Ventonia

Ventonia
Pamatinformācija
Dibināšana	1917. gada 21. novembrī Tartu(Tērbata)
Krāsas	zils-balts-zaļš
Devīze	Draugam! Godam! Taisnībai!, Kur spēka dīglis? - Vienībā! Spēka kodols? - Viens, otra cienībā!
Konventa dzīvoklis	Filozofu iela 9, Jelgava, Latvija
Mājaslapa	www.ventonia.lv

Studentu korporācijas "Ventonia" krāsu vairodziņš un cirķelis.

Ventonia ir studentu korporācija, kas ir astotā vecākā latviešu studentu korporācija un viena no četrām Tartu dibinātajām latviešu studentu korporācijām Latvijā. Oficiāli par Ventonia dibināšanas datumu ir noteikts 1917. gada 21. novembris, Tērbatā — tagadējā Tartu.

Dibināšana un darbības sākuma gadi (kopš 1915. gada)

Jurjevas Ķeizariskās universitātes latviešu studentu savienība

Ventonia dibinātāji savās atmiņās atminas, ka jau 1913. gadā Tērbatā vairāki Universitas Litterarum Caesarea Dorpatensis latviešu tautības studenti vienojās nodibināt latviešu studentu literāro pulciņu. Šajā laikā aktīvākie bija teoloģijas students Jānis Birģelis, matemātiķis Roberts Zempurs un jurisprudences students Jānis Rapa.

1915. gada 11. aprīlī (pēc vecā stila) Savienības biedri Jurjevas (Tartu) Ķeizariskās universitātes rektoram iesniedza lūgumu apstiprināt "Latviešu studentu savienība" statūtus. Par savienības dibinātājiem bija norādīti J. Birģelis, medicīnas students Jēkabs Nīmanis, medicīnas students Arveds Kese, medicīnas students Rūdolfs Driba, medicīnas students Alfons Zvejnieks, medicīnas students Jānis Krastiņš, medicīnas students Herberts Gediņš, metemātiķis A. Cepure, jurists Jānis Rapa, medicīnas students Jēkabs Tukums, medicīnas students Gustavs Hincenbergs un agronoms A. Apmanis. Universitātes rektors 1915. gada 11. decembrī (pēc vecā stila) minēto lūgumu apstiprināja. Oficiāli savienības nosaukums krievu valodā bija "Кружок студентов-латышей Императорского Юрьевского университета", lai mazinātu cara valdības ierēdņu aizdomas.

Internās tradīcijas tika veidotas, ņemot vērā jau iepriekš nodibināto latviešu studentu korporāciju (Lettonia, Selonija un Lettgalia) tradīcijas, tās pielāgojot brīvākam un laikmetīgākam redzējumam, vietām atbrīvojoties no tobrīd latviešu studentu korporācijām piemītošajiem vācu korporācijām piemītošiem uzslāņojumiem. 1916. gada rudenī pievienojās medicīnas studenti Fricis Tīlmanis un Georgs Dimza.

Iemesli tam, ka izveidojās jauna latviešu studentu organizācija bija tas, ka ne visi latvieši, kas studēja Tērbatā, vēlējās pievienoties līdz tam nodibinātajām latviešu korporācijām un biedrībām (Lettonia, Lettgallia, "Selonija" vai "Atauga"). Daudziem studentiem Lettonia tolaik likās pārāk konservatīva un Lettonia’s ūzusi — pārāk stingri, turklāt Lettgallia tolaik sastāvēja tikai no farmaceitiem. Citam šķita, ka esošās korporācijas un biedrības pienācīgi necīnās latvju nacionālo interešu labā, tādēļ daļa latviešu studentu sāka meklēt kādus "jaunus, brīvākus ceļus".

Ventonia

Studentu mērķis bija apvienot Tērbatas korporāciju pozitīvo elementu ar tām tendencēm, ko Rīgā reprezentēja Talavija, it īpaši runājot par atturības principu. Savienības visu locekļu mērķis bija pie pirmās iespējas pārvērsties par korporāciju. Par to tika runāts Savienības sanāksmēs.

Dr. Fr. Tīlmanis atceras, ka: "Par piemērotāko tika atrasts Talavijas iekšējās dzīves veids, un tamdēļ mēs arī izšķīrāmies mūsu internā komāna pamatos likt Tālavijas interno komān

Internajā dzīvē tika nēsāti zils — sarkans — zelts krāsu deķeļi. Krāsu nozīme zils — savstarpēja uzticība, sarkans — enerģija, uzņēmības gars, zelts — pamats, izturība dzīves cīņās. Pirmais seniors bija H. Gediņš un viņš bija pirmais, kurš sita menzūru. Nākamais seniors bija J. Birģelis.

