3. SS-brīvprātīgo un apmācības pulks

Vikipēdijas lapa
3. SS-brīvprātīgo un apmācības pulks
Valsts Valsts karogs: VācijaTrešais reihs
Pastāvēšanas laiks 1943-1944
Pakļautība 15. ieroču SS grenadieru divīzija
Karaspēka veids Sauszemes spēki
Militārās operācijas Papildinājumu sagatavošana kaujas vienībām
Kauja par Dobeli
Komandieri
Komandieri Augusts Apsītis-Apse

3. SS-brīvprātīgo un apmācības pulks (vācu: SS-Freiwilligen und Ausbildungs Regiment 3) bija Latviešu leģiona kājnieku papildinājumu vienība 15. ieroču SS grenadieru divīzijas sastāvā. 1944. gada jūlijā cieta smagus zaudējumus Dobeles aizsardzības kaujās un tika izformēts[1].

Izveidošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

3. apmācības pulku saformēja 1943. gada nogalē Paplakā no tur novietotajiem dažādu 15. divīzijas vienību vīriem, kā arī 15. lauka papildinājumu bataljona, ko tajā iekļāva kā I bataljonu. Par komandieri iecēla pulkvedi Apsīti-Apsi. Saskaņā ar 9. decembra pavēli, pulku bija paredzēts izmantot III bataljonu saformēšanai visiem trīm 15. divīzijas grenadieru pulkiem, pēc saformēšanas bataljonus pulkvežleitnanta Skudruļa vadībā nosūtot uz fronti.

1944. gada 2. martā ģenerālinspektora Bangerska apmeklējuma laikā pulkā bija 38 virsnieki, 209 instruktori un 2102 kareivji, taču tikai 274 šautenes, no tām 47 bojātas; III bataljonam trūka apģērbu un apavu. I bataljons marta sākumā devās uz fronti un tika iekļauts 32. grenadieru pulkā kā III bataljons, pārējie bataljoni turpināja apmācības, 1944. gada aprīļa beigās vēl aizvien pulka rīcībā bija tikai 400 šautenes. Bataljonu vadība bija šāda:

II bataljons - kapteinis Zālītis III bataljons - kapteinis Blaumanis[1]

Dienesta gaitas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1944. gada jūlijā pulka komandieris Apsītis-Apse slimības dēļ amatu atstāja, taču pirms jauna komandiera nozīmēšanas mēneša beigās pulka II un III bataljonu iesaistīja aizsardzības cīņās Zemgalē. Šeit, kopā ar dažām 15. apmācības un papildinājumu brigādes vienībām pulka bataljoni kaujās par Dobeli cieta smagus zaudējumus un tika izformēti, atlikušos vīrus iedalot vācu vienībās[2].

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 Daugavas Vanagu Centrālās Pārvaldes Izdevums - Latviešu kaŗavīrs Otra pasaules kaŗa laikā, Toronto: 1976, 4.sējums, 109. lpp
  2. Daugavas Vanagu Centrālās Pārvaldes Izdevums - Latviešu kaŗavīrs Otra pasaules kaŗa laikā, Toronto: 1977, 5.sējums, 78. lpp