Studentu korporācijas

Šis raksts ir par akadēmiskajām vīriešu mūža organizācijām. Par slēgtām sieviešu akadēmiskajām mūža organizācijām skatīt rakstu studenšu korporācijas.

Studentu korporācijas ir akadēmiskas vīriešu mūža organizācijas, kas vieno studentus un augstskolu pabeigušos biedrus.

Latviešu studentu korporācijām bija liela loma Latvijas veidošanā pirmkara posmā, apkopojot latviešu tautas izglītoto daļu, veicinot tautiskās domas veidošanos, piedaloties brīvības cīņās un Latvijas Bruņoto spēku veidošanā. 1989. gadā korporācijas tiek atjaunotas, un šobrīd vieno vairākus tūkstošus esošo un bijušo studentu.

Studentu korporāciju jumta organizācija ir Prezidiju Konvents (saīsinājumā P!K!) un studenšu korporāciju apvienojošā organizācija ir Studenšu Prezidiju Konvents (saīsinājumā (S!P!K!)).

Studentu korporācijas Eiropā

Studentu korporāciju pirmsākumi meklējami jau pirmajās universitātēs viduslaikos, kad no dažādām valstīm studēt sabraukušie jaunieši apvienojās pēc saviem dzimtajiem novadiem. 14. gadsimtā nodibinājās pirmās vācu universitātes Heidelbergā, Vīnē un Prāgā. Šajās universitātēs biedrošanās notika pēc Parīzes organizāciju parauga — nationēs (Landsmanschaftēs). Studentu sabiedriskā dzīve notika obligātās kopmītnēs (bursā), kur valdīja stingra disciplīna. Šis laiks devis vārdu “buršs”, kas nav cēlies no vācu vārda Bursche un nozīmē jaunekli, zelli. Nākamajos gados, studentu tradīcijas vācu universitātēs turpināja veidoties un ieguva lielāku dažādību, pārņemot dažas tradīcijas no cunftēm un ģildēm. Vācu universitātēs darbojās arī citu tautību nationes, piemēram Prāgā — poļu, bavāriešu, sakšu un citu. Strīdi starp dažādo tautību studentiem bieži tika izšķirti ar zobenu, kas bija tā laika studenta tērpa piederums.

Kurzemnieku novadniecības raksturīgais tērps Getingenes Universitātē 18. gadsimtā

Pēc reformācijas, 16. gadsimtā, bursas aizvietoja Collegium, vēlāk collegium nationalia. Tās bija studentu sabiedrības, kas darbojās pēc ģilžu parauga un bija neatkarīgas no universitātes. Ar laiku tās pieņēma novadniecību raksturu. Šāds sadzīves veids turpinājās līdz 18. gadsimta otrajai pusei, kad brīvmūrniecības kustības ietekmēti, novadniecībās ieviesās pirmie slepenie ordeņi.

Savu pašreizējo formu studentu korporācijas ieguva 18. gadsimtā Vācijas universitātēs (Heidelbergā, Jēnā, Getingenē u.c.) un vēlāk veiksmīgi izplatījās visā vācu kultūras telpā. 18. gadsimta beigās novadniecības, kas brīžiem bija spiestas darboties slepeni, sāka organizēties mazākās grupās. Tās nostājās pret ordeņiem, bet no tiem pārņēma brālības, mūža draudzības un klusu ciešanas principus. Pulciņi izstrādāja goda komānu un stingrus sadzīves noteikumus. Tomēr 18. gadsimtā ne novadniecības, ne ordeņi, ne pulciņi neapmierināja visu studējošo sabiedriskās prasības. Parādījās jauns studentu organizācijas veids — Corps. Jaunās organizācijas, kas sāka darboties ap 1815.gadu, ir mūsdienu korporāciju pirmsākums. Korporācijas izveidojās kā slēgtas sabiedrības un to locekļu skaits bija mazs (10—30). To darbības principi un sadzīves iekārta līdzinājās šīsdienas korporācijām.

19. gadsimtā radās dažādas radikālu uzskatu studentu grupas, kas sāka apkarot korporācijas un to principus. Korporācijas šiem uzbrukumiem atbildēja pie universitātēm nodibinot korporāciju jumta organizācijas — senioru konventus, kas vienoja un saskaņoja korporāciju darbību. Vācijā korporācijas pastāvēja līdz 1935. gadam, kad valsts vara tās slēdza. Pēc Otrā pasaules kara korporācijas Vācijā atkal atjaunoja darbību.

