 grādiem.[107]
  • 6. jūnijs — Latvijā iestājās meteoroloģiskā vasara, tā sākas, kad piecas diennaktis pēc kārtas vidējā gaisa temperatūra ir vismaz +15 grādi.[108] Savukārt dienu iepriekš, 5. jūnijā, meteoroloģiskā vasara jau sākās Dobelē un Rīgā, galvaspilsētas centrā diennakts vidējā gaisa temperatūra sasniedza +16 grādus.[109]
  • 7. jūnijs — vairākās meteoroloģisko novērojumu stacijās pirmo reizi 2022. gada vasaras sezonā gaisa temperatūra paaugstinājās virs +25 grādiem, augstāko atzīmi sasniedzot Ventspilī — +26,2 °C. Virs +25 grādiem gaiss iesila arī Zīlānos (+25,7 °C), Priekuļos (+25,3 °C), Valkā (+25,3 °C) un Skultē (+25,1 °C).[110] Pirmie +25 grādi 2022. gadā tika sasniegti arī Rīgā (+25,1 °C).[111] Kolkā termometra stabiņš sasniedza vien +18,3 °C. Tikmēr dienas otrajā pusē, kā arī vakarpusē, galvenokārt virs Latvijas un Lietuvas robežas, izveidojās negaisa mākoņi, kas lēni virzoties uz ziemeļaustrumu rajoniem, atnesa lokālas, intensīvas lietusgāzes.[112] Mākoņu un nokrišņu dēļ vietām strauji pazeminājās gaisa temperatūra, Ventspilī stundas laikā termometra stabiņš noslīdēja par aptuveni 10 grādiem.[113]
  • 8. jūnijs — kamēr valsts centrālajā daļā, tostarp arī Rīgā, gaisa temperatūra sasniedza +16, +18 grādus, tikmēr Daugavpilī termometra stabiņš paaugstinājās līdz +27,2 °C.[114] Lielā daļā valsts brīžiem lija, vietām ilgstoši, Latvijas austrumu rajonos plosījās pērkona negaisi. Pēcpusdienā, ap plkst. 16.00, apvienojoties vairākiem negaisiem, spēcīgs negaiss izveidojās Vidzemes ziemeļaustrumos. Lokviedā virzoties uz ziemeļaustrumiem, tas skāra Smiltenes, Gulbenes un Alūksnes novadus — atnesot ļoti spēcīgas lietusgāzes un intensīvu zibeņošanu. Spēcīgākās lietusgāzes un intensīvākā zibeņošana tika novērota Smiltenes novada austrumu daļā, tajā skaitā Apē.[115]
  • 10. jūnijs — valsts centrālos un austrumu rajonus šķērsoja negaisa mākoņi, kas atnesa spēcīgas lietusgāzes, brāzmainu vēju un krusu. Stiprākās vēja brāzmas tika fiksētas Dagdā — 19 m/s, bet vislielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts Gulbenē — 21,1 mm.[116]
  • 14.15. jūnijs — Latvijas centrālajos un austrumu rajonos tika piedzīvotas ilgstošas un intensīvas lietavas, vietām izraisot plūdus. No plūdiem visvairāk cieta Alūksnes, Gulbenes un Madonas novads.[117]
  • 14. jūnijs:
    • Spēcīga ciklona dēļ, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests izsludināja Latvijas centrālajai daļai oranžo, bet valsts austrumu rajoniem sarkano brīdinājumu par gaidāmajām ilgstošām un stiprām lietavam un iespējamiem plūdiem. Brīdinājumā rakstīts, ka gaidāma plaša teritoriju applūšana, kas var radīt apdraudējumu drošībai un nepieciešamību evakuēties, laikapstākļi var apgrūtināt pārvietošanos un tiks traucēta elektroenerģijas un ūdens apgāde, telekomunikāciju sakare. Gaidāmi bīstami braukšanas apstākļi pasliktinātas redzamības un akvaplanēšanas dēļ.[118][119]
