Pāriet uz saturu

Jānis Dombrava

Vikipēdijas lapa
Jānis Dombrava
Jānis Dombrava 2018. gadā
14. Saeimas deputāts
Amata sākums
2022. gada 1. novembris
Prezidents
Premjerministrs
13. Saeimas deputāts
Amatā
2018. gada 6. novembris — 2022. gada 1. novembris
Prezidents
Premjerministrs Arturs Krišjānis Kariņš
12. Saeimas deputāts
Amatā
2014. gada 4. novembris — 2018. gada 6. novembris
Prezidents
Premjerministrs
11. Saeimas deputāts
Amatā
2011. gada 17. oktobris — 2014. gada 4. novembris
Prezidents Andris Bērziņš
Premjerministrs
10. Saeimas deputāts
Amatā
2010. gada 2. novembris — 2011. gada 16. oktobris
Prezidents Valdis Zatlers
Premjerministrs Valdis Dombrovskis
Dzimšanas dati 1988. gada 29. jūnijā (36 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Rīga, Latvijas PSR, PSRS (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Dzīvo Valsts karogs: Latvija Saulkrastu novads, Latvija
Tautība latvietis
Politiskā partija Visu Latvijai (2005-2011)
Nacionālā apvienība (kopš 2011)
Dzīvesbiedrs(-e) Ieva Dombrava (Bērziņa)
(2011-2016)
Annija Dombrava (Asmine)
(kopš 2021)
Profesija vēsturnieks, politiķis
Augstskola Latvijas Universitāte

Jānis Dombrava (dzimis 1988. gada 29. jūnijā Rīgā) ir Latvijas politiķis, Nacionālās apvienības "Visu Latvijai — Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" valdes loceklis un partijas priekšsēdētāja vietnieks. Šobrīd ievēlēts 14. Saeimā, bijis arī vairāku iepriekšējo Saeimas sasaukumu deputāts.

Biogrāfija

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis Rīgā. Mācījies Natālijas Draudziņas ģimnāzijā. Pēc vidējās izglītības iegūšanas Rīgas Raiņa 8. vakara (maiņu) vidusskolā iestājās Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātē, kuru absolvēja 2010. gadā, iegūstot bakalaura grādu.[1]

J. Dombrava bijis precējies ar Ievu Bērziņu, 2011. gadā viņa ģimenē piedzima meita.[2] Šķīrušies 2016. gadā.[3] 2021. gadā apprecējies otrreiz ar Anniju Asmini (attiecības kopš 2017. gada), arī šajā laulībā dzimusi meita[4] un dēls.[5]

Pirms J. Dombrava kļuva par Saeimas deputātu, brīvajā laikā jau no 15 gadu vecuma strādājis dažādos darbos, tostarp celtniecībā un informācijas tehnoloģiju sfērā.[6]

Politiskā darbība

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2005. gadā iestājies organizācijā "Visu Latvijai", kas nākamajā gadā pārtapa par politisko partiju.[7] Bija partijas Rīgas Vidzemes priekšpilsētas un vēlāk apvienotās Rīgas nodaļas vadītājs un partijas valdes loceklis.

2007. gada 8. februārī J. Dombrava bija viens no "Visu Latvijai!" rīkotās protesta akcijas dalībniekiem, kuri pie Saeimas izģērbās puskaili 18 grādu salā, lai protestētu pret Abrenes atdošanu Krievijai.[8] 2009. gada 10. martā "Visu Latvijai!" rīkoja "Skolu vienības uguns" akciju, lai nepieļautu mazo lauku skolu likvidāciju. Akcija spēja vienot aptuveni 200 skolas un 20 000 cilvēku visā Latvijas teritorijā, vienlaicīgi iededzot vienības ugunskurus.[9] J. Dombrava kandidēja 2009. gada Rīgas Domes vēlēšanās, taču partijas "Visu Latvijai!" saraksts neguva pietiekošu vēlētāju atbalstu.

