Fraternitas Vanenica
Fraternitas Vanenica | |
---|---|
Pamatinformācija | |
Dibināšana |
20. jūnijs, 1947 Minhene |
Krāsas | zaļš-sarkans-sudrabs |
Devīze | Tēvijai, Pienākumam, Draudzībai |
Latīniskā devīze | Veritati, Humanitati, Virtuti |
Konventa dzīvoklis | Artilērijas iela 54, Rīga |
Mājaslapa | www.vanenica.lv |
Fraternitas Vanenica ir jaunākā[1] latviešu studentu korporācija. Mūsdienās Fraternitas Vanenica biedri pārsvarā ir ekonomisti, finansisti un vēsturnieki. Šobrīd Fraternitas Vanenica vieno biedrus Latvijā, ASV un Venecuēlā.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dibināšana
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Korporācijas dibināšanas tieši iniciatori bija trīs latviešu studenti: Miervaldis Sipiņš, Oļģerts Bodnieks un Pēteris Māliņš kuri bija satikušies Minhenē neilgi pēc Otrā pasaules kara beigām. Savstarpējās pārrunās tika nonākts pie secinājuma, ka nepieciešams veidot kādu stabilāku apvienību, lai noturētu trimdas latviešu studējošu jaunatni vienkopus, nezaudētu latviskumu un uzturētu draudzību. Kā piemērotākā forma tika atzīta studentu korporācija, bet vecās latviešu studentu korporācijas, aizbildinoties ar trimdas apstākļu neskaidrību un cerot drīzumā atgriezties neatkarīgā Latvijā, tobrīd jaunus biedrus vēl neuzņēma. Tika pieņemts drosmīgs lēmums dibināt pašiem savu studentu korporāciju. Oļģerts Bodnieks jau iepriekš aktīvi bija iesaistījies Minhenes latviešu studentu apvienības darbā un tieši šajā apvienībā tika meklēti un arī atrasti domubiedri un korporācijas izveides atbalstītāji.
Korporāciju Fraternitas Vanenica 1947. gada 20. jūnijā Minhenē Bavārijas latviešu komitejas telpās Hercoga Rūdolfa ielā 49 dibināja 18 latviešu studenti, kas bija atsākuši kara dēļ pārtrauktās studijas vairākās Minhenes augstskolās, tostarp arī Starptautiskās bēgļu organizācijas (UNRA) Universitātē. Tās nosaukumam tika izvēlēts latinizēts senās kuršu zemes - Vanemas nosaukums, jo liela daļa dibinātāju bija cēlušies no Talsu apkārtnes. Korporācijas pilnā nosaukuma tulkojums no latīņu valodas ir - Vanemas brālība. Komānu garantējusi studentu korporācija Selonija kuras biedru vadībā vairākus mēnešus intensīvi tika apgūta Latvijas korporāciju vēsture, to iekšējās sadzīves organizēšana un buršu tradīcijas. 1947. gada decembrī pirmajiem vanēņiem tika uzliktas krāsas un korporācija uzsāka pilnvērtīgu darbību. Turpmākos divus gadus korporācija aktīvi darbojās un pilnveidojās uzņemot savās rindās daudzus Minhenē vai tās apkārtnē dzīvojošos latviešu studentus. 1949. gada 16. septembrī korporācija tiek uzņemta Latvijas Korporāciju apvienībā. Jau 1948. gadā sākas intensīva latviešu izceļošana no Vācijas uz citām rietumvalstīm un 1949. gadā arī Fraternitas Vanenica biedru vairākums atstāj Vāciju. Lielākā daļa vanēņu par savu jauno mītnes zemi izvēlējās ASV.
ASV kopa
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Jau 1949. gada decembrī divi vanēņi fil! Pēteris Māliņš un com! Laimonis Freimanis piedalījās korporāciju kopas Ņujorkā dibināšanā.1950. gada 21. jūnijā konvents uzsāk darbību Amerikas Savienotajās Valstīs ar prezidija sēdekli Ņujorkā un aktīvi iesaistās Korporāciju kopas Ņujorkā darbā, korporācijas biedriem ieņemot arī vadošus amatus. Šajā periodā pie korporācijas tika izveidota arī Dāmu komiteja.
