Latvijas Universitāte
Latvijas Universitāte | |
---|---|
latīņu: Universitas Latviensis | |
Moto | Scientiae et patriae (Zinātnei un tēvijai) |
Dibināta | 1919 |
Tips | Publiska |
Rektors | Gundars Bērziņš |
Administratīvais personāls | 1388 (2018)[1] |
Studenti | 15 200 (2018)[1] |
Doktorantūra | 118 (2018) |
Atrašanās vieta | Rīga, Latvija |
Mājaslapa |
lu |
Latvijas Universitāte (LU; latīņu: Universitas Latviensis, lībiešu: Lețmō Iļīzskūol) ir Latvijas Republikas akadēmiskās un profesionālās augstākās izglītības un zinātnes institūcija, kurā kopš 1919. gada – ar šo nosaukumu kopš 1923. gada[2] — ir apvienots studiju un zinātniskās pētniecības potenciāls dabas, tehnisko, humanitāro un sociālo zinātņu jomā. LU uzdevums ir nodrošināt iespēju iegūt akadēmisko un profesionālo augstāko izglītību, veikt fundamentālus un lietišķus pētījumus humanitārajās, dabas, tehniskajās un sociālajās zinātnēs.[3][4] Pēc studentu skaita LU ir Latvijas lielākā universitāte un viena no lielākajām universitātēm Baltijas valstīs. Universitātes galvenā ēka atrodas Raiņa bulvārī 19 Rīgā. LU atklāšanas diena — 28. septembris — ir LU svinamā diena.
Pārvalde
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]1996. gada 29. martā LU Satversmes sapulce pieņēma trešo Satversmi, kuru apstiprināja Latvijas Republikas Saeima ar likumu 1998. gada 5. februārī. Latvijas Universitāte pārstāja būt valsts augstskola,[5] kļūstot par atvasinātu publisku personu, autonomu pašpārvaldes institūciju, kura ir iepriekšējo periodu tiesību un juridisko saistību mantiniece. Atbilstoši savai Satversmei, LU nosaka savu iekšējo kārtību, ņemot vērā tradicionālo, starptautiski atzīto universitāšu telpu un teritorijas neaizskaramību. LU vadību un pārvaldi veic izveidotās pārstāvības institūcijas, ievēlēts rektors un struktūrvienību pārvaldes amatpersonas. Pārvaldi veic arī prorektori, direktori (prorektoru un direktoru skaitu nosaka rektors), kanclers un dekānu padome. LU pārvaldes, vadības un galvenās lēmējinstitūcijas ir:
- LU Satversmes sapulce;
- LU Senāts;
- Rektors;
- Akadēmiskā šķīrējtiesa.[6]
LU nekustamos īpašumus pārvalda SIA Latvijas Universitātes Nekustamā īpašuma aģentūra. Kā nodokļu maksātāja LU ir pielīdzināta nodibinājumiem, un tai ir tiesības saņemt nodokļu atvieglojumus saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.
Struktūrvienības
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]LU akadēmiskās struktūrvienības ir fakultātes, zinātniskie institūti, nodaļas, katedras, laboratorijas, kā arī LU Bibliotēka, LU Akadēmiskā bibliotēka, Botāniskais dārzs, Zinātnes un tehnikas vēstures muzejs, Akadēmiskais apgāds. Savu uzdevumu veikšanai LU ir tiesības veidot arī filiāles, centrus, skolas u.c., kā arī struktūrvienības organizatoriskā, saimnieciskā un apkalpojošā darba veikšanai. LU struktūrvienībām nav juridiskas personas statusa.
Fakultātes
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Latvijas Universtātē ir 6 fakultātes:
- Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāte;
- Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte;
- Humanitāro zinātņu fakultāte;
- Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultāte;
- Juridiskā fakultāte;
- Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte.