2010. gadā kandidēja 10. Saeimas vēlēšanās no Nacionālās apvienības un tika ievēlēts Saeimā no Vidzemes vēlēšanu apgabala.[10] J. Dombrava ir jaunākais Saeimas deputāts pēc Latvijas valstiskuma atjaunošanas (ievēlēts 22 gadu vecumā, tādā pašā gadu skaitā, tomēr par dažiem mēnešiem vecāki Saeimā savulaik ievēlēti arī Māris Vītols, Juris Sokolovskis un Jānis Upenieks).[11]

2011. gada rudenī Saeimas ārkārtas velēšanās J. Dombrava tika ievēlēts 11. Saeimā no Nacionālās apvienības. Tāpat vēlētāju atbalstu saņēmis 12. Saeimas vēlēšanās 2014. gadā, kad ievēlēts 12. Saeimā. 2018. gada rudenī ievēlēts 13. Saeimā, kļūstot par pirmo Saeimas deputātu, kurš 30 gadu vecumā ir bijis ievēlēts četrās Saeimās. Kandidēja 2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās, bet netika ievēlēts.

J. Dombrava ir aktīvi darbojies, lai tiktu ierobežota imigrācija, gan iestājoties pret "bēgļu kvotām",[12] gan panākot, ka tiek samazināts sociālais atbalsts bēgļiem,[13] gan aicinot Saeimu neatbalstīt ANO Globālās migrācijas kompaktu.[14]

2018. gada jūnijā savas politiskās darbības dēļ viņš ir iekļauts Krievijas "melnajā sarakstā".[15]

2021. gadā augustā, saistībā ar Baltkrievijas robežas krīzi, J. Dombrava vairākkārt izteicies par ātru rīcību Baltkrievijas-Latvijas robežas stiprināšanai, tostarp atbalstījis ideju par pilnvaru izmantot ieročus.[16] Vēlāk, atklājoties lielajām naudas summām ko šie cilvēki maksā par nokļūšanu uz ES robežas (līdz pat 10 000 EUR),[17] izteicies, ka šī krīze ir daļa no hibrīdkara un, ka robežai būtu jābūt pilnīgi slēgtai pret nelegālo imigrāciju.[18]

2021. gada septembrī J. Dombrava iestājies pret 40 miljonu eiro kompensāciju ebreju kopienai, argumentējot, ka patiesie labuma guvēji ir nevis holokaustā cietušie, bet gan atsevišķa biedrība, kurai ir saikne ar naudas atmazgātājiem un sankciju sarakstā iekļautiem Krievijas oligarhiem.[19][20] 2022. gada februārī balsojis pret t.s. ebreju restitūcijas kompensāciju galīgajā lasījumā, argumentējot, ka atbalsts nepieciešams visiem Latvijas politiski represētajiem, piemēram, arī Latvijas Politiski represēto apvienībai.[21]

2022. gada rudenī J. Dombrava tika ievēlēts 14. Saeimā. 2022. gada decembrī ievēlēts par Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītāju,[22] ko vadījis līdz 2023. gada oktobrim, kad ievēlēts par vadītāja vietnieku, komisijas vadību pārņemot Ainaram Latkovskim.[23] Dombrava izteicies, ka komisijas vadīšanas laikā samazinājušās prokremliskās aktivitātes, kā arī identificēti vairāk cilvēku, kuri veic šādas aktivitātes.[24] Atstājot komisijas vadītāja amatu kā panākto min apstiprināto Nacionālās drošības koncepciju, Valsts aizsardzības koncepciju, to, ka personas, kas apdraud valsts drošības intereses vairs nevarēs strādāt ar klasificētu informāciju, to, ka valsts un pašvaldību iestādēm tiek paredzēta iespēja no darba atbrīvot valstij nelojālas personas, kā arī vispārējo stabilitāti valstī. Virzījis arī likuma grozījumus, kuri paredz pārskatīt esošo kārtību jautājumā par ārvalstniekiem piederošiem nekustamajiem īpašumiem Latvijā, sašaurinot iespējas noslēpt sankcionētu personu īpašumus.[25] Atbalstījis likuma grozījumus, kas veicinātu Nacionālo bruņoto spēku pārstāvju iespējas iegādāties ieročus pašaizsardzībai, taču tie netika atbalstīti.[26]