Studentu korporācijas Latvijā

Latviešu studentu korporāciju vēsture ir sākusies 19. gadsimta otrajā pusē Tērbatā, Rīgā, Pēterburgā un Maskavā. Rīgas Politehniskajā augstskolā, pēc tam Rīgas Politehniskajā institūtā darbojās studentu korporācijas Fraternitas Baltica (dibināta 1865), Concordia Rigensis (1869), Rubonia (1875), Arkonia (1879), Fraternitas Arctica (1880), Selonija (1880), Veletia (1883), Vironia (1900), Talavija (1900) un Fraternitas Marcomannia (1902). Tās ietilpa 1871. gadā dibinātajā Rīgas Šaržēto konventā (Rigaer Chargierten-Convent).

Latvijas studentu korporāciju priekšvēsture

Studentu menzūra (divkauja) vācbaltiešu studentu korporācijas Livonia konventa namā Tērbatā

Vācbaltu studentu korporācijas Fraternitas Rigensis biedru grupa Tērbatā. 20. gadsimta sākumā

Baltijā pirmās korporācijas parādījās reizē ar lielākās augstskolas- Tērbatas Universitātes darbības atjaunošanu 1802. gadā. Jau 1808. gadā uz Tērbatu no vācu zemju universitātēm pārcēlās studentu korporācija/novadniecība Curonia, kas uzņēma tikai kurzemniekus. Vācbaltiešu studentu korporācijas studenti pārnesa un iedzīvināja arī Tērbatas Universitātē studentu sadzīves veidus no Vācijas. Jau drīz pēc tam Tērbatā sāka veidoties arī citas studentu sabiedrības, kas pārņēma korporāciju uzbūvi un principus. Starp tām var minēt vācbaltu korporācijas Livonia un Fraternitas Rigensis, kas uzņēma attiecīgi Vidzemes muižniecības un Rīgas turīgo pilsoņu izcelsmes studentus. 1832. gadā visas Tērbatā dibinātās vācbaltu korporācijas apvienojas šaržēto konventā, kas ir visu korporāciju jumta organizācija un regulē to savstarpējās attiecības un iekšējo dzīvi.

1861. gadā nodibina pirmo tehnisko augstskolu Baltijā — Rīgas Politehnikumu. Pie tā jau 1865. gadā dibinās pirmā vācbaltu studentu korporācija Fraternitas Baltica. Drīz tai seko arī citas. Arī Rīgā 1871. gadā tiek izveidots šaržēto konvents, kas apvieno visas Rīgā dibinātās studentu korporācijas.

Latviešu studentu korporācijas Tērbatā

Latviešu studentu korporāciju aizsākumi meklējami Tērbatas Universitātē kur 19. gadsimta vidū palielinoties latviešu studentu skaitam, arī sākās savstarpēja biedrošanās un šo biedrību iekšējās organizācijas pielāgošana korporāciju principiem. Lieli nopelni pirmo Latviešu studentu korporāciju izveidē pieder Atim Kronvaldam, jo tieši viņa ierosmē 1870. gadā Tērbatā izveidojās "Tērbatas latviešu studentu rakstniecības vakari", kas savu iekšējo uzbūvi un organizāciju gandrīz pilnībā veidoja uz korporāciju principiem. Vēlāk, no šiem vakariem izveidojās latviešu studentu korporācija Lettonia.

Latviešu studentu korporācijas Rīgā

Latviešu studenti Krievijā.

Arī Rīgā, pieaugot latviešu studentu skaitam politehnikumā radās nepieciešamība pēc sadzīves organizēšanas. 1880. Gadā Rīgas politehnikuma latviešu tautības studenti dibina studentu korporāciju ‘’Selonija’’. Latviešu studentu korporāciju vēsture Latvijā ir cieši saistīta ar cīņu par latviešu tiesībām un nacionālo atmodu. Lai panāktu savu korporāciju atzīšanu par līdzvērtīgām un aizstāvētu tautas godu latviešu burši gan Rīgā, gan Tērbatā izcīnīja neskaitāmas rapieru divkaujas (menzūras) ar vācbaltu studentiem^{[nepieciešama atsauce]}. Tie bija pirmie kontakti kuros, vācu uztverē, latviešu zemnieks nostājās pretī dižciltīgiem vācu muižniekiem kā līdzvērtīgs pretinieks^{[nepieciešama atsauce]}. Gala rezultātā tomēr 1897. gadā Selonija, pateicoties poļu un krievu korporāciju atbalstam, tika uzņemta Rīgas šaržēto konventā, tādējādi paverot ceļu citu latviešu korporāciju izveidei un legalizācijai.

