13. Saeimas vēlēšanas

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
‹ 2014 Valsts karogs: Latvija 2022 ›
13. Saeimas vēlēšanas
2018. gada 6. oktobrī
Vjačeslavs Dombrovskis.jpg Karins, Krisjanis-9702.jpg BA Latvijas delegācijas un Baltijas lietu apakškomisijas tikšanās ar premjerministru Māri Kučinski (29360468395).jpg
Premjera amata kandidāts Vjačeslavs Dombrovskis Krišjānis Kariņš Māris Kučinskis
Partija Saskaņa Jaunā Vienotība Zaļo un Zemnieku savienība
Pēdējās vēlēšanās 23.0% 21.9% (Vienotība) 19.5%
Vietas iepriekš 24 23 21
Vietas pēc
Roberts Zile - Latvian part press photos- Citizens’ Corner debate on EU citizens and their digital rights (15712487334).jpg Valsts prezidenta vēlēšanas Saeimā (5788954629).jpg Inguna Sudraba foto 2014 05a.jpg
Premjera amata kandidāts Roberts Zīle Edvards Smiltēns Inguna Sudraba
Partija Nacionālā Apvienība Latvijas Reģionu Apvienība No sirds Latvijai
Pēdējās vēlēšanās 16.6% 6.7% 6.9%
Vietas iepriekš 17 8 7
Vietas pēc

Ministru prezidents
tiks ievēlēts

13. Saeimas vēlēšanas saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes 11. pantu notiks 2018. gada 6. oktobrī. Cilvēkiem, kas nevarēs balsot vēlēšanu dienā, būs iespēja atdot savu balsi iepriekšējās trīs dienās īpaši noteiktos laikos. Kandidātu sarakstu iesniegšana notika no 18. jūlija līdz 7. augustam.[1]

Priekšvēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

13. Saeimas vēlēšanas būs devītās Saeimas vēlēšanas pēc Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas 1990. gada 4. maijā.

Iepriekšējās vēlēšanās Saeimā iekļuva sešas politiskās partijas un to apvienības. Vislielāko vēlētāju atbalstu ieguva "Saskaņa", tai sekoja "Vienotība" un Zaļo un Zemnieku savienība. Saeimā iekļuva arī Nacionālā apvienība, Latvijas Reģionu apvienība un "No sirds Latvijai". Pēc vēlēšanām koalīciju izveidoja trīs politiskie spēki: "Vienotība", Zaļo un Zemnieku savienība un Nacionālā apvienība.

2017. gada 3. jūnijā Latvija notika pašvaldību vēlēšanas. Visvairāk mandātu novadu un republikas pilsētu domēs ieguva Nacionālā apvienība, Zaļo un Zemnieku savienība un tās sastāvā esošā Latvijas Zemnieku savienība. Rīgas domes vēlēšanās uzvaru svinēja "Saskaņas" un "Gods kalpot Rīgai" apvienotais saraksts.

2017. gada 18. jūlijā pieci "Vienotības" deputāti izstājās no partijas un 26. augustā izveidoja liberāli centrisko partiju "Kustība Par!". Par tās valdes priekšsēdētāju tika ievēlēts bijušais Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts[2]. 21. augustā "Vienotību" pameta vēl viens tās deputāts, Edvards Smiltēns. Pēc viņa no Vienotības izstājās 43 no 44 partijas Saulkrastu nodaļas biedri un 38 no 70 Liepājas nodaļas biedru. Vēlāk Edvards Smiltēns kļuva par "Sabiedrības par labām pārmaiņām" vadītāju,[3] vēlāk sabiedrība tika pārdevēta par "Sabiedrību centriskai politiskai", kā arī paziņoja par startēšanu vēlēšanās no Latvijas Reģionu apvienības saraksta.

2017. gada 3. novembrī "Gods kalpot Rīgai" līderis Andris Ameriks paziņoja, ka viņa partija 13. Saeimas vēlēšanās kandidēs atsevišķi no "Saskaņas".[4] 12. Saeimas vēlēšanās "Gods kalpot Rīgai" pārstāvji kandidēja no "Saskaņas saraksta", kā arī 2017. gada Rīgas domes vēlēšanās abas partijas izveidoja kopīgu sarakstu, kurš ieguva 32 no 60 domes deputātu vietām.

2018. gada 14. martā partiju "Kustība Par!", "Latvijas attīstībai" un "Izaugsme" valdes nolēma izveidot sociālliberālu partiju apvienību. Šis lēmums tika apstiprināts partiju kongresos.[5] "Latvijas attīstībai" un "Izaugsme" piedalījās 12. Saeimas vēlēšanas kā atsevišķas partijas, taču Saeimā neiekļuva.