Līdz 2023. gadam LU sastāvā bija 13 fakultātes: Bioloģijas, Biznesa, vadības un ekonomikas, Datorikas, Fizikas, matemātikas un optometrijas, Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu, Humanitāro zinātņu, Juridiskā, Ķīmijas, Medicīnas, Izglītības zinātņu un psiholoģijas, Sociālo zinātņu, Teoloģijas, kā arī Vēstures un filozofijas fakultāte. Universitātes sastāvā ietilpa arī 24 institūti, tai skaitā plašu starptautisku ievērību guvušais LU Cietvielu fizikas institūts. Tāpat universitātē bija arī 14 studiju centri un citas struktūrvienības.
2023. gada novembrī Latvijas Universitātes padome atbalstīja LU rektora piedāvājumu izveidot piecu fakultāšu modeli, izveidojot Medicīnas, dabaszinātņu, matemātikas un datorikas fakultāti, Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāti, Humanitāro zinātņu fakultāti, Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultāti, Juridisko fakultāti.[7] Lai nodrošinātu LU darbības nepārtrauktību, pāreju uz jauno struktūru plānots veikt pakāpeniski laika posmā no 2024. gada 2. janvāra līdz 1. septembrim. 2024. gada aprīlī Latvijas Universitātes padome atbalstīja ideju, par sākotnējās Medicīnas, dabaszinātņu, matemātikas un datorikas fakultātes sadalīšanu — Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātē un Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātē.[8]
LU Akadēmiskais centrs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Latvijas Universitāte turpina veidot Akadēmisko centru Torņakalnā. Akadēmiskā centra attīstības programmas projektu īstenošana notiek trīs posmos. 2023. gadā LU Akadēmiskā centra metu konkursā uzvarēja Polijas arhitektu birojs SBS "Engineering Group SP. ZOO", konkursa pirmajā kārtā bija iesniegti seši darbi, no kuriem žūrija konkursa otrajai kārtai virzīja četrus.
Pirmā posma projekts — Dabas māja — durvis vēra 2015. gadā. Dabas māja dod iespēju gan studentiem, gan akadēmiskajam personālam veikt starpnozaru zinātniskus pētījumus, sadarbojoties ģeogrāfiem, ķīmiķiem un citu nozaru pārstāvjiem.
Otrais posms ietver Zinātņu mājas un Rakstu mājas izbūvi. Zinātņu māju nodeva ekspluatācijā 2019. gada janvārī. Tajā koncentrēti visi LU eksakto, medicīnas un dzīvības zinātņu nozaru pētniecības un studiju virzieni. Pēc tam sākās Rakstu mājas projektēšana un būvniecība, kuras pabeigšana bija plānota 2023. gada rudenī, taču būvniecība aizkavējās.
Trešā posmā plānota Studentu un viesu mājas, Sporta mājas, Tehnoloģiju mājas un Veselības mājas būvniecība. Attīstības programmas trešā posma projektu priekšizpētē iekļauti arī Latvijas Universitātes Botāniskā dārza un Akadēmiskās bibliotēkas infrastruktūras modernizācijas projekti
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Senākā Latvijas Universitātes struktūrvienība ir LU Akadēmiskā bibliotēka, kas kā Bibliotheca Rigensis dibināta jau 1524. gadā un ir viena no vecākajām publiskajām grāmatu krātuvēm Eiropā. Latvijas Universitātes sākotne ir saistīta ar 1862. gadā dibināto Rīgas Politehnikumu, ko 1896. gadā pārveidoja par Rīgas Politehnisko institūtu. 1909. gadā pēc profesora Oto Hofmaņa projekta uzcēla ēkas spārnu gar Arhitektu ielu.
