Likteņdārzs

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Likteņdārza amfiteātris 2016. gadā.

Likteņdārzs ir monumentālās ainavu arhitektūras ansamblis uz Daugavas salas Koknesē, kuru plānots izveidot līdz Latvijas Republikas 100. gadu jubilejai 2018. gada 18. novembrī. Dārzu pēc japāņu vides arhitekta Šunmjō Masuno projekta veido kā koru svītas metaforu, kas sastāv no prelūdijas un sešām daļām.

Vieta[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Likteņdārzs atrodas Latvijas vēsturei nozīmīgā vietā netālu no Kokneses pilsdrupām un Kokneses luterāņu baznīcas uz Daugavas salas, kas radusies pēc Pļaviņu ūdenskrātuves izveides 1965. gadā. No 11. līdz 17. gadsimtam salas rietumos, tagadējā Krievkalna vietā, ar pārtraukumiem atradās Kokneses senpilsēta. Uz salas saglabājies arī vecās Rīgas—Daugavpils šosejas fragments.

Izveides ideja[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Likteņdārzs ir iecerēts kā "vieta, kur sastopas pagātne, tagadne un nākotne. Vieta, kur rast mierinājumu, smelties spēku un gūt iedvesmu piepildīt sapņus. „Likteņdārzs” top visu to Latvijas iedzīvotāju piemiņai, ko Latvija zaudēja 20. gadsimtā, – to, kas krituši karos, represēti, bijuši spiesti doties trimdā vai citādi cietuši savu politisko uzskatu dēļ. Gandrīz katrā latviešu ģimenē ir kāds cietušais. Tā ir vieta, kas simboliski stāsta, kāda ir bijusi maksa par latviešu tautas brīvību un neatkarīgu valsti, vienlaikus apliecinot latviešu tautas pastāvību un spēku, kas ļāvis tai izturēt un ar cerībām skatīties nākotnē".[1]

Likteņdārza idejas autori un Kokneses fonda dibinātāji ir Marta un Vilis Vītoli, kas 2005. gadā fonda dibināšanas brīdī ziedoja projektam 450 tūkstošus latu. Kokneses novada pašvaldība dārza izveidošanai uz projekta tapšanas laiku fondam iznomāja 22 ha zemes. Likteņdārzs pēc tā pabeigšanas tiks nodots pašvaldībai. 2008.-2011. gadā Likteņdārza projekta aizbildnis bija Latvijas Valsts prezidents Valdis Zatlers[2].

Kokneses fonds[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Fonda dibinātāji bija vēsturnieks Ainārs Bambals, scenogrāfs Andris Freibergs, Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete, Kokneses novada pašvaldība, bijušais Pasaules brīvo latviešu apvienības valdes priekšsēdētājs Jānis Kukainis, Rundāles pils muzeja direktors Imants Lancmanis, uzņēmējs Valdis Lokenbahs, demogrāfs Ilmārs Mežs, Latvijas Okupācijas muzeja direktors Valters Nollendorfs, uzņēmēja Baiba Rubesa, LZA akadēmiķis Jānis Stradiņš, vēsturniece Rudīte Vīksne, „Vītolu fonda” dibinātāji un padomes locekļi Vilis un Marta Vītoli un dzejniece Māra Zālīte. Fonda padomes priekšsēdētājs ir Vilis Vītols, padomes priekšsēdētāja vietnieks Viesturs Cīrulis, padomes locekļi — Sandra Kalniete, Marta Vītola, Māra Zālīte, Māris Reinbergs un Jānis Stradiņš. Kopš 2008. gada Fonda padomē darbojās arī uzņēmējs Guntis Belēvičs. Ar Latvijas Republikas Finanšu ministrijas 2006. gada 21. septembra lēmumu nr. 187 "Kokneses fondam" piešķīra sabiedriskā labuma organizācijas statusu. Līdz 2011. gada 21. aprīlim projektam saziedoja 805 021 latu.[3]