2023. gadā Dombrava turpinājis paust stingru nostāju pret imigrāciju. Vairākkārt kritizējis Eiropas Savienības politiku, kas, viņaprāt, uzspiež Latvijai pārmērīgas saistības uzņemt bēgļus. Atbalstījis likumu grozījumus, kas stiprina prasības lietot latviešu valodu izglītības un darba tirgus kontekstā, iestājies pret mēģinājumiem mazināt latviešu valodas lomu sabiedrībā un izglītībā.[27] 2025. gada janvārī atbalstījis Nacionālās drošības komisijas ierosinātos likuma grozījumus, kas paredz, ka no 1. septembra Krievijas, Baltkrievijas un pārējo NVS valstu pilsoņiem, kuriem vīza izsniegta kādā no Šengenas zonas valstīm, pirms ieceļošanas Latvijā būs jāaizpilda anketa, norādot informāciju par ceļojuma mērķi, uzturēšanās laiku un vietu, lai apzinātu iespējamo risku, ko potenciāli var radīt ieceļojošie ārzemnieki.[28][29]

Politiskie uzskati

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Imigrācija

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

J. Dombrava regulāri ir vērsis asu kritiku imigrācijai no trešās pasaules valstīm, īpaši 2015. gada migrantu krīzes laikā, kad iestājies pret "bēgļu kvotām", argumentējot, ka imigranti nāk no augsta terorisma riska valstīm, bēgļu pabalsti rada spiedienu uz valstu budžetu un imigranti ar ievērojamo kultūras atšķirību rada sociālo spriedzi.[30] J. Dombrava arī bijis viens no tiem, kuri panāk bēgļu sociālā pabalsta samazinājumu, ko pamatojis ar to, ka: "Mums primāri ir jādomā par saviem iedzīvotājiem, nevis ieceļotājiem no citām valstīm", izsakoties, ka pabalsts ir liels, salīdzinot ar sociālajiem pabalstiem, kuri pieejami vietējiem iedzīvotājiem.[31]

2018. gadā viņš arī bija viens no deputātiem, ar kura balsi tika pieņemta rezolūcija, kura valdībai aicina nepieņemt ANO Globālās migrācijas paktu.[32]

J. Dombrava regulāri veltījis asu kritiku ne tikai bēgļiem, bet arī trešo valstu studentiem. 2018. gadā ažiotāžu izraisīja raksts, kur J. Dombrava min, ka ārvalstu studenti studijas Latvijā izmanto kā iespēju iegūt uzturēšanās atļauju, lai patiesībā strādātu mazkvalificētu pilna laika darbu, un studijas izmanto tikai kā aizsegu.[33] Gan pirms tam, gan pēc tam J. Dombrava aktīvi izteicies un iestājies par šo uzturēšanās atļauju reformēšanu.[34] Ar citiem Nacionālās Apvienības deputātiem rosinājis likuma grozījumus, kas paredzētu, ka derīgo termiņuzturēšanās atļauju skaits trešo valstu valstspiederīgajiem kopumā, viena kalendārā gada laikā, nedrīkst pārsniegt 5000.[35]

Attieksme pret Krieviju un PSRS

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

J. Dombrava regulāri ir paudis nepieciešamību samazināt Krievijas ietekmi Latvijā, tostarp cenšoties mazināt Latvijas pašvaldību sadarbības iespējas ar Krieviju,[36] aicinot apturēt termiņuzturēšanās atļauju tirdzniecību,[37] iesniedzis likumprojektus, lai ierobežotu PSRS simbolikas lietošanu publiskajā vidē,[38] kā arī aicinājis nostiprināt Latvijas aizsardzību pret potenciālajiem militārajiem draudiem, kurus rada Krievija.[39]

2014. gadā, vēl pirms Krimas aneksijas nosodījis ārlietu ministra Edgara Rinkēviča nespēju reaģēt un apzināties Krievijas draudus.[40]

Kā deputāts J. Dombrava vairākkārt atbalstījis pretrunīgi vērtētā pieminekļa Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem demontāžu, un 2019. gadā, kad savākti nepieciešamie 10 000 paraksti par tā demontāžas priekšlikumu[41] darbojies tam izveidotajā darba grupā.[42] Saistībā ar līdzīga rakstura pieminekli Limbažos, atbalstījis Daugavas Vanagu Limbažu nodaļu, panākot PSRS pieminekļa demontāžu. Kad Krievijas Ārlietu ministrijai saistībā ar šo notikumu iesniedza protesta notu, J. Dombrava izteicās, ka “Ar iestāšanos par konkrēto, demontēto piemiņas akmeni Krievija sevi pazemo, jo cenšas vienlaikus attaisnot slepkavas un iestājas par PSRS okupācijas režīma leģitimizēšanu.”[43]

J. Dombrava uzskata, ka 9. maijs Latvijā ir veids kā Krievija uztur Latvijā dzīvojošo krievu identitāti ar PSRS, ko viņš sauc par “9. maija kultu”.[44] Tāpat viņš arī noliedz pieminekļa jebkādu saistību ar atbrīvošanu, ko pamato ar to, ka 1944. gadā Igaunijā, kur vācu karaspēks jau bija atkāpies un tika pasludināta neatkarīga valsts, PSRS neatkarīgi no tā to okupēja.[44]

Kopš 2017. gadā J. Dombrava vairākas reizes virzījis iniciatīvas, lai PSRS laika simbolika uz margām pie Akmens tilta tiktu noņemta.[45]

2018. gada jūnijā savas politiskās darbības dēļ viņš ir iekļauts Krievijas "melnajā sarakstā".[15]

Tāpat arī 2020. gada 9. maijā, koronavīrusa pandēmijas sākumā, kad bija stingri pulcēšanās ierobežojumi, viņš izteicās, ka atbildīgajām amatpersonām vajadzētu uzņemties atbildību par nespēju ierobežot cilvēku plūsmu uz “Uzvaras pieminekli”.[46]

2022. gada jūnijā balsojis par pašvaldību pienākumu demontēt PSRS slavinošus pieminekļus.[47] 2023. gada jūnijā pēc pieminekļa centrālā obeliska nojaukšanas Uzvaras parkā, nosaucis to par ļaunuma impērijas simbola sagraušanu un uzvaru Latvijai.[48] 2023. gada oktobrī, strādājot Nacionālās drošības komisijā, panācis likumprojekta pieņemšanu Maskavas nama nacionalizācijai, izsakoties, ka tā ir vieta Krievijas maigās varas aktivitātēm Latvijā.[49][50]

Starptautiskā darbība

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2011. gadā pēc Baltkrievijas prezidenta vēlēšanām, kad notika opozīcijas protestu apspiešana, kopā ar Nacionālās apvienības frakcijas deputātiem rosinājis Saeimai pieņemt paziņojumu, nosodot vardarbīgus protestētāju apspiešanas gadījumus Baltkrievijā.[51] Arī 2020. gadā pēc Baltkrievijas prezidenta vēlēšanu rezultātiem bijis viens no tiem, kuri aicina rīkot jaunas, leģitīmas Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas.[52]

2013. gadā aicinājis Igaunijas parlamentu nepieļaut "Latvijas kļūdas" saistībā ar Igaunijas-Krievijas robežlīguma ratifikāciju, kurš paredzēja atteikšanos no Petseri reģiona, līdzīgi kā Latvija atteicās no tiesībām uz Abreni.[53]

Saeimas debatēs, Eiropas Padomes parlamentārajā asamblejā un publikācijās ir nosodījis Krievijas īstenoto Gruzijas un Ukrainas teritoriju okupāciju.[54] 2013. gada nogalē piedalījās Ukrainas Maidanā, kur norādīja, ka nevis austrumiem, ne rietumiem ir tiesības lemt par ukraiņu tautas nākotni, bet gan pašai Ukrainas tautai.[55]

Atbalstījis Saeimas paziņojumus, kuros tiek atbalstīta Ukrainas suverenitāte un Ukrainas bruņotie spēki, tostarp piedalījies ar to saistītās ziedojumu vākšanas kampaņās.[56]

Valsts valoda un simbolika

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2011. gadā J. Dombrava aktīvi piedalījās Nacionālās apvienības ierosinātajā parakstu vākšanas kampaņā par vienotu izglītību valsts valodā. Atbalstījis attiecīgus grozījumus, kad tie ir izskatīti Saeimā.[57] Tāpat arī bijis viens no tiem deputātiem, kuri 2018. gadā atbalstīja izglītību tikai valsts valodā pamatizglītības līmenī.[58] 2020. gadā bijis viens no likumprojekta par latviešu valodas nodrošināšanu bērnudārzos atbalstītājiem.[59]

