Rīgas Natālijas Draudziņas vidusskola
Rīgas Natālijas Draudziņas vidusskola | |
---|---|
Atrašanās vieta | |
Bruņinieku ielā 24a, Rīga, Latvija | |
Koordinātas | 56°57′24″N 24°07′47″E / 56.95667°N 24.12972°EKoordinātas: 56°57′24″N 24°07′47″E / 56.95667°N 24.12972°E |
Informācija | |
Skolas tips | Rīgas pašvaldības finansējums, valsts vidusskola |
Atvērta | 1895 |
Direktors | Māris Zāģeris[1] |
Pedagoģisko darbinieku skaits | 80 |
Klases | 1.—12. klase |
Skolēnu skaits | 871 (2023) |
Valodas | latviešu |
Mājaslapa |
ndv |
Rīgas Natālijas Draudziņas vidusskola (saīsināti RNDV) ir skolas dibinātājas Natālijas Draudziņas vārdā nosaukta Rīgas vidusskola, kas atrodas Bruņinieku ielā 24a. Skola īsteno dažādas vispārizglītojošā virziena izglītības programmas gan pamatskolā, gan vidusskolā.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Par skolas pirmsākumu uzskata 1895. gadu, kad Natālija Draudziņa Rīgā nodibināja privātu četrklasīgu otrās šķiras meiteņu skolu, kas atradās trīsistabu dzīvoklī Krišjāņa Barona un Lāčplēša ielas stūrī, mācības tajā uzsāka 69 meitenes.
Pēc jaunas ēkas uzcelšanas 1910. gadā tā tika pārdēvēta par Natālijas Draudziņas ģimnāziju. Pirmā pasaules kara laikā skolu 1915. gadā bija jāevakuē uz Krieviju, taču N. Draudziņa nokārtoja skolas pārcelšanu uz Tērbatu (tagad Tartu). 1918. gada aprīlī Natālija Draudziņa kopā ar savu mācību iestādi atgriezās Latvijā, 1919. gada sākumā skolu nacionalizēja Stučkas valdība. Skola savu darbību atkal atsāka 1919. gada rudenī kā 8. Rīgas pilsētas pamatskola, ko 1937. gadā pārdēvēja par Rīgas pilsētas Maija pamatskolu.
Pēc Latvijas okupācijas 1940. gadā skolu nacionalizēja un 1941. gadā Draudziņu atbrīvoja no skolas direktores amata, tomēr saglabāja "goda direktrises" titulu un dzīvokli skolas ēkā. Pēc Otrā pasaules kara 1945. gadā skolu pārdēvēja par Rīgas Natālijas Draudziņas 7. vidusskolu. 1982. gadā uzbūvēja skolas sporta kompleksu ar diviem peldbaseiniem. 1991. gadā skola atguva ģimnāzijas vārdu.
Latvijas skolu reformas gaitā 2010. gadā tai tika pievienota Rīgas komercģimnāzija, 2011. gadā Natālijas Draudziņas ģimnāziju apvienoja ar Rīgas 99. vidusskolu un nosauca par Rīgas Natālijas Draudziņas vidusskolu. 2013. gadā tai pievienoja Rīgas Centra sākumskolu Tērbatas ielā 69.[2]
Darbības rezultāti
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]2020./21. mācību gadā skolēnu sekmes centralizētajos eksāmenos ievērojami pārsniedza valsts vidējo līmeni (matemātikā, latviešu un angļu valodā — par 7—14%, krievu valodā —par 4%).