Projekta ideju konkurss[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lai rastu idejas piemiņas vietas izveidei, tās mākslinieciskajam un filozofiskajam koncepcijai, 2006. gadā „Kokneses fonds” organizēja atklātu starptautisku ideju konkursu. Kopumā saņēma 207 ideju pieteikumus, 112 pieteikumi bija no Latvijas, 95 no citām valstīm (18 no Itālijas, 13 no Francijas, 7 no Šveices, pa 5 no ASV, Čīles un Spānijas, pa 4 no Beļģijas un Lietuvas, 3 no Brazīlijas, Dānijas un Zviedrijas, pa 2 no Horvātijas, Ķīnas, Lielbritānijas, Polijas, Vācijas un Turcijas un pa vienam ideju pieteikumam no Austrālijas, Bosnijas un Hercegovinas, Indonēzijas, Izraēlas, Japānas, Kataras, Libānas, Maķedonijas, Nīderlandes, Norvēģijas, Portugāles, Slovākijas un Somijas. Darbus vērtēja starptautiska žūrijas komisija. Žūrijas lēmuma pieņemšana un rezultātu paziņošana norisinājās Kokneses vidusskolā 2006. gada 23. martā.

Pirmā godalga tika piešķirta Japānas ainavu arhitekta Šunmjō Masuno (Shunmyō Masuno) projektam „Meisō (meditācija)”. Otrā prēmija tika piešķirta Andim Blūmam no Latvijas, bet trešo prēmiju ieguva Klaudio Zapia (Claudio Zappia) un Rosanna Lo (Rosanna Law) no Lielbritānijas. Lauma Garkalne, Ligita Tomiņa, Loreta Erele un Gunta Rozenberga no Latvijas ieguva Veicināšanas prēmiju. Ārpus konkursa nolikuma žūrija piešķīra īpašu apbalvojumu četrgadīgajam Kristoferam Rubinam no Latvijas.

Īstenošanas gaita[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Likteņdārza projekts tiek īstenots pēc ainavu arhitekta Šunmjō Masuno ieceres, kas Latvijā pirmo reizi ieradās 2006. gada augustā. Viņš ir projektēšanas kompānijas "Japan Landscape Consultants Ltd." vadītājs, Tamas mākslas universitātes profesors, vieslektors Hārvardas, Britu Kolumbijas un citās universitātēs, dzendbudists, daudzu publikāciju un grāmatu autors. Viņa radītie dārzi skatāmi arī Berlīnē, Štutgartē, Frankfurtē, Bergenā, Otavā, Singapūrā, Honkongā un citur. Pēc idejas autora ieceres dārzs tiek radīts kā koru svītas metafora, kas sastāv no prelūdijas un sešām daļām. Daļas tiek iedalītas trīs zonās. Katra zona saistīta ar savu laiku un telpu, un tās kopumā simbolizē bezgalību. Projekts top sadarbībā ar Latvijas sadarbības partneri un Likteņdārza daudzfunkcionālās ēkas autoru — Latvijas arhitektu Andri Kronbergu un SIA “Projektēšanas birojs ARHIS”.

Likteņdārza tapšanu atbalstīja arī Japānas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā Takaši Osanai (Takashi Osanai) ar kundzi Keiko Osanai, Latvijas Politiski represēto apvienība, Latviešu virsnieku apvienība, Latvijas rezerves virsnieku apvienība, Latvijas skautu un gaidu centrālā organizācija, LR Aizsardzības ministrijas Jaunsardzes centrs, studentu korporācijas “Fraternitas Vanenica” un “Lettonia”, Rīgas Biznesa skolas jauktais koris, Ilmāra Gaiša Kokneses vidusskola un daudzi citi.

Fonda dibinātāji plāno Likteņdārza projektu īstenot līdz Latvijas 100 gadu jubilejai 2018. gadā. Aptuveni aplēstā summa, kas nepieciešama projekta realizācijai, ir ap 10 miljonu latu, ko 10 gadu laikā ir paredzēts piesaistīt ar ziedojumiem, brīvprātīgo darbu un citiem finansējuma avotiem. Projekta realizācija ir sadalīta desmit kārtās, un tā īstenošanas darbi ir sākti 2008. gadā.

2008. gadā paveiktais[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2008. gada aprīlī tika īstenota „Likteņdārza” pirmā kārta — izveidots ābelīšu alejas ceļš, kas ved uz dārza centrālo daļu — amfiteātri pie Daugavas, un iestādītas 100 ābelītes, no kurām katra ir stādītāja veltījums kādam tuvam cilvēkam vai cilvēku grupai. Šunmio Masuno sadarbībā ar „Japan Landscape Consultants Ltd.” izstrādāja dārza skiču projektu, SIA „Silūrs” veica salas zemes inženierģeoloģisko izpēti. SIA „Projektēšanas biroja ARHIS” arhitekti A. Kronbergs un R. Saulītis izstrādāja daudzfunkcionālās sabiedriskās ēkas un tai piegulošās teritorijas skiču projektu, SIA „JMI birojs” Daugavas krasta nostiprinājuma projektu amfiteātra daļā, bet SIA „Polyroad” perimetrālā ceļa izbūves un dārza amfiteātra tehniskos projektus. Kopš 2008. gada 11. decembra „Likteņdārza” aizbildnis ir Valsts prezidents Valdis Zatlers. 2008. gadā „Likteņdārzs” saņēma arī pirmo nekustamā īpašuma dāvinājumu — Rasma Platupa, mūža nogalē atgriezusies Latvijā no Kanādas, uzdāvināja Fondam savu dzīvokli Rīgas rajona Piņķos.

2008. gadā dārzā veidošanai izlietoja 154 373 latu, no tiem Ls 34 724 (22%) izmantoja Ābeļu alejas būvniecībai.[4]

2009. gadā paveiktais[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijas televīzijas skatītāji savā balsojumā LTV akciju „Top Latvijas Likteņdārzs!” atzina par 2009. gada Sirds darbu, un „Kokneses fonda” dibinātājs Vilis Vītols tika atzīts par 2009. gada „Latvijas Televīzijas” Gada cilvēku. 2009. gada martā tika atklāta arī pirmā “Likteņdārza” ziedojumu zīmju akcija. „Likteņdārzā” tika izbūvēts perimetrālais ceļš, kuru būvēja Kokneses zemnieku saimniecība "Roplaiņi", dabā tika iezīmēta amfiteātra atrašanās vieta, tika izveidotas projektā paredzētās gājēju takas, rekultivēta vecā grants karjera teritorija un sakopta Daugavas krasta daļa pret Kokneses luterāņu baznīcu, kā arī izveidota apmeklētāju stāvvieta ap 100 automašīnām. 2009. gadā ar talcinieku un vietējo Kokneses uzņēmēju atbalstu tika izlīdzināta zeme un iesēts zālājs ap 10 ha lielā teritorijā abās pusēs 2008. gadā iestādītajai ābelīšu alejai. Latvijas meža nozares rīkotais Meža dienu noslēguma pasākums 23. maijā pulcēja ap 300 cilvēku, un LTV pasākums "Top Latvijas Likteņdārzs!" dienas gaitā pulcēja ap 1 000 talcinieku un apmeklētāju. 2009. gada vasaras nogalē un rudens pusē „Likteņdārzā” notika ap 30 individuālo talku, pulcējot ap 2 000 cilvēku no visas Latvijas. 2009. gadā Fonds ziedojumos piesaistīja ap 140 000 latu, tai skaitā ap 25 000 latu tika saņemti ziedojumos no ziedojumu zīmēm un ap 47 000 latu anonīmo ziedojumu — pa ziedojumu tālruni un dažādos pasākumos. Mūziķis Gidons Krēmers un “Kremerata Baltica” savu uzstāšanos Rīgā 15. septembrī veltīja “Likteņdārzam”.

2009. gadā dārzā veidošanai izlietoja 221 551 latu, no tiem Ls 91 436 (41%) izmantoja perimetrālā ceļa būvniecībai.[5]

2010. gadā paveiktais[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2010. gadā „Likteņdārza” galvenais darbs bija amfiteātra būvniecības uzsākšana 15. aprīlī. 2010. gada pavasarī „Likteņdārzā” tika novietota informācijas ēka, kur sagaidīt apmeklētājus, sniegt tuvāku informāciju par projektu un arī piedāvāt „Likteņdārza” ziedojumu zīmes. 21. augustā, turpinot „Latvijas Televīzijas” 2009. gadā aizsākto tradīciju, notika ziedojumu akcija „Top Latvijas Likteņdārzs!”. 11. novembrī Likteņdārzā tika aizdedzinātas svecītes brīvības cīņās kritušo piemiņai. 18. novembrī notika togad padarīto darbu prezentācija Kokneses novada iedzīvotājiem un Fonda dibinātājai Martai Vītolai piešķīra Kokneses Goda pilsones nosaukumu.