2012. gadā, kad notika referendums par krievu valodu kā otro valsts valodu, vērsis asu kritiku šīs idejas atbalstītāju virzienā, aicinot balsot pret. Tostarp J. Dombrava izcēlis lielo īpatsvaru idejas atbalstītājiem cietumā, izsakoties, ka “Varam tikai spriest, ka N. Ušakovs un J. Urbanovičs ar paziņojumu, ka referendumā balsos par krievu valodu vēlas iegūt labvēlību no krievu valodas dedzīgākiem atbalstītājiem — noziedzniekiem.”[60] Saistībā ar šo referendumu, J. Dombrava minēja Baltkrievijas piemēru, izsakoties, ka līdzīga divvalodības ieviešana Baltkrievijā faktiski ir novedusi līdz baltkrievu valodas gandrīz pilnīgai izskaušanai no publiskās telpas.[61]

Jau 2012. gadā izteicies par nepieciešamību ieviest stingrākus sodus par Brīvības pieminekļa apgānīšanu.[62] 2020. gadā iesniedzis un panācis, ka Saeimā tiek pieņemts likumprojekts par Brīvības pieminekli un Rīgas Brāļu kapiem, kurš nosaka īpašu aizsardzības zonu šiem objektiem.[63]

Covid-19 pandēmija

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2020. gada 24. februārī, vēl pirms ārkārtas situācijas izsludināšanas, J. Dombrava un citi Nacionālās apvienības deputāti aicināja apturēt satiksmi ar Covid-19 vīrusa skartajām valstīm, lai vīruss netiktu ievests Latvijā un nebūtu jāievieš ierobežojumi valsts mērogā.[64] Līdzīgi aicinājumi — apturēt migrāciju no ārvalstīm sekoja arī 2020. gada vasarā un rudenī, kad vīrusa izplatība Latvijā bija apturēta.[65]

2020. gada decembrī J. Dombrava publicēja rakstu, kur pauž viedokli, ka nevajadzētu nosodīt cilvēkus, kuri izsakās negatīvi pret vakcināciju vai pandēmiju, ko viņš pamato ar to, ka "Tie visi ir mūsu līdzcilvēki. Tā ir mūsu sabiedrība. Tajā valda dažādi uzskati un pirms nosodīt, tos vajag mēģināt izprast. Godīgai, atklātai un cieņpilnai komunikācijai ir jānotiek ar visiem cilvēkiem, nevis tikai dažiem."[66] Pretēji citām koalīcijas partijām, J. Dombrava arī iestājies pret atsevišķu profesiju obligātu vakcināciju, piedāvājot primāri rūpēties par visu personu vakcināciju, kuri atrodas riska grupās.[67]

Krievijas iebrukums Ukrainā

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jau pirmajā Krievijas iebrukuma Ukrainā dienā medijos publicēts raksts, kur Dombrava izsakās, ka Krievijas pilsoņiem nav vietas Latvijā, aicinot pārtraukt izsniegt uzturēšanās atļaujas un vīzas. Šāds viedoklis pamatots ar to, ka lielākā daļa Krievijas pilsoņu Latvijā balsojuši par Putinu un ir līdzatbildīgi karā.[68]

2022. gada aprīlī izteicis atbalstu un balsojis “par” Saeimas paziņojumu, kurš nosoda Krievijas īstenoto genocīdu Ukrainā, kā arī iespējami ātrāku atteikšanos no Krievijas naftas un gāzes.[69][70] 2022. gada augustā balsojis par Saeimas paziņojumu par Krievijas atzīšanu kā terorismu atbalstošu valsti saistībā ar tās īstenoto genocīdu Ukrainā.[71]

2023. gada maijā kā komisijas vadītājs paudis atbalstu NDK rosinātajiem grozījumiem, kuri tostarp paredz, ka valsts iestādēs nevarēs strādāt personas, kuras apšauba Ukrainas teritoriālo vienotību.[72]

Rezultāti vēlēšanās

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Gads Vēlēšanas Saraksts Apgabals(i) Vieta sarakstā Plusi Svītrojumi Vieta rezultātā Rezultāts
2009 Rīgas Domes vēlēšanas Visu Latvijai Rīga 6. 230 92 6. nav ievēlēts
2010 10. Saeimas vēlēšanas Nacionālā apvienība Vidzeme 5. 2151 1427 3. ievēlēts
2011 11. Saeimas vēlēšanas Nacionālā apvienība Vidzeme 2. 9874 1711 2. ievēlēts
2014 12. Saeimas vēlēšanas Nacionālā apvienība Vidzeme 2. 12010 3110 2. ievēlēts
2018 13. Saeimas vēlēšanas Nacionālā apvienība Vidzeme 3. 7438 1659 3. ievēlēts
2022 14. Saeimas vēlēšanas Nacionālā apvienība Vidzeme 3. 6015 1831 3. ievēlēts

Atsauces

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. ↑ «Jaunākais deputāts Saeimā: vajadzētu ieviest kādu disciplīnu». db.lv (latviešu). Skatīts: 2019-02-01.[novecojusi saite]
  2. ↑ Deputāts Dombrava kļuvis par tēti. Apsveicam! kasjauns.lv
  3. ↑ Dombrava pēc šķiršanās uzsācis attiecības ar studenti Delfi
  4. ↑ Kāzas latviešu tradīcijās: otro reizi par precētu vīru kļuvis deputāts Jānis Dombrava LA.lv
  5. ↑ «Jānis Dombrava kļuvis par tēvu dēlam». jauns.lv.
  6. ↑ «Saeimas deputāts pamāca, kā studentam tikt pie 15 tūkstošiem eiro». tautaruna.nra.lv (latviešu). Skatīts: 2021-10-06.
  7. ↑ "Latvijas Avīze" Mūs nevarēs apklusināt. Saruna ar jaunievēlēto Saeimas deputātu Jāni Dombravu[novecojusi saite]
  8. ↑ http://www.nacionalaapvieniba.lv/na-cilveki/janis-dombrava/
  9. ↑ Visjaunākā kandidāta pārdomas* Arhivēts 2010. gada 18. decembrī, Wayback Machine vietnē., Lauku skolas iestājas par savu nākotni Arhivēts 2016. gada 26. aprīlī, at Archive.is
  10. ↑ CVK 10.Saeimā ievēlētie deputāti Arhivēts 2010. gada 25. decembrī, Wayback Machine vietnē.
  11. ↑ Jaunākais deputāts Saeimā: vajadzētu ieviest kādu disciplīnu db.lv
  12. ↑ «Jānis Dombrava: NĒ – bēgļu kvotām». nra.lv (latviešu). Skatīts: 2018-12-21.
  13. ↑ «Dombrava aicina samazināt bēgļiem pieejamo pabalstu». nra.lv (latviešu). Skatīts: 2018-12-21.
  14. ↑ «Saeima pieņem rezolūciju, mudinot nepievienoties ANO migrācijas paktam». TVNET (latviešu). 2018-12-06. Skatīts: 2018-12-21.
  15. ↑ 15,0 15,1 «Krievija «melnajā sarakstā» iekļauj vairākus Saeimas deputātus; kopumā gandrīz 30 cilvēkus». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2018-12-21.
  16. ↑ «Jānis Dombrava: Robežsargiem uz Baltkrievijas robežas jādod skaidras pilnvaras izmantot ieročus». neatkariga.nra.lv (latviešu). Skatīts: 2021-10-06.
  17. ↑ «Migrantiem nokļūšana līdz Lietuvai izmaksā līdz 15 000 dolāru». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2021-10-06.
  18. ↑ «J. Dombrava: Vai kādam ir 10 000€, ko samaksāt noziedzniekiem?». Nacionālā apvienība VL-TB/LNNK (latviešu). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021-10-06. Skatīts: 2021-10-06.
  19. ↑ «30.09.2021 11:00». cdn.tiesraides.lv. Skatīts: 2021-10-06.
  20. ↑ «Latvija nosoda totalitāro režīmu noziegumus...». Twitter (latviešu). Skatīts: 2021-10-06.
  21. ↑ «Saeima atbalsta 40 miljonu eiro labas gribas atlīdzinājumu ebreju kopienai». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2024-01-05.
  22. ↑ «Dombrava ievēlēts par Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāju». nra.lv (latviešu). Skatīts: 2024-01-05.
  23. ↑ «Nacionālās drošības komisiju turpmāk vadīs Latkovskis». nra.lv (latviešu). Skatīts: 2024-01-05.
  24. ↑ «Latvijā ir samazinājušās prokremliskās aktivitātes».
  25. ↑ «Twitter».
  26. ↑ «Latvijas Republikas 14. Saeimas rudens sesijas piecpadsmitā sēde 2024. gada 21. novembrī».
  27. ↑ «Saeima noraida NA ieceri noteikt ierobežojumu trešo valstu pilsoņiem izsniegt studentu vīzas». youtube.
  28. ↑ «Krievijas un citu NVS valstu pilsoņiem Latvijā iekļūt būs grūtāk, paredz iecerētie grozījumi». tv3.lv.
  29. ↑ «Saeimā skatīs ieceri Latvijā neatzīt pēc 2022. gada 24. februāra Krievijā iegūtus izglītības dokumentus». lsm.lv.
  30. ↑ «Jānis Dombrava: Nē bēgļu kvotām». Skatīts: 06.10.2021.
  31. ↑ «Dombrava aicina samazināt bēgļiem pieejamo pabalstu». nra.lv (latviešu). Skatīts: 2021-10-06.
  32. ↑ «Saeima pieņem rezolūciju, mudinot nepievienoties ANO migrācijas paktam». TVNET (latviešu). 2018-12-06. Skatīts: 2021-10-06.
  33. ↑ Jānis Dombrava. «Jānis Dombrava: Ārvalstu studenti – kebabu cepēji». delfi.lv (latviešu), 2018-05-17. Skatīts: 2021-10-06.
  34. ↑ «Twitter - Jānis Dombrava». 06.10.2021.
  35. ↑ «Saeima noraida NA ieceri noteikt ierobežojumu trešo valstu pilsoņiem izsniegt studentu vīzas». youtube.
  36. ↑ «Likumā grib ierobežot pašvaldību sadarbību ar Krieviju un citām valstīm». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2021-10-06.
  37. ↑ «Dombrava: Risinājums termiņuzturēšanās atļauju likvidēšanai varētu būt pārejas termiņa noteikšana». nra.lv (latviešu). Skatīts: 2021-10-06.
  38. ↑ «Pēc gadījuma Kombuļos rosina aizliegt PSRS simbolu izmantošanu arī privātos nolūkos». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2021-10-06.
  39. ↑ «Jānis Dombrava par 9. maiju». Nacionālā apvienība VL-TB/LNNK (latviešu). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021-10-06. Skatīts: 2021-10-06.
  40. ↑ «Dombrava: Dīvainā un mainīgā ārpolitika». ekonomika.lv (latviešu). 2014-04-15. Skatīts: 2021-10-06.
  41. ↑ LETA. «Savāc 10 000 parakstus par Uzvaras pieminekļa demontāžu». delfi.lv (latviešu), 2019-03-03. Skatīts: 2021-10-06.
  42. ↑ «Jautājumu par Uzvaras pieminekļa demontāžu risinās darba grupā». www.diena.lv. Skatīts: 2021-10-06.
  43. ↑ LETA. «Dombrava: Krievija bija informēta par pieminekļa demontāžu Limbažos; sašutums nav saprotams». delfi.lv (latviešu), 2016-09-01. Skatīts: 2021-10-06.
  44. ↑ 44,0 44,1 www.DELFI.lv. «Rinkevičs uz Krieviju raudzījies caur 'rozā brillēm', uzskata Dombrava». delfi.lv (latviešu), 2014-04-14. Skatīts: 2021-10-06.
  45. ↑ «Pirms Mūkusalas promenādes pārbūves no margām jau pazūd sirpji un āmuri». Jauns.lv (latviešu). Skatīts: 2021-10-06.
  46. ↑ «VIDEO. Dombrava par 9. maiju: Amatpersonām jāizvērtē demisija vai vismaz jāatvainojas sabiedrībai». LA.LV (latviešu). Skatīts: 2021-10-06.
  47. ↑ «Twitter».
  48. ↑ «twitter».
  49. ↑ «Jānis Dombrava par “Maskavas namu”: Šis ir pulcēšanās centrs dažādām Krievijas maigās varas aktivitātēm». LA.LV (latviešu). Skatīts: 2024-01-05.
  50. ↑ «Lai novērstu Latvijas valstiskumu un nacionālo drošību apdraudošās...». x.com.
  51. ↑ Dombrava: Nav pareizi, ka mēs ignorējam to, kas notiek kaimiņvalstī - REplay.lv, 2011-01-13. Atjaunināts: 2021-10-06
  52. ↑ Sanita Upleja. «Saeima paziņojumā aicina Baltkrievijā rīkot jaunas prezidenta vēlēšanas». delfi.lv (latviešu), 2020-08-18. Skatīts: 2021-10-06.
  53. ↑ «NA aicina Igauniju nepieļaut Latvijas kļūdas robežlīguma noslēgšanā ar Krieviju». Nacionālā apvienība VL-TB/LNNK (latviešu). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021-10-06. Skatīts: 2021-10-06.
  54. ↑ «Saeimas ārpolitikas debatēs deputātiem atšķirīgi viedokļi par ministra ziņojumu | Jaunumi | Es & ES | LETA». www.leta.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021-10-06. Skatīts: 2021-10-06.