Apmēram gadu pēc oficiālās darbības uzsākšanas savienības locekļi pirmo reizi mēģinājuši pārveidoties par korporāciju 1917. gada 22. maijā (pēc vecā stila 9. maijs). Par to liecina arī saglabājies noraksts no 1917. gada 9. maija speciālās sapulces lēmuma, kurā teikts, ka „ņemot vērā, ka Savienība ir dibināta ar nolūku pārvērst to vēlāk par korporāciju, sapulce atrazdama tagadējo laikmetu par izdevīgu, šinī sēdē iztirzā plaši un vispusīgi šo jautājumu un nāk pie slēdziena pārvērst Savienību par korporāciju uz tiem pašiem pamatiem un principiem, kādi pastāvēja pie Savienības dibināšanas.” Šajā sapulcē tika pieņemts lēmums paturēt Savienības deķeļa krāsu, bet korporācijas nosaukuma jautājumu nolēma atlikt uz rudeni. 1917. gada 20. novembra sanāksmē ar vairākumu tika pieņemts nosaukums Ventonia.

Imanta

Imanta (agrākais Jumerijas nosaukums) ir dibināta Tērbatā, 1917. gada 21. novembrī. Dr. Meija, Lettonia, atminas, ka redzējis imantiešus viņu rozā krāsas deķeļos. Starp tās dibinātājiem jāmin trīs bijušie Lettonia’s locekļi — Pēteris Bušs un Oskars Jansons (abi bija Lettonia’s 1917. gada otrā semestra fukši) un H. Kuplis, kas bija Lettonia’s fechtbodists 1916. gada otrā semestrī, kā arī A. Vanags, P. Grīnbergs, A. Štrombergs, K. Zvirbulis. Korporācijas Imanta krāsas bija sarkans-balts-zelts un saules zīme uz deķeļa . Imantas krāsas kādreiz bijušas Lettonia’s krāsas, ko var izskaidrot ar tās dibinātāju kādreizējo saistību ar Lettonia. Imantas dibinātāji vēlējās apvienot dziļi patriotiski noskaņotus latviešu studentus Tērbatā, kas pārmērīgi nepieķertos vācu anahronismiem attiecībā uz konventu dzīvi. Tieši tādēļ tika izvēlēts nosaukums Imanta, uz deķeļa likta saules zīme, kā arī devīze „Imanta nevaid miris”.

1918. gadā Imanta pārnāca uz Rīgu, bet jau 1919. gada laikā lielākā daļa imantiešu atradās Latvijas armijā. Karam beidzoties imantieši sāka pulcēties Rīgā un drīz viņu rindās pienāca klāt medicīnas studentis Roberts Zvirbulis, mežkopības students Alfrēds Bormanis un Bruno Pintelis, bet 1921. gadā pievienojās teologs Jūlijs Egle un vēstures students (vēlāk jurists) Ādolfs Ozoliņš, kas abi bija Imantas pēdējie fukši. Imantieši 1920. un 1921. gadā pulcējās B. Pinteļa namā Rīgā Marijas ielā. Tas bija pagarš divstāvu nams, kura otrā stāvā B. Pintelis bija „Imantas” rīcībā nodevis dzīvokļa vienu istabu ar zāli. Šinī zālē gandrīz katru dienu — bieži vien pat sveču gaismā notika malciozas. Reizēm imantiešu sanāksmes notika arī A. Vanaga vai R. Zvirbuļa dzīvoklī, kas arī atradās Marijas ielā. Bija gadījumi, bet reti, kad sanāksmes izgāja cauri sausā. Pa lielākai daļai galdu klāja alus, bet dažkārt arī degvīns.

Apvienošanās

1920. gada vidū fil! Dr. Jānis Krastiņš sasauca pirmo filistru sanāksmi savā dzīvoklī Alberta ielā 1 Rīgā.

Saskaņā ar Dr. G. Dimzas atmiņām — „1920. gadā mēs sapulcējamies Dr. Jāņa Krastiņa dzīvoklī Rīgā, apspriesties par mūsu organizācijas tālākām gaitām. Daži mūsu organizācijas locekļi izteicās, ka nebūtu vērts Rīgā korporāciju tālāk veidot, aizrādot uz dažādam grūtībām. Par turpināšanu izteicās lielākā mūsu daļa, bet sevišķu enerģiju un optimismu izrādīja mācītājs J. Birģelis, abi Gediņi, adv. J. Rapa u. c.”

1921. gads ir nozīmīgs abu iepriekšminēto korporāciju dzīvē, jo notika to savstarpēja apvienošanās, mainot krāsas. Tāpat šajā periodā Ventonia oficiāli tika uzņemta P!K!. Korporācija strauji attīstījās un 1940. gada vasarā kopējais tobrīd esošo biedru skaits bija virs 200. Pirms Otrā pasaules kara Ventonia nostiprinājās kā korporācija un tas ļāva izturēt un turpināt kopt korporācijas tradīcijas arī trimdā.

Devīzes

"Draugam! Godam! Taisnībai!", "Kur spēka dīglis? — Vienībā! Spēka kodols? — Viens otra cienībā!"