1919. gada 8. februārī Latvijas SPR valdības priekšsēdētājs Pēteris Stučka un izglītības komisārs Jānis Bērziņš parakstīja dekrētu par vācu okupācijas iestāžu dibinātās Baltijas Tehniskās augstskolas likvidēšanu un Latvijas Augstskolas dibināšanu uz tās bāzes ar izglītību latviešu valodā. Augstskolas svinīgā atklāšana norisinājās 20.02.1919. bijušā Rīgas Politehniskā institūta (RPI) galvenās ēkas aulā Raiņa bulvārī 19 (toreiz Kārļa Marksa bulvāris). 1919. gada 7. martā tika apstiprināti 80 profesori un asistenti, no kuriem vismaz 60 bija reevakuētā RPI mācībspēki. Studentu uzņemšana turpinājās līdz 20. martam, kad kopējais uzņemto studentu skaits pieauga līdz 3078, no tiem 2123 studijas uzsāka 1. kursā. Vispopulārākie bija Lauksaimniecības nodaļā (apmēram 1100 studentu) un Ķīmijas nodaļā (apmēram 600), no tiem tikai 1563 64 % bija ar vidējo izglītību. Lai sagatavot studentus apmācībai, katra nodaļa noorganizēja kursus. Latvijas Augstskolas padomes priekšsēdētājs bija Pauls Valdens (07.05.1919.—22.05.1919.).[9]
Reālā Latvijas Augstskolas atklāšana notika tikai 1919. gada 28. septembrī pēc tam, kad kontroli pār Rīgu atguva Kārļa Ulmaņa valdība. Augstskolas Satversme ar Latvijas Republikas Saeimas likumu pieņemta trijos lasījumos 1923. gada 16. martā, bet Valdības Vēstnesī Nr. 66 izsludināta 1923. gada 28. martā, piešķirot augstskolai nosaukumu Latvijas Universitāte (vācu: Die lettländische Universität in Riga).[2] Ar Satversmes apstiprināšanu Latvijas Augstskolā tika ielikti augstskolu autonomijas un pašpārvaldes pamati.[10] Par studijām pārsvarā bija jāmaksā. Sākuma maksa bija 2500 rubļu par semestri.[11]
No 1919. līdz 1940. gadam Universitāte ir Latvijā lielākais augstākās izglītības, zinātnes un kultūras centrs, kuru atbalstīja valsts. 1935. gadā atklāja iekšpagalmā uzcelto Lielo aulu, zem kuras atrodas garderobe un studentu ēdnīca (arhitekts Ernests Štālbergs).
Latvijas Universitātē pirmo reizi pasaulē ir iespēja iegūt augstāko izglītību latviešu valodā. Tās 12 fakultātēs varēja studēt humanitārās (ieskaitot teoloģiju), tehniskās, eksaktās un dabas zinātnes. Latviešu mācību valodas ieviešana neliecināja par cittautiešu noniecināšanu, bet studentu nacionālais sadalījums atšķīrās no tā valstī jo 1937./ 1938. studiju gadā no 6780 LU studentiem 86% bija latvieši (76,9% iedzīvotāju pēc 1935. gada Tautas skaitīšanas), 6,4% — ebreji (4,9%), 3,8% — vācieši (3,3%), 2,8% — krievi (8,8%), 0,4% — poļi (2,6%), 0,3% — lietuvieši (1,2%), 0,3% — igauņi (0,4%) un 1% — citu tautību studenti (1,9%).[10]
1938. gadā no Latvijas Universitātes tika nodalīta Lauksaimniecības un Mežsaimniecības fakultāte, pārceļot tās uz Jelgavu un izveidojot Jelgavas Lauksaimniecības akadēmiju.