  55. ↑ Jāņa Dombrava uzruna ukraiņu tautai Maidenā. Atjaunināts: 2021-10-06
  56. ↑ «Šīs lietas tika sagādātas ukraiņu karavīriem par 14 Nacionālās apvienības deputātu saziedoto naudu». Nacionālā apvienība VL-TB/LNNK (latviešu). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021-10-06. Skatīts: 2021-10-06.
  57. ↑ Share, J. B. (1976-01). "Review of drug treatment for Down's syndrome persons". American Journal of Mental Deficiency 80 (4): 388–393. ISSN 0002-9351. PMID 2011.
  58. ↑ «Frakciju viedokļi 2018. gada 22. martā». saeima.lv (latviešu). Skatīts: 2021-10-06.
  59. ↑ «Katrā bērnudārzā būs jānodrošina programma valsts valodā». Nacionālā apvienība VL-TB/LNNK (latviešu). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021-10-06. Skatīts: 2021-10-06.
  60. ↑ Jānis Dombrava, 11 Saeimas deputāts, „Visu Latvijai!” valdes loceklis. «Jānis Dombrava: Noziedznieki atbalsta divvalodību». delfi.lv (latviešu), 2012-01-12. Skatīts: 2021-10-06.
  61. ↑ «Nacionālās apvienības apkārtraksts». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 6. oktobrī. Skatīts: 2021. gada 6. oktobrī.
  62. ↑ «Dombrava: Par huligānismu pie Brīvības pieminekļa vajadzētu piespriest vismaz sabiedriskos darbus». nra.lv (latviešu). Skatīts: 2021-10-06.
  63. ↑ «Saeima pieņem jaunu likumu Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu atbalstam». saeima.lv (latviešu). Skatīts: 2021-10-06.
  64. ↑ «Nacionālā apvienība vēlas, lai aptur satiksmi starp Latviju un koronavīrusa reģioniem Itālijā». nra.lv (latviešu). Skatīts: 2021-10-06.
  65. ↑ «Nacionālā apvienība aicina Ministru kabinetu apturēt migrāciju no ārvalstīm». Nacionālā apvienība VL-TB/LNNK (latviešu). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021-10-06. Skatīts: 2021-10-06.
  66. ↑ «Kurš gudrs, kurš muļķis?». Nacionālā apvienība VL-TB/LNNK (latviešu). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021-10-06. Skatīts: 2021-10-06.
  67. ↑ «Pavļuts nepārliecina: NA deputāti aizvien šaubās par pienākumu pedagogiem obligāti vakcinēties». LA.LV (latviešu). Skatīts: 2021-10-06.
  68. ↑ «Dombrava: Putins ir slepkava un Krievijas karaspēks ir okupanti». LA.LV (latviešu). Skatīts: 2024-01-05.
  69. ↑ «Paziņojuma teksts». titania.saeima.lv. Skatīts: 2024-01-05.
  70. ↑ «twitter».
  71. ↑ «Paziņojuma teksts». titania.saeima.lv. Skatīts: 2024-01-05.
  72. ↑ «Saeimas komisija konceptuāli atbalsta pienākumu valsts pārvaldē nodarbinātajiem būt lojāliem Latvijas valstij». saeima.lv (latviešu). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2024-01-05. Skatīts: 2024-01-05.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
14. Saeima (2022—pašlaik)
Frakcijas
Prezidijs
Deputāti
bez frakcijas
Beigušās pilnvaras
uz laiku
pavisam
Saistītie raksti
Kategorijas
  • 1 ievēlēts no "Latvija pirmajā vietā"
  • 2 ievēlēts no "Jaunā Vienotība"
  • 3 ievēlēts no "Nacionālā apvienība"
  • 4 ievēlēta no "Stabilitātei"
  • 5 ievēlēts no "Apvienotais saraksts"
  • 6 ievēlēts no "Progresīvie"
Autoritatīvā vadība
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Jānis_Dombrava&oldid=4274295"