    • Nakts laikā aktīvs un spēcīgs ciklons sasniedza Latvijas centrālo un austrumu daļu, daudzviet atnesot ilgstošu un stipru lietu. Naktī visvairāk lija Jelgavā, kur 12 stundu laikā (ieskaitot 13. jūnija vakara nokrišņus) kopējais nokrišņu daudzums sasniedza 38,6 mm, bet Skrīveros — 37,3 mm.[120] Dienā ilgstošas stipras lietavas turpinājās valsts austrumos, no plkst. 9.00 līdz plkst. 20.00 visvairāk nolija Gulbenē — 55,7 mm, Madonā — 52,4 mm, Alūksnē — 50,9 mm, Zīlānos — 44,6 mm.[121] Savukārt kopš lietavu sākuma, no nakts sākuma līdz plkst. 20.00 lielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts Madonā, kur nolija 81 mm, Jēkabpilī un Gulbenē — 72 mm, Skrīveros — 62 mm, bet Alūksnē — 59 mm.[122] Citviet lietavu skartajos reģionos Vidzemē, Latgalē un daļā Zemgales nokrišņu daudzums svarstījās ap 20–40 milimetriem. Rīgas centrā nolija 24 mm, bet pilsētas ziemeļos lija mazāk – Daugavgrīvā nokrišņu daudzums sasniedza 17 mm, tikmēr lielākajā daļā Kurzemes nav lijis nemaz. Jelgavā tika slēgtas vairākas applūdušas ielas, bet daudzviet Zemgalē un Sēlijā iedzīvotāji ziņoja par applūdušiem ceļiem un dārziem.[123]
  • 15. jūnijs — galējos valsts austrumos, galvenokārt Krievijas pierobežā, naktī un no rīta vēl turpinājās nokrišņi. Kopš lietavu sākuma līdz plkst. 5.00 lielākais nokrišņu daudzums valsts novērojumu stacijās tika reģistrēts Gulbenē — 94 mm jeb 121% no mēneša normas. Otrajā vietā ierindojas Madona ar 91 mm jeb 124%, trešajā vietā — Alūksne ar 85 mm jeb 94%. Jēkabpilī tika reģistrēti 74 mm nokrišņu, Skrīveros — 61 mm, daudzviet citviet valsts centrālajā un austrumu daļā — ap 50 milimetriem.[124]
  • 20. jūnijs — pēc Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra datiem diennakts laikā nokrišņu daudzums Daugavpilī sasniedza 29 mm.[125]
  • 24. jūnijsJāņu dienas rīta visā Baltijā atnāca ar skaidru laiku. Saullēktā ap Rīgu, vietām Kurzemē un Vidzemes rietumos bija izveidojusies migla, kura līdz plkst. 9 jau bija izklīdusi. Minimālā gaisa temperatūra naktī bija +8, +12 grādu robežās, mazliet siltāks bija Rīgas centrā (+15 grādi).[126]
  • 25. jūnijs — Jāņu brīvdienās sākās pirmais šīs vasaras karstuma vilnis.[127] 25. jūnijs bija karstākā diena Latvijā kopš pagājušā gada jūlija,[128] pirmo reizi 2022. gada vasaras sezonā gaisa temperatūra Latvijas teritorijā sasniedza +30 grādu atzīmi. Augstākā temperatūra tika reģistrēta Ventspilī (+30,6 °C), kur uzstādīts jauns 25. jūnija maksimālās gaisa temperatūras rekords (iepriekšējais rekords tika uzstādīts 1979. gadā, +29,8 °C).[129]
  • 26. jūnijs — lielā daļā Latvijas gaisa temperatūra pārsniedza +30 grādus, karstākais laiks valdīja Ventspilī, +32,6 °C.[130] Piecās meteoroloģisko novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksmimālās gaisa temperatūras rekordi: Liepājā +29,7 °C (iepriekšējais rekords tika uzstādīts 2020. gadā, +28,9 °C), Rūjienā +31,4 °C (iepriekš. rekords 2013. gadā, +30,2 °C), Pāvilostā +31,5 °C (iepriekš. rekords 2020. gadā, +29,1 °C), Priekuļos +31,6 °C (iepriekš. rekords 2016. gadā, +30,8 °C) un Rēzeknē +30,9 °C (iepriekš. rekords 2016. gadā, +30,8 °C), kur labots arī jūnija trešās dekādes rekords.[131]

Gada pārskati[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gaisa temperatūras Latvijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mēneša minimālā un maksimālā gaisa temperatūras vienpadsmit Latvijas meteoroloģiskajās novērošanas stacijās.

Gaisa temperatūras absolūtais mēneša minimums 2022. gadā ( °C )
Nr. Vieta Mēnesis Gadā
Jan Feb Mar Apr Mai Jūn Jūl Aug Sep Okt Nov Dec
1 Liepāja −6,6 −5,2 −7,0 −7,1 −2,0
2 Ventspils −6,1 −6,1 −5,4 −4,4 +0,6
3 Kolka −11,9 −9,6 −6,3 −6,2 −0,9
4 Saldus −12,7 −9,5 −7,8 −7,6 −2,1
5 Bauska −14,1 −8,2 −9,8 −5,8 −1,9
6 Ainaži −20,3 −12,4 −11,4 −7,8 −3,2
7 Zosēni −23,2 −20,1 −18,3 −10,5 −3,2
8 Valka −23,4 −18,4 −13,9 −8,4 −2,4
9 Alūksne −20,3 −19,7 −16,0 −8,9 −1,5
10 Rēzekne −19,9 −17,9 −14,9 −6,5 −1,3
11 Daugavpils −19,2 −20,9 −15,4 −8,1 −2,9
Gaisa temperatūras absolūtais mēneša maksimums 2022. gadā ( °C )
Nr. Vieta Mēnesis Gadā
Jan Feb Mar Apr Mai Jūn Jūl Aug Sep Okt Nov Dec
1 Liepāja +6,9 +6,7 +13,2 +18,1 +21,2
2 Ventspils +4,9 +6,5 +12,7 +16,2 +21,8
3 Kolka +7,1 +8,4 +12,2 +13,2 +17,4
4 Saldus +7,1 +6,6 +13,7 +17,2 +21,7
5 Bauska +6,1 +7,4 +15,3 +18,9 +21,1
6 Ainaži +4,3 +6,5 +10,1 +17,7 +20,3
7 Zosēni +4,2 +4,8 +11,9 +17,0 +21,3
8 Valka +4,3 +5,5 +13,2 +17,4 +23,4
9 Alūksne +3,2 +4,8 +11,5 +15,9 +22,3
10 Rēzekne +3,9 +5,1 +13,4 +17,2 +22,2
11 Daugavpils +5,7 +5,9 +15,4 +19,0 +23,3

Laikapstākļu statistika Rīgā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gaisa temperatūras absolūtais mēneša minimums, maksimums (°C) un mēneša vidējā temperatūra, kā arī tās novirze no ilggadējās novērojumu normas. Mēneša nokrišņu summa (mm), nokrišņu summa pa dekādēm un vienas diennakts nokrišņu maksimums.

Dati no Rīgas centra meteoroloģiskās novērojumu stacijas "Rīga—Universitāte".[134]

Temperatūra
Mēnesis Minimums Datums Maksimums Datums Vidējā mēneša un dekādes temp.
Janvāris
–12,5 °C
12. janvāris
+6,9 °C
13. janvāris +0,1 °C +2,2 0,0 0,1 0,0
Februāris
–5,6 °C
2., 3. februāris
+7,6 °C
28. februāris +1,3 °C +3,3 −0,1 2,4 1,7
Marts
–7,1 °C
10. marts
+15,2 °C
25. marts +2,3 °C +0,8 0,0 3,1 3,9
Aprīlis
–3,5 °C
1. aprīlis
+19,0 °C
21. aprīlis +6,1 °C −1,3 3,3 6,6 8,3
Maijs
+1,8 °C
4. maijs
+21,7 °C
24. maijs +11,3 °C −1,7 9,7 11,4 12,5
Jūnijs
°C
°C
°C
Jūlijs
°C
°C
°C
Augusts
°C
°C
°C
Septembris
°C
°C
°C
Oktobris
°C
°C
°C
Novembris
°C
°C
°C
Decembris
°C
°C
°C
Nokrišņi
Summa 1. 2. 3. Diennaktī Datums
51,1 mm
12,8
13,1
25,2
6,0 mm
31. janvāris
52,3 mm
21,7
22,1
8,5
10,7 mm
7. februāris
4,7 mm
2,1
0,0
2,6
1,5 mm
29. marts
32,9 mm
21,4
5,4
6,1
6,7 mm
6. aprīlis
69,9 mm
0,2
21,1
48,6
17,0 mm
30. maijs

Gaisa temperatūras fakti Rīgā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dienas zemākā gaisa temperatūra un nakts augstākā gaisa temperatūra Rīgā. Dati no Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra meteoroloģiskās novērojumu stacijas "Rīga—Universitāte".