2018. gada 24. martā notika Latvijas Zemnieku savienības kongress. Kongresā tika apstiprināts, ka Zaļo un Zemnieku savienība kā premjera amata kandidātu virzīs Māri Kučinski, kā arī tika nosaukti ZZS vēlēšanu sarakstu līderu vārdi.[6]

2018. gada 28. martā Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija, Kristīgi demokrātiskā savienība un partija "Gods kalpot mūsu Latvijai" parakstīja apvienības līgumu, lai kopīgi startētu 13. Saeimas vēlēšanās. Jaunās apvienības pilno nosaukumu veido visu trīs partiju vārdi, taču tās saīsinājums ir "Apvienība SKG". Veidotāji apgalvo, ka tā tiek veidota no savstarpēji ideoloģiski tuvām partijām. SKG ir abreviatūra vārdiem "sociāls", "kristīgs" un "godīgs".[7]

2018. gada 23. aprīlī “Vienotība” paziņojusi par apvienības veidošanu ar vairākām reģionālajām partijām. Apvienības nosaukums būs “Jaunā Vienotība”. “Jaunā Vienotība” būs apvienība ar partijām “Kuldīgas novadam”, “Valmierai un Vidzemei”, “Tukuma pilsētai un novadam”, Latgales partiju un Jēkabpils reģionālo partiju. Premjera amatam virzīs Eiropas Parlamenta deputātu, kādreizējo ekonomikas ministru Krišjāni Kariņu.

Tatjana Ždanoka 2017. gadā vērsās ar iesniegumu Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK), lai noskaidrotu, vai viņai ir tiesības kandidēt Saeimas vēlēšanās. CVK sniegusi uzziņu, ka minētajos apstākļos saskaņā ar apstrīdēto normu pieteikuma iesniedzēja nevar kandidēt Saeimas vēlēšanās. Ždanoka uzskatīja, ka apstrīdētā norma neatbilst Satversmes 1. pantam un 9. pantam, kā arī pārkāpj no Satversmes 91. panta 1. teikuma izrietošo vienlīdzības principu. 29. jūnijā Satversmes tiesa pieņēma spriedumu lietā "Par Saeimas vēlēšanu likuma 5. panta 6. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1., 9. un 91. pantam", kura rezultātā Ždanoka 13. Saeimas vēlēšanās kandidēt nevarēs. Tomēr Latvijas Krievu savienība virzīs T. Ždanoku kā pirmo numuru parlamenta vēlēšanu sarakstā Vidzemē.

Sarakstu līderi un Ministru prezidenta amata kandidāti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Reģistrācija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vēlēšanām kandidātu sarakstus varēja iesniegt no 18. jūlija līdz 7. augustam.

Nr. Saraksts Reģistrācija
1 Jaunā konservatīvā partija 24.07.
2 Rīcības partija 25.07.
3 Latvijas Reģionu apvienība 01.08.
4 Attīstībai/Par! 01.08.
5 Jaunā Vienotība 02.08.
6 Zaļo un Zemnieku savienība 02.08.
7 No sirds Latvijai 03.08.
8 Progresīvie 03.08.
9 Saskaņa 03.08.
10 Latvijas Krievu savienība 03.08.
11 Nacionālā apvienība 03.08.
12 KPV LV 06.08.
13 Latviešu Nacionālisti 06.08.
14 Apvienība SKG 06.08.
15 Latvijas centriskā partija 07.08.
16 Par Alternatīvu 07.08.

Sarakstu līderi[8][labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Saraksts Līderi
Rīga Vidzeme Latgale Kurzeme Zemgale
1 Latvijas Krievu savienība Andrejs Mamikins Andris Tolmačovs Jevgeņija Krjukova Elita Kosaka Ludmila Ušakova
2 Jaunā konservatīvā partija Juta Strīķe Jānis Bordāns Ilga Šuplinska Juris Jurašs Krišjānis Feldmanis
3 Rīcības partija Igors Meļņikovs Jurijs Vasiļjevs Tamāra Meļņikova Andris Perjans Jeļena Pičoha
4 Nacionālā apvienība Dace Melbārde Raivis Dzintars Edmunds Teirumnieks Ilze Indriksone Edvīns Šņore
5 Progresīvie Antoņina Ņenaševa Inga Liepa-Meiere Agnese Logina Dace Kavasa Līga Rasnača
6 Latvijas centriskā partija Andžejs Ždanovičs Vazgens Sorokins Georgijs Sokolovskis Dainis Grabovskis Edvīns Puķe
7 Apvienība SKG Armands Agrums Jānis Dinevičs Daiga Ceipiniece Arvīds Kinstlers Valdis Šakars
8 No sirds Latvijai Inguna Sudraba Gints Gābers Jānis Valtervitenheims Juris Jaunzems Iveta Čivčiša
9 Saskaņa Vjačeslavs Dombrovskis Evija Papule Jānis Krišāns Anrijs Matīss Ivars Zariņš
10 Attīstībai/Par! Daniels Pavļuts Artis Pabriks Mārtiņš Bondars Juris Pūce Ilze Viņķele
11 Latvijas Reģionu apvienība Ieva Brante Edvards Smiltēns Juris Viļums Nellija Kleinberga Inga Bite
12 Latviešu Nacionālisti Andris Rubins Alfrēds Buls Vladislavs Bautris Silvestrs Rubins Kārlis Krumiņš
13 Jaunā Vienotība Edgars Rinkēvičs Inese Lībiņa-Egnere Aldis Adamovičs Arvils Ašeradens Jānis Reirs
14 Par Alternatīvu Einārs Graudiņš Juris Žuravļovs Jānis Kuzins Igors Glazunovs Artūrs Malta
15 KPV LV Artuss Kaimiņš Linda Liepiņa Roberts Spručs Atis Zakatistovs Kaspars Ģirģens
16 Zaļo un Zemnieku savienība Dana Reizniece-Ozola Māris Kučinskis Jānis Dūklavs Gundars Daudze Augusts Brigmanis