1940. gada jūnijā pēc Latvijas okupācijas izveidotā Kirhenšteina valdība likvidēja augstskolas autonomo statusu, atcēla tās Satversmi un pārdēvēja to par Latvijas Valsts universitāti. No 1939. līdz 1941. gadam uz Vāciju izceļoja daudzi vācbaltiešu zinātnieki un mācībspēki, 1941. gadā uz PSRS deportēja un nogalināja daudzus LU strādājošos zinātniekus un sabiedriskos darbiniekus. Nacistiskās okupācijas laikā 1942. gadā augstskolai piešķīra s Rīgas Universitātes nosaukumu, šajā laikā gāja bojā ebreju izcelsmes LU mācībspēki, bet 1944.—1945. gadā uz Vāciju, tālāk uz ASV, Kanādu, Austrāliju un citām valstīm bēgļu gaitās devās līdz 60 — 65% Latvijas Universitātes mācībspēku.[12]
No 1958. līdz 1990. tās nosaukums bija Pētera Stučkas Latvijas Valsts Universitāte (krievu: Латвийский государственный университет им. П. Стучки). 1950. gadā uz LU Medicīnas fakultātes bāzes tika izveidots Rīgas Medicīnas institūts, kas mūsdienās ir kļuvis par Rīgas Stradiņa universitāti. 1958. gadā no Universitātes tika nodalītas tehnisko zinātņu fakultātes. Šīs fakultātes tika apvienotas Rīgas Politehniskajā institūtā.
1990. gadā 19. martā Universitāte atguva nosaukumu Latvijas Universitāte. 1991. gada 15. maijā Latvijas Universitātes Satversmes sapulce pieņēma augstskolas otro Satversmi, kuru ar Latvijas Republikas Augstākās Padomes lēmumu apstiprināja 1991. gada 18. septembrī.
2014. gadā uzsāka jaunas LU studentu pilsētiņas jeb kampusa būvi Torņakalnā, kā pirmo pabeidza Dabas mājas (2015) un Zinātņu mājas (2019) celtniecību, 2022. gadā sāka Rakstu mājas būvi.
2020. gados universitāte saskārās ar reputācijas problēmām. Vairāki profesori pieķerti plaģiātismā.[13][14] Universitātes rektors bija apsūdzēts finanšu pārkāpumos.[15] Ierosināts kriminālprocess par iespējamu Eiropas fondu līdzekļu izkrāpšanu bijušā universitātes satversmes sapulces vadītāja vadītā projektā.[14]
Statistiskie rādītāji
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Latvijas Universitātē 2019. gadā mācījās 15 250 studentu, no kuriem 850 bija ārvalstu studenti, bet absolventu skaits bija 3360.[16] Augstskola piedāvā visu līmeņu (bakalaura, maģistra, doktora) 151 akreditētu studiju programmu, kas aptver 28 zinātņu nozares un 22 studiju virzienus.
2013. gadā Latvijas Universitāte kā pirmā no Latvijas augstskolām pirmo reizi iekļuva QS pasaules universitāšu reitingā, ieņemot 701.— 800. vietu.[17]
2018. gadā Latvijas Universitātes darbinieki bija 2344 zinātnisko publikāciju autori, 620 no tām bija iekļautas Scopus un Web of Science datubāzē, četri ziņojumi publicēti žurnālā Nature. 2018. gadā LU saņēma 13 523 studētgribētāju pieteikumus, no tiem 3492 to norādīja kā pirmo prioritāti. 2019. gadā augstskola saņēma 16 150 pieteikumus, un pirmajā prioritātē LU bija izvēlējušies 4062 reflektantu. Pēc 2019. gadā studētgribētāju pieteikumu skaita uz budžeta vietām starp populārākajām programmām LU 1. vietā bija datorzinātnes, 2. vietā — tiesību zinātne, 3. vietā — psiholoģija, 4. vietā — komunikācijas zinātne, 5. vietā — vadības zinības.
2019. gadā Latvijas Universitāte (LU) tika pirmo reizi iekļauta Times Higher Education (THE) Eiropas mācīšanas reitingā un ieņēma 201+ vietu. Reitingā LU atzīmēta kā Latvijā vadošā universitāte sadarbībā ar studentiem, tāpat reitings augstu novērtējis Universitātes studiju vidi, kas veicina mācīšanos.