Zemākā gaisa temperatūra dienā:

Augstākā gaisa temperatūra naktī:

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Piezīmes un atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Piezīmes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Nokrišņi norādīti milimetros un/vai procentos no ilggadējās mēneša normas.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Meteo.lv, twitter.com, 02.01.2022.
  2. Svētdien izsludināts dzeltenais brīdinājums par atkalu, daudzviet arī spēcīgi snigs, ciklons.tvnet.lv, 02.01.2022.
  3. Meteo.lv, twitter.com, 02.01.2022.
  4. Meteo.lv, twitter.com, 04.01.2022.
  5. Ventā pie Kuldīgas ūdens līmenis sasniedzis pēdējo gadu augstāko atzīmi; ūdens līmenis ceļas arī citās upēs, ciklons.tvnet.lv, 04.01.2022.
  6. Lielupē un Kurzemes upēs strauji kāpj ūdens līmenis; spēkā oranžais brīdinājums, lsm.lv, 04.01.2022.
  7. Jānis Trallis, twitter.com, 09.01.2022.
  8. Meteo.lv, twitter.com, 11.01.2022.
  9. Meteo.lv, twitter.com, 12.01.2022.
  10. Trešdien Latvijā daudzviet gaidāms neliels sniegs, ciklons.tvnet.lv, 12.01.2022.
  11. Meteo.lv, twitter.com, 13.01.2022.
  12. Rīgā pārspēts 13. janvāra siltuma rekords, lsm.lv, 13.01.2022.
  13. Meteo.lv, twitter.com, 14.01.2022.
  14. Rīgā un vietām Zemgalē bijušas stiprākās vēja brāzmas vismaz pēdējo 14 gadu laikā, lsm.lv, 14.01.2022.
  15. Toms Bricis, twitter.com, 14.01.2022.
  16. Meteo.lv, twitter.com, 14.01.2022.
  17. Jānis Trallis, twitter.com, 14.01.2022.
  18. Pirmdien gaidāma vētra, nokrišņi un putenis, ciklons.tvnet.lv, 17.01.2022.
  19. Meteo.lv, twitter.com, 17.01.2022.
  20. Toms Bricis, twitter.com, 17.01.2022.
  21. Vēja ātrums Latvijā mazinās; spēkā oranžais brīdinājums, ciklons.tvnet.lv, 17.01.2022.
  22. Meteo.lv, twitter.com, 17.01.2022.
  23. Toms Bricis, twitter.com, 20.01.2022.
  24. Meteo.lv, twitter.com, 20.01.2022.
  25. Vēja ātrums brāzmās Ventspilī sasniedzis 33 m/s; Kurzemē stipri apgrūtināta braukšana, ciklons.tvnet.lv, 20.01.2022.
  26. Glābēji dienas laikā 26 reizes devušies novērst stiprā vēja postījumus, tvnet.lv, 20.01.2022.
  27. Meteo.lv, twitter.com, 21.01.2022.
  28. Piektdiena būs mākoņaina; daudzviet Latvijā snigs stipri, ciklons.tvnet.lv, 21.01.2022.
  29. Latvijai tuvojas vētra; Rīgā stipri puteņos, ciklons.tvnet.lv, 29.01.2022.
  30. Martins Bergšteins, twitter.com, 29.01.2022.
  31. Meteo.lv, twitter.com, 30.01.2022.
  32. Vairākās Kurzemes upēs ūdens līmenis tuvojas pēdējo gadu augstākajai atzīmei, lsm.lv, 30.01.2022.
  33. Kurzemē ceturdien stipri snigs, brīdina VUGD, ciklons.tvnet.lv, 03.02.2022.
  34. Jānis Trallis, twitter.com, 04.02.2022.
  35. Piektdien daudzviet gaidāmi nelieli nokrišņi; nedēļas nogalē līs un snigs, ciklons.tvnet.lv, 04.02.2022.
  36. Meteo.lv, twitter.com, 14.02.2022.
  37. Meteo.lv, twitter.com, 07.02.2022.
  38. Meteo.lv, twitter.com, 07.02.2022.
  39. Alūksnē izveidojusies 41 cm bieza sniega sega, ciklons.tvnet.lv, 07.02.2022.
  40. Nedēļa iesāksies ar mierīgu laiku, bet nedēļas otrā puse būs vējaina un nokrišņiem bagāta, videscentrs.lvgmc.lv, 13.02.2022.
