Akadēmiskā vienība "Latviete"

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
a!v! Latviete simbols

Akadēmiskā studenšu vienība “Latviete” ir akadēmiska mūža organizācija, kas cenšas draudzenēs ieaudzināt latvisku dzīvesziņu un savos mērķos vadās no pieciem centieniem: zinātnei, darbam, skaidrībai, brīvībai un Tēvzemei. Latviete iestājas par akadēmiski izglītotu sabiedrību un patriotiski audzinātu cilvēku tajā. 1925. gadā 1. martā vienotne "Latviete" sanāca uz dibināšanas sanāksmi.

Mērķis: "Latviete" saglabā latvisku garu, tradīcijas, kultūras vērtības un attīsta tās tālāk.

Vienības locekles ir vecbiedres, savietes, jaunietes un goda biedres. Jaunietes ir kandidējošās "Latvietes" locekles, savietes - vēl studējošās, vecbiedres - augstskolu beigušās.

Kopīgajām pulcēšanās reizēm ir doti īpaši nosaukumi.
Sirmās stundas - referātu vakari, kad iztirzā mākslas, zinātnes u. c. jautājumus.
Sagaitas - pilnsapulces, kurās tiek apspriesti vienības dzīves jautājumi, dziedāšanas un viesu vakari, kā arī jauniešu sagaitas.

Simboli[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Krāsas lentā: karmīna sarkana un balta, kas savienota ar sudrabu.
Krāsa cepurē: ķiršu sarkana un krēmkrāsas.

Vienības draudzenes pēc uzņemšanas vienībā ir tiesīgas nēsāt vienības ārējās zīmes:

  • jauniešu krūšu nozīmi – vienības simbols sudrabā;
  • saviešu krūšu nozīmi – vienības simbols sudrabā uz dzintara pamata;
  • krāsu lenti – 1,8 cm plata lente divās krāsās (balts un tumši sarkans), ko atdala 1 mm šaurs sudraba pavediens; krāsu lenti liek pār kreiso plecu;
  • segni (galvassega, cepure) – krēmkrāsas virsma ar tumši sarkanu malu.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmsākumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1924. gada rudenī grupa studenšu un studentu ierosināja veidot jauna veida studentu organizācijas, ņemot vērā latviskos tikumus un paražas, un nosaukt par vienotnēm.
1925. gada 1. martā tiek dibināta studenšu vienotne "Latviete". AV Latviete devīze ir "Zinātne, Darbs, Skaidrība, Brīvība, Tēvzeme". Skaidrības centiens ietverts sveiciena vārdos "Visu skaidru!" Tā ir arī cenšanās latviešu sievietē ieaudzināt prasmi būt skaidrai vārdos un darbos, personīgajā dzīvē un sabiedriskajā darbā.
1925. gada rudenī visas četras vienotnes izveidoja kopēju pārvaldes orgānu - vienotņu vienkopu. Tā dibināta pēc vieniem un tiem pašiem principiem. Visām vienotnēm ir līdzīgas galvassegas - krēmkrāsas virsa ar ķiršsarkanu apmali un krūšu nozīmītes ar piecām svītrām, kas izsaka piecus devīzes centienus.
Pirms kara "Latvietei" bija arī draudzības līgums ar divām Lietuvas studentu organizācijām - "Vitauta" klubu un "Giedru".
1935. gada 24. maijā, apvienojot LU studentu vienotnes un biedrības, tika dibināta LU studentu vienību savienība. No šī brīža vienotnes sāk saukt par vienībām.
Vienotne savu darbību izbeidz 1940. gadā, sākoties okupācijai.

Okupāciju laikā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Karam beidzoties, daļa "Latvietes" dodas trimdā uz ārzemēm, daļa apcietinātas un izsūtītas uz Sibīriju. Latvijā palikušās vecbiedres turpina satikties pie Martas Žīgures, Millijas Holcmanes un Zentas Skrabānes.
1960. gadā no izsūtījuma atgriežas Zelma Celmiņa un pulcina savā mājā Latvijā dzīvojošās vecbiedres.

Darbība atjaunotajā Latvijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1993. gada pavasarī "Latviete" sāk atjaunot savu darbību, un rudenī notiek pirmā jauniešu un saviešu uzņemšana pēc kara. Pulcēšanās notiek laipni atvēlētajās Latvijas Kultūras fonda telpās - Basteja bulvārī 14.
1993. gada 18. maijā "Latviete" tiek oficiāli reģistrēta Tieslietu ministrijā, bet 23. maijā akreditējas LU.
1993. gada 23. septembrī vienībai pievienojas vienības "Ausma" vecbiedres.[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Valters Ščerbinskis. Uzticīgi Draugam. Rīga, 2010.