Universitātes rektori
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ievērojami zinātnieki
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Starp ievērojamākajiem zinātniekiem, kas strādā Latvijas Universitātē, ir minami:
- Andris Ambainis — datorzinātnieks
- Mārcis Auziņš — fiziķis
- Jānis Ikstens — politologs
- Andrejs Cēbers — fiziķis
- Gunārs Duburs — ķīmiķis
- Ina Druviete — filoloģe
- Andrejs Ērglis — kardiologs
- Ruvins Ferbers — fiziķis
- Elmārs Grēns — molekulārbiologs
- Mihails Hazans — ekonomists
- Vjačeslavs Kaščejevs — fiziķis
- Jānis Kloviņš — molekulārbiologs
- Jevgeņijs Kotomins — fiziķis
- Dace Markus — filoloģe
- Indriķis Muižnieks — mikrobiologs
- Oļģerts Nikodemus — vides ģeogrāfs
- Valdis Pīrāgs — medicīnas zinātnieks
- Linards Skuja — fiziķis
- Andrejs Veisbergs — filologs
- Pēteris Vanags — filologs
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 «Statistika un reitings». LU.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 14. septembrī. Skatīts: 2013. gada 18. septembrī.
- ↑ 2,0 2,1 Kristīne Jarinovska. «Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte». nra.lv (latviešu), 2019-08-19. Skatīts: 2020-10-09.
- ↑ Latvijas Universitāte. «Latvijas Universitātes studiju programmu un tālākizglītības programmu nolikums», 28.10.2019. Skatīts: 10.07.2020.
- ↑ Latvijas Universitātes rakstu bibliogrāfiskais rādītājs (1921—1943)
- ↑ LR Augstskolu likuma 7. pants nosaka, ka valsts augstskolu statuss ir tikai Latvijas Policijas akadēmijai un Latvijas Nacionālajai aizsardzības akadēmijai, bet pārējās augstskolas, kuru dibināšanā valsts var būt un var nebūt piedalījusies, ir "atvasinātas publiskas personas".
- ↑ Kopš 17.07.2011. „Grozījumiem Augstskolu likumā”, grozīts šī likuma 12.pants — no augstskolas pārstāvības un vadības institūciju un galvenās lēmējinstitūciju uzskaitījuma svītrota revīzijas komisija.
- ↑ Konsolidācijas procesā LU fakultāšu skaitu samazinās līdz piecām lsm.lv 2023. gada 17. novembrī
- ↑ Latvijas Universitātes reorganizācija: Sākotnēji plānoto piecu fakultāšu vietā tomēr veidos sešas lsm.lv 2024. gada 23. aprīlī
- ↑ Zane Rozīte. «Padomju Latvijas augstskola». enciklopedija.lv (latviešu), 2021-06-02. Skatīts: 2021-06-26.
- ↑ 10,0 10,1 «Augstākā izglītība Latvijā». enciklopedija.lv (latviešu). Skatīts: 2020-10-09.
- ↑ "Latvijas Universitātes materiālais stāvoklis". Izglītības ministrijas mēnešraksts 7. 1921-07-01. Arhivēts no oriģināla 2019-05-15. Atjaunināts: 2024-11-08.
- ↑ «Totalitārie okupācijas režīmi pret Latvijas zinātni un akadēmiskajām aprindām (1940 - 1945)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 7. jūlijā. Skatīts: 2010. gada 21. augustā.
- ↑ «Izvērtējot plaģiātismu, soda Kūli un Šuvajevu • IR.lv». ir.lv. Skatīts: 2023-04-17.
- ↑ 14,0 14,1 «Profesors, pētnieks un plaģiāts • IR.lv». ir.lv. Skatīts: 2023-04-17.
- ↑ «LU rektoram uzrāda apsūdzību par iespējamu nelikumīgu pabalstu izmaksu augstskolā». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2023-04-17.
- ↑ Latvijas Universitāte. «Skaitļi un fakti». Skatīts: 10.07.2020.
- ↑ QS World University Rankings 2013
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Latvijas Universitāte |
- Oficiālā mājaslapa
- timeshighereducation.com
- Latvijas Universitātes Satversme
- Latvijas Universitātes Studentu padome (LU SP)
Šis ar izglītību saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|
|
|
|