  41. Meteo.lv, twitter.com, 17.02.2022.
  42. Latvijā atmosfēras spiediens noslīdējis līdz zemākajam rādītājam kopš 2008. gada, ciklons.tvnet.lv, 17.02.2022.
  43. Lietavu un atkušņa dēļ applūst arī vietas, kur pali ir reti, lsm.lv, 17.02.2022.
  44. Meteo.lv, twitter.com, 19.02.2022.
  45. Ranking of selected weather parameters for Latvia 02/21/2022 at 23:00 UTC, ogimet.com, (angliski)
  46. Martins Bergšteins, twitter.com, 25.02.2022.
  47. Kurzemes rietumkrastā vējš brāzmās pastiprinājies līdz 27 metriem sekundē, ciklons.tvnet.lv, 25.02.2022.
  48. Februāra pirmspēdējā diena būs saulaina, ciklons.tvnet.lv, 27.02.2022.
  49. Meteo.lv, @LVGMC_Meteo, twitter.com, 07.04.2022.
  50. Ranking of selected weather parameters for Latvia 03/01/2022 at 23:00 UTC, ogimet.com, (angliski)
  51. Ranking of selected weather parameters for Latvia 03/05/2022 at 23:00 UTC, ogimet.com, (angliski)
  52. Sestdienas rītā vietām termometra stabiņš noslīdējis līdz pat –13 grādiem; diena būs saulaina, ciklons.tvnet.lv, 05.03.2022.
  53. Martins Bergšteins, twitter.com, 09.03.2022.
  54. Meteo.lv, twitter.com, 10.03.2022.
  55. Meteo.lv, twitter.com, 11.03.2022.
  56. Meteo.lv, twitter.com, 13.03.2022.
  57. Meteo.lv, twitter.com, 13.03.2022.
  58. Meteo.lv, twitter.com, 14.03.2022.
  59. Meteo.lv, twitter.com, 16.03.2022.
  60. Jānis Trallis, @meteozinas, twitter.com, 19.03.2022.
  61. Laurijs Svirskis, @laurijss, twitter.com, 20.03.2022.
  62. Meteo.lv, @LVGMC_Meteo, twitter.com, 22.03.2022.
  63. Meteo.lv, twitter.com, 25.03.2022.
  64. Meteo.lv, twitter.com, 26.03.2022.
  65. Sestdienas vakarā elektroapgāde traucēta ap 38 000 "Sadales tīkla" klientu, tvnet.lv, 26.03.2022.
  66. Meteo.lv, @LVGMC_Meteo, twitter.com, 30.03.2022.
  67. Meteo.lv, twitter.com, 01.04.2022.
  68. Meteo.lv, twitter.com, 05.04.2022.
  69. Meteo.lv, twitter.com, 05.04.2022.
  70. Martins Bergšteins, twitter.com, 05.04.2022.
  71. Meteo.lv, twitter.com, 06.04.2022.
  72. Rīgā izveidojusies septiņus centimetrus bieza sniega kārta, ciklons.tvnet.lv, 06.04.2022.
  73. Piektdiena būs vējaina un nokrišņiem bagāta, ciklons.tvnet.lv, 08.04.2022.
  74. Martins Bergšteins, twitter.com, 08.04.2022.
  75. Meteo.lv, twitter.com, 10.04.2022.
  76. Martins Bergšteins, twitter.com, 10.04.2022.
  77. Biezākā migla šorīt Rīgā un piekrastē; dienā gaiss iesils līdz +13 grādiem, delfi.lv, 13.04.2022.
  78. Meteo.lv, twitter.com, 13.04.2022.
  79. Svētdienas rītā laiks ir dzestrs, diena būs saulaina, ciklons.tvnet.lv, 17.04.2022.
  80. Ranking of selected weather parameters for Latvia 04/17/2022 at 23:00 UTC, ogimet.com, (angliski)
  81. Meteo.lv, twitter.com, 20.04.2022.
  82. Pirmdien saule mīsies ar mākoņiem, vietām īslaicīgi līs, ciklons.tvnet.lv, 25.04.2022.
  83. VUGD brīdina par miglu Rīgā, ciklons.tvnet.lv, 25.04.2022.
  84. Meteo.lv, twitter.com, 28.04.2022.
  85. Pirmdien gaiss iesils līdz +15 grādiem, ciklons.tvnet.lv, 02.05.2022.
  86. Dzestrākā nakts aizvadīta Kurzemē, dienas laikā termometra stabiņš pakāpsies līdz +13 grādiem, ciklons.tvnet.lv, 04.05.2022.