Incidenti
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]2020. gada oktobrī, pēc skolotāju dienas ekskursijas, skolā notika masveidīga inficēšanās (104 inficētie līdz 16. oktobrim) ar koronavīrusu, kļūstot tobrīd par Latvijas epidēmijas 2. viļņa vienu no lielākajiem slimības perēkļiem.[3][4]
Skolas ēkas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Skolas ēku bloks Bruņinieku ielā 24a sastāv no vairākām ēkām. Senākā no tām celta 1910. gadā pēc Rīgas pilsētas arhitekta Reinholda Šmēlinga projekta un ir iekļauta arhitektūras pieminekļu sarakstā. Fasāžu arhitektoniskajā apdarē izmantoti gotiski motīvi. Abi pārējie korpusi būvēti 1970. un 1980. gadā.[5] Ēkas paplašinājuma (arhitekts Edgars Šēnbergs) primitīvās fasādes novirzi no apbūves līnijas gar Krišjāņa Barona ielu diktējušas administratīvi birokrātiskas prasības celtniecībā izmantot vienīgi saliekamās taisnstūra būvdetaļas. Veiksmīgāks ir apjomu kompozīcijā uzirdinātais paplašinājuma spārns gar Tērbatas ielu.[6]
Skolu ēku komplekss ir sadalīts korpusos: 1910. gadā celtā ēka ir B korpuss, 1970. gadā celtā ēka gar Kr. Barona ielu — A, bet 1980. gadā celtā ēka gar Tērbatas ielu — C korpuss; savukārt Sporta kompleksa ēka — D korpuss.
2016. gadā Rīgas Natālijas Draudziņas vidusskolā sāka ēku otrās kārtas atjaunošanas darbus, kuri tika tikai daļēji pabeigti.
Skolā mācījušies
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Ērika Bērziņa, dzejniece, literatūrkritiķe
- Aleksandrs Cauņa, futbolists
- Lelde Ceriņa, TV raidījumu un pasākumu vadītāja
- Lelde Dreimane, aktrise un modele
- Jānis Dombrava, politiķis, Saeimas deputāts
- Andris Freidenfelds, dziedātājs, radio raidījumu un pasākumu vadītājs
- Nora Ikstena, rakstniece un kultūras darbiniece
- Kristaps Janičenoks, basketbolists
- Lāsma Jēkabsone, basketboliste
- Emīls Kivlenieks, aktieris un dziedātājs
- Viesturs Kleinbergs, Rīgas domes deputāts
- Jānis Kļaviņš, motosportists, TV un radio raidījumu veidotājs un dabas pētnieks
- Zinaīda Lazda, rakstniece
- Marta Levinska, volejboliste
- Liāna Langa, dzejniece un publiciste
- Linda Liepiņa, politiķe, Saeimas deputāte
- Miks Lipsbergs, hokejists
- Inguna Minusa, pludmales volejboliste
- Reinis Ošenieks, sporta žurnālists
- Ieva Puķe, aktrise
- Ansis Pūpols, politiķis un kino producents
- Edvards Ratnieks, politiķis un Latvijas Studentu apvienības prezidents (2010—2013)
- Linda Samsonova, Latvijas Radio raidījumu un pasākumu vadītāja
- Ilze Skudra, TV laika ziņu moderatore
- Velta Skurstene, aktrise
- Roberts Štelmahers, basketbolists, basketbola treneris
- Līga Šurkusa, basketboliste
- Aidis Tomsons, Latvijas Radio žurnālists
- Inese Vaikule, radio un TV žurnāliste
- Guntis Valneris, pasaules un Eiropas čempions dambretē
- Emīlija Viesture, aktrise
- Artūrs Vītiņš, basketbolists.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Trīs Rīgas skolās iecelti jauni vadītāji
- ↑ Rīgas Natālijas Draudziņas vidusskolas mājas lapa
- ↑ Jauns.lv. Skolotāja no Natālijas Draudziņas vidusskolas, kura arī brauca ekskursijā: "Es visu vārdā lūdzu piedošanu"
- ↑ Sarmīte Gaidule. «Covid-19 Natālijas Draudziņas vidusskolā: līdz šim atklāti 104 gadījumi». delfi.lv (latviešu), 2020-10-16. Skatīts: 2020-10-16.
- ↑ Natālijas Draudziņas ģimnāziju plāno atjaunot par četriem miljoniem latu Diena 2010. gada 25. oktobrī
- ↑ Rīgas Natālijas Draudziņas vidusskola
Šis ar izglītību saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |