Ainārs Dimants

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Ainārs Dimants
Personīgā informācija
Dzimis 1966. gada 6. maijā (52 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Auce, Latvijas PSR, PSRS (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Dzīves vieta Rīga
Pilsonība Karogs: Latvija Latvija
Tautība latvietis
Nodarbošanās žurnālists

Ainārs Dimants (dzimis 1966. gada 6. maijā Aucē)[1] ir latviešu žurnālists un mediju pētnieks, valsts un sabiedrisks darbinieks.

Dzīves gājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis Aucē 1966. gadā agronoma un ekonomistes grāmatvedes trīs bērnu ģimenē. Pēc bērnudārziem Mālpilī un Lubezerē, vasarām pie Sātiņu dīķiem Novadniekos un Popervāles pamatskolas (1976) un Valdemārpils vidusskolas beigšanas (1984) studējis žurnālistiku Latvijas Universitātē (komunikācijas zinātnes maģistrs 1996) un M. Lomonosova Maskavas Valsts universitātē (žurnālista diploms ar izcilību 1990), Berlīnes Brīvajā universitātē (Freie Universität Berlin) ieguvis Dr. phil. grādu (magna cum laude) komunikācijas un politikas zinātnēs (2003). Latvijas Tautas frontes 1. un 2. kongresa delegāts (1988, 1989). Viens no Eiropas Kustības Latvijā dibinātājiem un pirmais viceprezidents (1997), prezidents un pirmsreferenduma informācijas kampaņas vadītājs (1999–2003), Starptautiskās Eiropas Kustības valdes (Steering Committee – Comité directeur) loceklis (2002–2005). Kustības Par! dibinātājbiedrs (kopš 2017). Vācijas Bundestāga (1992), Hamburgas Žurnālistu skolas (Henri - Nannen - Schule) (1993), Konrāda Adenauera fonda (1994), Frīdriha Eberta fonda (1995), Hansa Zeidela fonda (1996), "Volkswagen" fonda (2000), Valsts kultūrkapitāla fonda (2017/2018) stipendiāts. Strādā žurnālistikā (kopš 1990) – no korespondenta Maskavā (1990–1992) un politiskā komentētāja (1992–1997) līdz galvenajam redaktoram ("Diena", Latvijas Televīzija, "Lauku Avīze" u. c.), žurnāla "Akadēmiskā Dzīve" galvenais redaktors (kopš 2006). Latvijas Žurnālistu savienības (kopš 1993)[2] un Latvijas Žurnālistu asociācijas (kopš 2010) biedrs. Docētājs un pētnieks (kopš 1993 Latvijas Universitātē, Rīgas Stradiņa universitātē, Vidzemes Augstskolā, Mediju institūtā), komunikācijas zinātnes katedru vadītājs Rīgas Stradiņa universitātē (1998–2002) un Biznesa augstskolā "Turība" (2005–2012), viesprofesors Berlīnes, Minhenes un Vīnes universitātēs. Latvijas Zinātnes padomes eksperts komunikācijas zinātnē (kopš 2010). Vairāku nacionālu un starptautisku pētījumu projektu vadītājs un dalībnieks. Pētniecības nolūkos ar Fulbraita stipendiju Džordžijas Universitātē (2008–2009), ar Vācijas Akadēmiskās apmaiņas dienesta DAAD stipendiju Dortmundes Universitātē (2011). Latvijas Žurnālistu savienības valdes priekšsēdētājs (2007) un Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētājs (2012–2015, loceklis 2012–2017). Akadēmiskās vienības "Austrums" biedrs (kopš 1989), vairāku starptautisko zinātnes asociāciju un žurnālu redkolēģiju loceklis.[3] Tulkotājs no vācu valodas.[4][5]

Vairāku starptautiski citētu zinātnisku publikāciju[6][7][8][9][10][11][12][13][14][15][16][17], žurnālistikai un kultūrsociālajai vēsturei veltītu grāmatu autors[18][19][20][21] un sastādītājs.[22][23][24][25]

Biznesa augstskolas "Turība" profesors komunikācijas teorijā, komunikācijas zinātnes doktora studiju programmas "Komunikācijas vadība" direktors un Promocijas padomes komunikācijas zinātnē priekšsēdētājs, Eiropas Žurnālistikas observatorijas (EJO – European Journalism Observatory) latviešu un krievu portālu zinātniskais vadītājs (https://lv.ejo-online.eu; https://ru.ejo.ch), vadošais pētnieks Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūtā (kopš 2010).[3]


Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Latvijas enciklopēdija, 2. sēj. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2003. 218. lpp. ISBN 9984-9482-0-X; 9984-9482-2-6 .
  2. Latvijas enciklopēdija, 3. sēj. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2005. 798. lpp. ISBN 9984-9482-0-X; 9984-9482-3-4 .
  3. 3,0 3,1 Akadēmiskā Dzīve, Nr. 52. Rīga : Latvijas Universitātes Akadēmiskais apgāds. 2017. 72. lpp. ISBN 978-9934-18-198-6.
  4. Hanss Jergs Šreters (tulk. Ainārs Dimants). Eiropas Savienības leksikons: Politika, ekonomika, vēsture, kultūra. Rīga : Jumava, 2004. ISBN 9984-05-687-2.
  5. Aleksandrs Gīze (tulk. Ainārs Dimants). Brīvmūrnieki. Rīga : Jumava, 2005. ISBN 9984-05-897-2.
  6. Retā uzvārda daudzinājums. Aprisēs : Benjamiņu dzimta un tās loma latviešu žurnālistikā. No: Literatūra un Māksla (03.11.1990.), 10. - 13., 15. lpp.
  7. Dimants, Ainars ; Brikše, Inta: Journalism in Independent Latvia during the 1920s and 1930s. No: Hoyer, Svennik ; Lauk, Epp ; Vihalemm, Peeter (sast.): Towards a Civic Society : The Baltic Media’s Long Road to Freedom. Perspectives on History, Ethnicity and Journalism. Tartu : Baltic Association for Media Research / Nota Baltica, 1993, pp. 142 - 151
  8. Neatkarīgie (bezpartejiskie) laikraksti; Ilustrētie nedēļas žurnāli; “Jaunāko Ziņu” pārkārtošana autoritārā režīma vajadzībām; “Rīts”; Valsts informācijas aģentūra LETA. No: Treijs, Rihards (red.): Latvijas Republikas prese 1918 - 1940. Rīga : Zvaigzne ABC, 1996, 214. - 249., 268. - 272., 371. - 376., 376. - 380., 417. - 423. lpp.
  9. The Future of Latvia’s Mass Media in Enlarged Europe. No: Jundzis, Tālavs (ed.): Latvia in Europe : Visions of the Future : Collection of Articles. Riga : Baltic Center for Strategic Studies, Latvian Academy of Sciences, 2004, pp. 334 - 352
  10. Editorial Censorship in the Baltic and Norwegian Newspapers. No: Bærug, Richard (ed.): The Baltic Media World. Rīga, 2005, pp. 121 - 144
  11. Vilis Lācis – preses karaļa pavalstnieks vai nedemokrātisku režīmu balsts. No: Gūtmane, Margita (sast.): 100 gadu kopā ar Vili Lāci : konferences materiāli (2004. gada 25. maijs, Rīga). Rīga : Zinātne, 2005, 18. - 23. lpp.
  12. The role of Scandinavian investments for the re-integration of Latvian media in the North/Central European model of media system. No: Informacijos mokslai (2008), Vol. 47, pp. 37 - 43
  13. [Chapters] 4.3.5. Russian Mass Media in Latvia; [Comparison] 5.5. Russian Mass Media; Mass Media, Conclusions. No: Pelnēns, Gatis (ed.): The “Humanitarian Dimension” of Russian Foreign Policy Toward Georgia, Moldova, Ukraine, and the Baltic States. 2nd, supplementary ed. Riga : Centre for East European Policy Studies, 2010, pp. 182 - 192; 312 - 315; 327 - 328
  14. Medien in den baltischen Staaten nach dem EU-Beitritt – Das Fallbeispiel Lettland. No: NORDEUROPAforum (2012), Heft 1 - 2, S. 7 - 30
  15. Jānis Stradiņš intervijā Aināram Dimantam. Elite nerodas pirmajā paaudzē: Lai latviešu sabiedrības intelektuālo temperatūru nepazeminātu. No: Zinātnes un kultūras mijiedarbība Latvijā un pasaulē: Jāņa Stradiņa gada grāmata. Rīga : LU Akadēmiskais apgāds, 2015, 106. - 123. lpp.
  16. Latvian public service broadcasting (PSB) at a media policy crossroads on the path to public service media (PSM). No: Środkowoeuropejskie Studia Polityczne / Central European Political Studies (2016), No. 2, pp. 155 - 165
  17. Chapter 18. Latvia: Different journalistic cultures and different accountability within one media system. No: Eberwein, Tobias; Fengler, Susanne; Karmasin, Matthias (eds.) The European Handbook of Media Accountability. London, New York : Routledge, 2018, pp. 143 - 149
  18. Ainārs Dimants. Latvijas dienas preses sistēma (1918 - 1940): Raksts. Rīga : Latvijas Universitāte, 1994.
  19. Ainārs Dimants. Pašcenzūra pret paškontroli Latvijas presē: Mediju pētījuma atklājumi. Valmiera : Vidzemes Augstskola, 2004. ISBN 9984-633-00-4.
  20. Ainārs Dimants, Stefans Russ-Mols. Žurnālistika : Mācību un rokasgrāmata. Rīga : Biznesa augstskola Turība, 2009. ISBN 978-9984-828-31-2.
  21. Ainars Dimants. Lettlands Mediensystem am Scheideweg: Die Entwicklung der Massenmedien in Lettland nach der zweiten Unabhängigkeit. Saarbrücken : Südwestdeutscher Verlag für Hochschulschriften, 2010. ISBN 978-3-8381-2101-7.
  22. Jānis Čakste; Ainārs Dimants (sast.). Taisnība vienmēr uzvarēs: Atziņas. Runas. Dokumenti. Raksti. Vēstules. Rīga : Jumava, 1999, 2009. ISBN 9984-05-258-3, 978-9984-38-713-0 .
  23. Ainārs Dimants u. c. (sast.). Eiropas idejas Latvijā: Populāra Latvijas rakstnieku un domātāju Eiropas antoloģija. Rīga : Pētergailis, 2003. ISBN 9984-33-056-7.
  24. Ainārs Lerhis (sast.); Ainārs Dimants (galv. red.). Akadēmiskā vienība “Austrums” 125 gados (1883 - 2008). Rīga : N.I.M.S., 2011. ISBN 9984-679-81-0.
  25. Christopher M. Schmidt, Ainars Dimants, Jaakko Lehtonen, Martin Nielsen (Hrsg.). Kulturspezifik in der europäischen Wirtschaftskommunikation. Europäische Kulturen in der Wirtschaftskommunikation, Bd. 22. Wiesbaden : Springer Fachmedien, 2013. ISBN 978-3-658-01235-9.