  87. Meteo.lv, twitter.com, 04.05.2022.
  88. Meteo.lv, twitter.com, 06.05.2022.
  89. Meteo.lv, twitter.com, 09.05.2022.
  90. Pirmdiena būs saulaina visā Latvijā, lsm.lv, 09.05.2022.
  91. Gaisa temperatūra šajā pavasarī pirmo reizi sasniegusi +20 grādus, ciklons.tvnet.lv, 11.05.2022.
  92. Toms Bricis, twitter.com, 11.05.2022.
  93. Meteo.lv, twitter.com, 11.05.2022.
  94. Meteo.lv, twitter.com, 11.05.2022.
  95. Meteo.lv, twitter.com, 18.05.2022.
  96. Martins Bergšteins, twitter.com, 20.05.2022.
  97. Meteo.lv, twitter.com, 20.05.2022.
  98. Toms Bricis, twitter.com, 20.05.2022.
  99. Meteo.lv, twitter.com, 22.05.2022.
  100. Martins Bergšteins, twitter.com, 25.05.2022.
  101. Martins Bergšteins, @MeteoLatvia, twitter.com, 26.05.2022.
  102. ESTOFEX Storm Forecast, estofex.org, 26.05.2022.
  103. Martins Bergšteins, @MeteoLatvia, twitter.com, 26.05.2022.
  104. Toms Bricis, twitter.com, 28.05.2022.
  105. Meteo.lv, twitter.com, 31.05.2022.
  106. Otrdien daudzviet gaidāms ilgstošs lietus, ciklons.tvnet.lv, 31.05.2022.
  107. Ūdens temperatūra peldvietās no 7 līdz 16 grādiem, ciklons.tvnet.lv, 04.06.2022.
  108. Latvijā sākas meteoroloģiskā vasara, ciklons.tvnet.lv, 06.06.2022.
  109. Sākusies meteoroloģiskā vasara – šonedēļ silts laiks, bet brīžiem arī līs, lsm.lv, 06.06.2022.
  110. Meteo.lv, twitter.com, 07.06.2022.
  111. Pirmo reizi šovasar temperatūra virs 25 grādiem; trešdiena būs lietaināka, lsm.lv, 07.06.2022.
  112. Meteo.lv, twitter.com, 07.06.2022.
  113. Meteo.lv, twitter.com, 07.06.2022.
  114. Meteo.lv, twitter.com, 08.06.2022.
  115. Laurijs Svirskis, twitter.com, 08.06.2022.
  116. Meteo.lv, twitter.com, 10.06.2022.
  117. Meteo.lv, twitter.com, 15.06.2022.
  118. Meteo.lv, twitter.com, 14.06.2022.
  119. Sarkanais brīdinājums: otrdien valsts austrumos intensīvi līs; sinoptiķi prognozē plūdus, ciklons.tvnet.lv, 13.06.2022.
  120. Meteo.lv, twitter.com, 14.06.2022.
  121. Meteo.lv, twitter.com, 14.06.2022.
  122. Toms Bricis, twitter.com, 14.06.2022.
  123. Lietavas vietām izraisa applūšanu; Latvijas austrumos lietus mitēsies tikai trešdien, lsm.lv, 14.06.2022.
  124. Latviju skārušas stiprākās lietavas kopš 2017. gada 24. augusta, ciklons.tvnet.lv, 15.06.2022.
  125. Pirmdien uzspīdēs saule, gaidāmi +20 grādi, ciklons.tvnet.lv, 20.06.2022.
  126. Jānis Trallis, twitter.com, 24.06.2022.
  127. «Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs». videscentrs.lv. Skatīts: 2022-06-26.
  128. Jānis Trallis, twitter.com, 25.06.2022.
  129. Meteo.lv, twitter.com, 25.06.2022.
  130. Meteo.lv, twitter.com, 26.06.2022.
  131. Meteo.lv, twitter.com, 26.06.2022.
  132. Novērojumi / Meteoroloģija / Datu meklēšana, meteo.lv
  133. Observations / Observation data, ilmateenistus.ee
  134. Novērojumi / Meteoroloģija / Datu meklēšana, meteo.lv

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]