2010. gadā dārzā veidošanai izlietoja 256 937 latu, no tiem Ls 119 164 (46%) izmantoja dārza centrālā objekta - amfiteātra būvniecībai.[6]

2011. gadā paveiktais[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

20. janvārī Likteņdārzā aizdedzināja ugunskuru 1991. gada janvāra barikāžu laikā kritušo piemiņai. 19. aprīlī ESF projekta "Darba praktizēšanas pasākumu nodrošināšanai pašvaldībās darba iemaņu iegūšanai un uzturēšanai" ietvaros parakstīja līgumu par 30 bez darba palikušo Kokneses iedzīvotāju nodarbināšanu Likteņdārzā.

2011. gadā dārzā veidošanai izlietoja 116 931 latu, no tiem Ls 52 294 (46%) izmantoja dārza centrālā objekta - amfiteātra būvniecībai.[7]

2012. gadā paveiktais[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Galvenais būvdarbs bija Skatu terases izveide. Uzsāka Ābeļu alejas bruģēšanu. Izvietoja skolēnu vēlējumu plāksnītes Latvijai. Skatu terase 2012. gadā saņēma Latvijas Arhitektūras balvu.

2013. gadā paveiktais[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Turpināja amfiteātra būvniecību, autostāvvietas izbūvi, Ābeļu alejas bruģēšanu un meža stādīšanu.

2014. gadā paveiktais[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Notika Daugavas krastu stiprināšana un galvenās ieejas atklāšana.

2015. gadā paveiktais[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pabeigti Daugavas krasta nostiprinājumi un apmeklētāju autostāvvieta. Likteņdārza meža daļā ar LR Aizsardzības ministrijas, Latvijas Mākslas akadēmijas un tēlnieka Ojāru Feldbergu atbalstu izveidota piemiņas vieta Latviešu strēlnieku pulku dibināšanas 100. gadadienā. Piemiņas vieta tika atklāta 2015. gada 8. augustā aizsardzības ministara Raimonda Bergmaņa pavadībā. Skatu terases attēli 2015. gada rudenī tika publicēti starptautiskajā Ķīnas arhitektūras žurnālā International New Landscape. Septītajā ziedojumu akcijā "Top Latvijas Likteņdārzs!" tika saziedoti 38 668 eiro.[8]

2016. gadā paveiktais[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sākta daudzfunkcionālās sabiedriskās ēkas un Likteņdārza Lielā kalna būvniecība, kuru rotās Latvijas pļavu ziedi un koku audze. Lielais kalns ir plānots 12,5 metru augsts, un tam nepieciešams ap 200 000 kubikmetru zemes. Astotajā ziedojumu akcijā "Top Latvijas Likteņdārzs!" dārza būvniecības turpināšanai saziedoja 30 875 eiro.[9]

2017. gadā paveiktais[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

No 24. marta līdz 7. aprīlim notika akcija “Ieraksti savu vārdu Latvijā!”. Līdz akcijai bija ieklāti 18 265 bruģakmeņi jeb 20% no ceļa. Likteņdārza draugu alejas izveidei nepieciešami 113 000 bruģakmeņu.[10]

2018. gadā paveicamais[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2018. gada 11. augustā notika Likteņdārza projekta desmit gadu jubilejas koncerts, kurā piedalījās Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris (LNSO), pianists Vestards Šimkus, dziedātājs Daumants Kalniņš un Rīgas Doma zēnu koris. Koncertu apmeklēja arī Likteņdārza arhitekts Šunmio Masuno.[11]

2018. gadā plānots pabeigt daudzfunkcionālo sabiedrisko ēku, virtuālo Piemiņas ēku, amfiteātri, Lielo kalnu un Likteņdārza draugu aleju, ko veido bruģakmeņi ar iegravētiem ziedotāju vārdiem.[12]

Ziedojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

„Likteņdārza” izveidei iespējams ziedot, pērkot ziedojuma zīmes, zvanot pa ziedojuma tālruni vai ziedojot uz bankas kontu, kā arī piedaloties talkās. Ziedojot cilvēki var iemūžināt savu tuvinieku piemiņu „Likteņdārzā”. Līdz 2011. gada 21. aprīlim projektam kopā saziedots 805 021 lats.[3]

Kritika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

"Likteņdārza" iecere presē kritizēta kā neatbilstoša latviskajai estētikai.[13] 2010. gada 15. augustā Rīgas arhibīskaps katoļu kardināls Jānis Pujats publiski kritizēja projekta veidošanu, balstoties uz budisma idejām, nevis kristīgo domāšanu. Pujats arī paredzēja, ka ar laiku nāksies mainīt plānu un dārzā uzstādīt krustu.[14]

Par 20. gadsimta represiju upuriem Latvijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Likteņdārzs ir arī 1940. gada Latvijas okupācijas un nacistiskā okupācijas režīmu upuru piemiņas vieta. Pēc Latvijas demogrāfijas ekspertu aplēsēm, PSRS okupācijas režīma radītie zaudējumi Latvijā mērāmi 10 miljonu cilvēkgadu apmērā.[15] Tas mērīts, ņemot vērā visu deportēto cilvēku nostrādāto laiku Sibīrijā un citviet izsūtījumā, nodzīvoto laiku, kaitējumu veselībai, ietekmi uz dzimstību un citus faktorus.

Vēl joprojām ir zināms tikai aptuvens 20. gadsimta represijās nogalināto, deportēto, nāves nometnēs ieslodzīto un karā kritušo, kā arī trimdā doties piespiesto skaits. Droši zināms, ka tas pārsniedz 600 000 dzīvību, neieskaitot nepiedzimušos bērnus, pie kam pēc tautas skaitīšanu datiem latviešu skaits Latvijas teritorijā no 1 467 035 (77% no kopīgā iedzīvotāju skaita) 1935. gadā samazinājās līdz 1 387 757 (52%) 1989. gadā. Uzskatāmāk tautas zaudējumus 20. gadsimtā var redzēt, ja salīdzina iedzīvotāju skaitu Latvijā un tai tipoloģiski līdzīgās valstīs, kurās iedzīvotāju skaits 20. gadsimta sākumā bija tuvs Latvijas iedzīvotāju skaitam.[16]

Valsts Pirms Pirmā pasaules kara Tagad
Norvēģija 2.4 5.0
Latvija 2.6 2.0
Dānija 2.8 5.6
Somija 3.1 5.4

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Kokneses fonda (KF) informācija
  2. «Latvijas Valsts prezidents. Patronāžas. Kokneses Likteņdārzs.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 5. jūnijā. Skatīts: 2014. gada 12. oktobrī.
  3. 3,0 3,1 Likteņdārzs.lv Ziedotāji
  4. Ziedojumu un dāvinājumu izlietojums 2008. gadā
  5. Ziedojumu un dāvinājumu izlietojums 2009. gadā
  6. Ziedojumu un dāvinājumu izlietojums 2010. gadā
  7. Ziedojumu un dāvinājumu izlietojums 2011. gadā
  8. irlv.lv[novecojusi saite] 2015. gada 9. augustā
  9. diena.lv 2016. gada 7. augustā
  10. Latviešu biedrība Beļģijā 2017. gada 31. martā
  11. Foto: Ar vērienīgu koncertu nosvinēti Likteņdārza projekta 10 gadi DELFI Kultūra 2018. gada 12. augustā
  12. Likteņdārzu sagaida būtiskas izmaiņas - top sabiedriskā ēka un Lielais kalns Aija Kinca, lsm.lv, 2016. gada 5. novembrī
  13. Aivars Kļavis. «Dvēseļu dārzs jeb „še jums sala Daugavas vidū”». LV.lv, 2009. gada 12. augustā. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 30. augustā. Skatīts: 2011. gada 25. aprīlī.
  14. «Kardināla Jāņa Pujata uzruna Aglonā 2010.g.15.augustā». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 25. augustā. Skatīts: 2011. gada 25. aprīlī.
  15. Edmunds Stankēvičs. 10 miljonus cilvēkgadu Latvija zaudējusi padomju okupācijas dēļ. Laikraksts "Diena" 19.10.2008.
  16. Population statistics

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]