Ministru prezidenta amata kandidāti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Saraksts Kandidāts
Zaļo un Zemnieku savienība Māris Kučinskis[9]
Jaunā konservatīvā partija Jānis Bordāns[10]
Jaunā Vienotība Krišjānis Kariņš[11]
KPV LV Aldis Gobzems[12]
Latvijas Reģionu apvienība Edvards Smiltēns[13]
Nacionālā apvienība Roberts Zīle[14]
Saskaņa Vjačeslavs Dombrovskis[15]
Progresīvie Roberts Putnis[16]
Latvijas Krievu savienība Andrejs Mamikins[17]
Attīstībai/Par! Artis Pabriks[18]

Priekšvēlēšanu aptaujas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Priekšvēlēšanu SKDS, Norstat un Kantar TNS aptauju rezultātu vizuāls attēlojums. Līnija ir slīdošais trīs mēnešu vidējais partijas reitings.
Aptaujas laiks Aptaujas veicējs/pasūtītājs Aptaujāto skaits S ZZS NA V/JV JKP LRA NSL KPV LV AP! LKS PRO SKG Citi saraksti Nezina Neplāno piedalīties
Par! LA
2018. gada septembrī Kantar TNS/Delfi 1200 14,9% 9,8% 4,3% 3,2% 5,3% 0,4% 0,3% 9,3% 4,0% 0,4% 0,8% 0,3% 0,5% 38,0% 5,0%
Norstat/LNT Ziņas 500 13,9% 9,0% 5,4% 3,3% 6,1% 1,4% 0,8% 7,9% 4,7% 1,9% 1,0% 0,2% 36,2% 7,0%
Norstat/TV3 Ziņas ? 14,9% 9,0% 5,7% 3,3% 6,9% 0,9% 6,6% 4,5% 1,8% 0,9% 37,6% 5,4%
2018. gada augustā SKDS interneta aptauja 900 14,3% 5,3% 6,1% 3,4% 4,2% 2,3% 1,5% 10,3% 4,9% 3,0% 1,8% 0,1% 32,9% 9,1%
SKDS/Latvijas Televīzija 900 21,5% 11,5% 6,1% 5,1% 2,9% 2,9% 1,8% 7,5% 3,1% 1,2% 0,9% 0,0% 23,0% 12,0%
2018. gada jūlijs SKDS/Latvijas Televīzija ? 21,4% 12,4% 6,8% 2,9% 3,9% 1,1% 1,9% 7,0% 4,4% 0,7% 0,3% 0,3% ? ?
2018. gada jūnijs SKDS/Latvijas Televīzija ? 20,9% 14,4% 6,1% 2,7% 4,0% 1,7% 1,5% 4,4% 4,7% 1,2% 1,1% 0,1% 0,1% 23,7% 13,2%
2018. gada maijs Norstat/TV3 Ziņas 1000 16,3% 17,1% 9,1% 6,2% 6,1% 3,2% 2,1% 3,5% 3,6% 1,8% 2,6% 26,7% 1,8%
SKDS/Latvijas Televīzija ? 19,1% 14,6% 7,0% 3,7% 2,4% 1,7% 1,6% 3,0% 3,0% 1,3% 0,4% 0,4% 27,5% 13,7%
2018. gada aprīlis SKDS/Latvijas Televīzija[a] ? 23,2% 12,8% 8,3% 4,9% 3,7% 2,8% 0,5% 2,4% 1,1% 0,3%[b] 0,5% 0,6% 1,2%[b][c] 2,1% 24,7% 12,2%
2018. gada marts SKDS/Latvijas Televīzija ? 20,4% 13,9% 6,3% 4,9% 3,6% 1,6% 0,9% 1,9% 1,2% 0,7% 1,0% 0,3% 0,3% 30,0% 12,9%
2018. gada februāris SKDS/Latvijas Televīzija ? 21,2% 14,5% 7,8% 4,6% 4,1% 2,1% 1,2%[d] 1,9% 1,2%[d] 25,0% 13,1%
2018. gada janvāris SKDS/Latvijas Televīzija ? 20,4% 15,3% 5,8% 2,9% 4,1% 2,5% 1,0% 2,0% 1,4% 26,0% 16,5%
2017. gada decembris SKDS/Latvijas Televīzija ? 20,7% 14,3% 7,3% 3,5% 3,0% 3,6% 1,8% 1,5% 1,5% 0,9% 0,3% 0,2% 0,8% ? ?
2017. gada novembris SKDS/Latvijas Televīzija ? 19,8% 15,3% 7,0% 3,8% 3,9% 2,4% 2,1% 1,6% 1,2% 26,0% 14,0%
2017. gada oktobris SKDS/Latvijas Televīzija ? 22,5% 13,1% 9,5% 3,5% 3,9% 3,4% 2,2% 1,2% 1,2%[d] 23,5% 13,8%