Venecuēlas kopa
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Trimdas laikā korporācijas lielākā kopa atrodas Karakasā, Venecuēlā. Par tās aizsācēju var uzskatīt Ernestu Foldātu, kas pēc studijām ASV 1959. gadā atgriezās Venecuēlā. Studiju laikā uzņemts korporācijas rindās viņš tika iecelts par oldermaņa substitūtu ar mērķi uzņemt korporācijas rindās jaunus biedrus no Venecuēlas latviešu studentu vidus un ar laiku šajā valstī izveidot Vanenicas filiāli. Korporācijas darbība Venecuēlā notika īpaši sarežģītos apstākļos, jo kopējais latviešu skaits šajā valstī vienmēr bija salīdzinoši neliels, turklāt Venecuēlā aktīvi darbojās vēl viena latviešu studentu korporācija - Selonija. Tomēr laika gaitā Venecuēlas kopa kļuva par skaitliski lielāko Vanenicas kopu. Pēc Fraternitas Vanenicas iniciatīvas tika nodibināta Korporāciju Kopa Karakasā, kas gan vēlāk savu darbību izbeidza. Šajā periodā korporācijas biedri galvenokārt bija Venecuēlas Centrālajā universitātē studējoši latviešu studenti. Aktīvākie Venecuēlas vanēņi ir Venecuēlas centrālās universitātes profesors Aloizs Klišāns, biologs Ernests Foldāts, kordiriģents Guntars Gedulis, būvinženieris un uzņēmējs Vilis Vītols.
Vanenica Latvijā
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas 1991. gadā lielākā daļa studentu korporāciju savu darbību Latvijā atjaunoja, bet Fraternitas Vanenica bija to starpā, kam darbību nācās uzsākt pilnīgi no jauna, jo kā trimdas organizācija tā Latvijā nekad nebija darbojusies. 1992. gadā korporācijas dibinātājs fil! Miervaldis Sipiņš viesojās Latvijā un caur kopīgiem paziņām iepazinās ar vairākiem LU Ekonomikas fakultātes mācībspēkiem. Šie fakultātes pasniedzēji arī kļuva par Vanenicas Rīgas kopas pamatu. 1992. gada 24. septembrī korporācija pie Latvijas Universitātes uzsāk oficiālu darbību Latvijā. 1993. gada janvārī uzņemta Prezidiju Konventā. Ilgu laiku korporācijas galvenā mītne un arī jaunu biedru avots bija LU Ekonomikas un vadības fakultāte. Tomēr jau no paša sākuma tika aktīvi domāts par sava konventa nama iegādi Rīgā. Pēc Ekonomikas fakultātes pamešanas korporācija vairākus gadus mitinājās pie citām latviešu studentu korporācijām - Selonija un Beveronija. 2002. gadā korporācija savā īpašumā iegūst C!Q! ēku Rīgā, Artilērijas ielā 54. 2009. gadā dibinātā korporācijas filistru biedrība. Šodien Fraternitas Vanenica ir skaitliski neliela, bet aktīva un dinamiska studentu korporācija, kas ir pilnvērtīgi iekļāvusies Latvijas studentu korporāciju vidē. 2019. gada 16. martā tika noslēgts sadraudzības līgums ar studentu korporāciju Fraternitas Cursica.
Devīzes
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Korporācijai ir divas devīzes: Tēvijai, pienākumam, draudzībai un Veritati, humanitati, virtuti (Patiesībai, cilvēcībai, tikumībai).
Pazīstamākie biedri
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Sabiedrībā pazīstamākie vanēņi ir ekonomists Uldis Klauss, būvuzņēmējs un mecenāts Vilis Vītols, virsnieks, LKOK pulkvedis Kārlis Dzenītis-Zeniņš, LKOK pulkvedis-leitnants Dr. Jānis Puriņš, kordiriģents Guntars Gedulis, biologs Ernests Foldāts, ekonomists Ivars Brīvers, ekonomists Elmārs Zelgalvis, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes bijušais dekāns Zigurds Mikainis, trimdas sabiedriskais darbinieks un Pasaules Brīvo Latviešu apvienības priekšsēdētājs Ilgvars Spilners, inženieris un LU Mehānikas fakultātes dekāns Vilhelms Burkēvics, žurnālists un Venecuēlas Centrālās universitātes profesors Aloizs Klišāns, ekonomists Harijs Švarcs, vēsturnieks Dr. Hist. Kārlis Dambītis, ekonomists un mecenāts Dr. Oec. Edgars Voļskis, uzņēmējs un 14. Saeimas deputāts Mārtiņš Daģis.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
|