Krāsas

Pēc apvienošanās ar Jumeriju, Ventonia pieņēma krāsas zils-balts-zaļš un piešķīra krāsām šādas nozīmes:

Zils - Draugs ar draugu, lai cieši kopā turas!

Balts - Mūsu Gods!

Zaļš - Mēs ejam ceļu uz cēlo un skaisto, ticam tam!

Korporācijas darbība kara laikā un trimdas periodā

1940. gada jūnijā konventa dzīvokli Valdemāra ielā 27/2a izdemolēja, mēbeles un inventāru atsavināja. Tikšanās un pulcēšanās bija jāierobežo. Vairāki ventoņi pazuda bezvēsts, savukārt 1940. un 1941. gadā ap 20 ventoņi bija apcietināti un izsūtīti vai nošauti. Pēc nacistiskās Vācijas okupācijas tika atjaunota korporācijas darbība. 1941. gada rudenī svinēja atjaunošanās komeršu Lettonia telpās, jo savu telpu vairs nebija. Pavisam kara laikā notika četri komerši. Ar katru gadu, korporācijas dalībnieku skaits samazinājās.

Lielākā daļa ventoņu 1944. un 1945. gadā atstāja Latviju un tiek lēsts, ka Latvijā palika aptuveni ap trīsdesmit ventoņu.

Uz 1953. gada 12. decembri trimdā pavisam tika apzināti 90 ventoņi. Pagaidu prezidijs (vadīja filistrs Ā. Ozoliņš) noorganizēja Globālā prezidija vēlēšanas un tiek ievēlētas sekojošās amatpersonas — seniors J. Turks, viceseniors N. Kazmers, sekretārs Fr. Butners, oldermanis K. Spolītis, kasieris K. Jēkabsons. Globālais prezidijs pastāvēja līdz 1996. gadam, kad Baltijas tautu komeršā Vācijā, visas pilnvaras tika atdotas Latvijas konventa prezidijam.

1954. gada 19. janvāra sēdē (Grand Rapid, Mičigana, ASV) nolēma izdot Ventonia Taurētāju. Tas bija pirmais internais korporācijas izdevuma veids, kurā tika apkopotas aktuālākās ziņas par korporācijas iekšējo dzīvi. Šajā pašā sēdē vienojās par pagaidu pārstāvju iecelšanu valstīs, kurās ir vismaz pieci ventoņi, ar iespēju kopām pašām vēlāk noteikt savus pārstāvjus. Pārstāvji tika iecelti Anglijas, Vācijas, Zviedrijas, Austrālijas, Kanādas kopās. Lielākā daļa ventoņu pēc Otrā pasaules kara dzīvoja ASV (Mičiganas, Linkolnas un Ilinoisas štatos, vēlāk arī Kalifornijas un Ņujorkas štatos).

Korporācijas darbības atjaunošana Latvijā

Korporācijas ēka Jelgavā, Filozofu ielā 9

Par atjaunošanos sāka runāt jau 1989. gada 27. decembrī komeršā, kas notika pie filistra Luda Kakstiņa Rīgā, Baložu ielā. Tajā sapulcējās gandrīz visi dzīvi esošie ventoņi Latvijā (Tālivaldis Eglītis, Ludis Kaktiņš, Boriss Cīrulis, Valters Bodnieks, Roberts Krūmiņš, Mārtiņš Sniķeris, Arnolds Sproģeris).

1990. gada 3. februārī pie Roberta Krūmiņa (Rīgā) sapulcē tika nolemts sākt priekšdarbus Ventonia darbības atjaunošanai. Tika ievēlēts Latvijas ventoņu prezidijs — seniors Mārtiņš Sniķeris, viceseniors Valters Bodnieks, sekretārs Arnolds Sproģeris, un oldermanis Tālivaldis Eglītis. Pēc divām nedēļām (1990. gada 17. februārī) sapulcē pie Roberta Krūmiņa tika pieņemti jauni Ventonia statūti un pieņemts lēmums atjaunot darbību pie Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas Jelgavā.

1991. gada 16. martā pirmo reizi pēc Otrā pasaules kara Latvijā piešķirtas krāsas 18 ventoņiem. 1991. gada 8. jūnijā ievēlēts prezidijs, kas sastāvēja tikai no studentiem. Par senioru tika ievēlēts Mārtiņš Eglītis, vicenioru — Normunds Lipāns, sekretāru — Ingus Freibergs un oldermani — filistrs Tālivaldis Eglītis.

1991. gada 1. oktobrī filistru sanāksmē Jelgavā tika atjaunota "Ventonia filistru biedrība".

1993. gada 30. novembrī iegādāts nams Filozofu ielā 9 Jelgavā, kas tika pielāgots konventa vajadzībām.

2017. gada maijā Ventonia bija ap 150 aktīvu biedru. Konventa dzīvoklis atrodas Filozofu ielā 9 Jelgavā. Korporācija galvenokārt vieno Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes studentus.

Papildus informācija atrodama Latvijas digitālajā enciklopēdijā.

Ārējās saites

• Latvijas Nacionālās enciklopēdijas šķirklis