Piezīmes un atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Piezīmes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Daļa datu iegūti no maija aptaujas, jo oriģinālajā rakstā mazajām partijām publicēti tikai reitingi pēc neizlēmušo balsu sadalīšanas.
  2. 2,0 2,1 Procenti pēc neizlēmušo balsu sadalīšanas.
  3. LSDSP reitings
  4. 4,0 4,1 4,2 Dati iegūti izmantojot partiju reitingu izmaiņu datus [19]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «13.Saeimas vēlēšanas». CVK. Skatīts: 2018. gada 4. martā.
  2. «Sabiedrībā pazīstami cilvēki izveido politisko kustību 'Mēs esam par!'» (latviešu). Delfi. Skatīts: 2018-04-19.
  3. «Smiltēns kļuvis par biedrības «Sabiedrība par labām pārmaiņām» vadītāju» (latviešu). Skatīts: 2018-04-19.
  4. ««Gods kalpot Rīgai» gatava vēlēšanās startēt kopā ar reģionālajām partijām» (latviešu). Skatīts: 2018-04-19.
  5. «Kustības “Par!” biedri lemj par apvienības veidošanu ar citām politiskajām partijām - Kustība "Par!"». Kustība "Par!" (latviešu). 2018-03-24. Skatīts: 2018-04-19.
  6. «LZS kongress: Pret bēgļiem, par latvisku izglītību, nē koalīcijai ar «Saskaņu»» (latviešu). Skatīts: 2018-04-19.
  7. «Izveido jaunu partiju apvienību – sekmēs tradicionālo dzīvesveidu un kristīgās vērtības» (latviešu). Delfi. 2018-03-28. Skatīts: 2018-04-19.
  8. https://sv2018.cvk.lv/pub/CandidateLists
  9. «Krauze: Kučinskis būs premjera amata kandidāts» (latviešu). Skatīts: 2018-05-21.
  10. «Jaunās konservatīvās partijas premjera amata kandidāts – Jānis Bordāns - Jaunā konservatīvā partija». Jaunā konservatīvā partija (latviešu). 2018-03-04. Skatīts: 2018-04-19.
  11. «Apvienības JAUNĀ VIENOTĪBA Ministru prezidenta kandidāts – Krišjānis Kariņš» (latviešu). 2018-03-23. Skatīts: 2018-04-30.
  12. «Partijas «KPV LV» premjera kandidāts būs advokāts Gobzems» (latviešu). Skatīts: 2018-05-14.
  13. «Reģionu apvienība par savu premjera amata kandidātu izvirza Smiltēnu» (latviešu). Skatīts: 2018-05-19.
  14. «13.Saeimas vēlēšanas: Nacionālā apvienība premjera amatam izvirza Robertu Zīli» (latviešu). Skatīts: 2018-05-21.
  15. ««Saskaņas» premjera amata kandidāts būs Vjačeslavs Dombrovskis, prezidenta – Pēteris Sproģis» (latviešu). Skatīts: 2018-06-18.
  16. «Partijas «Progresīvie» premjera amata kandidāts būs Roberts Putnis» (latviešu). Skatīts: 2018-06-19.
  17. «LKS Saeimas vēlēšanās tomēr virzīs Ždanoku kā saraksta līderi Vidzemē» (latviešu). Skatīts: 2018-07-01.
  18. ««Attīstībai/Par» premjera amata kandidāts būs Artis Pabriks (precizēts)» (latviešu). Skatīts: 2018-07-14.
  19. https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/pusgadu-pirms-saeimas-velesanam-neizlemuso-veletaju-klust-vairak.a273855/

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]