Latviešu studentu korporācijas veidojās arī ārpus Baltijas. Tā 1896. gadā Pēterburgas latviešu studenti izveidoja Fraternitas Petropolitana, bet 1902. gadā Maskavā izveidojās Fraternitas Moscoviensis, kas vēlāk mainīja nosaukumu uz Fraternitas Lettica.

Pirmā pasaules kara laikā lielākā daļa korporāciju pārtrauca savu darbību un daļa, kopā ar Rīgas Politehnikumu, tika evakuētas uz Krieviju. 1918. gadā Latvijā esošie korporāciju biedri aktīvi iesaistījās Latvijas republikas proklamēšanā piedaloties proklamēšanas akta organizēšanā un nodrošinot kārtību tā laikā. Drīz pēc tam lielākā daļa aktīvo biedru ar speciālu kopsapulces lēmumu nolēma nodot sevi pagaidu valdības rīcībā, izvirzot obligātu prasību iestāties tās bruņotajos spēkos. Pēc apsardzības ministra un korporāciju pārstāvju sapulces tika nolemts dibināt atsevišķu rotu, kurā bez korporāciju pārstāvjiem varētu iestāties arī citi brīvprātīgie, bet sākotnēji tikai ar divu korporāciju biedru galvojumu. Jaundibinātā vienība- Atsevišķā studentu rota tika pakļauta tieši apsardzības ministram J. Zālītim un par tās pirmo komandieri tika iecelts kapteinis Nikolajs Grundmanis. Korporāciju biedri veidoja aptuveni pusi no rotas personālsastāva. Pēc Rīgas atbrīvošanas rota tika likvidēta kā atsevišķa vienība un tās personālsastāvs pārcelts uz citām vienībām un štābiem. Pēc Bermonta uzbrukuma Rīgai no jauna tika saformēts Studentu bataljons, kurā iekļāvās daļa bijušās Atsevišķās studentu rotas karavīru.

Latviešu studentu korporācijas Latvijas Republikā

Latviešu studentu korporācijas Tervetia dibinātāji. 1922. gads

1919. gadā tika izveidota Latvijas augstskola, kas vēlāk ieguvu nosaukumu Latvijas Universitāte. Pie tās darbību uzsāka visas līdzšinējās latviešu studentu korporācijas. 1920. gadā, šaržēto konventa vietā, pēc tāda paša principa, tika izveidots Prezidiju Konvents, kas turpmāk apvienoja visas Latvijas studentu korporācijas.

20.—30. gadi bija vēl nepieredzēts korporāciju uzplaukuma laiks. Ja līdz tam korporācijas tomēr nereti tika uzskatītas kā salīdzinoši vāciskas organizācijas, tad pēc Latvijas Brīvības cīņu noslēguma kļuva skaidrs korporāciju stingri nacionālais raksturs un mērķi. Šajā laikā attīstījās gan vecās korporācijas, gan arī veidojās daudzas jaunas. 20. gadsimta 30. gados lielākā daļa latviešu studentu bija kādas akadēmiskās mūža organizācijas biedri.

1934. gadā pēc Kārla Ulmaņa apvērsuma, studentu korporācijas bija pamatoti satrauktas par to, vai jaunā vara atļaus korporāciju pastāvēšanu līdzšinējā formā. Pēc apvērsuma valdība bija ierobežojusi biedrošanās brīvību Latvijā. K.Ulmaņa valdības represijas bija skārušas dažādu korporāciju locekļus, kas piederēja dažādiem politiskiem novirzieniem. Korporāciju locekļiem nebija vienādi uzskati, bet pastāvēja domstarpības par jaunradušos stāvokli valstī. Tomēr, tā laika Prezidiju konventa amatpersonām, ar k! Ventonia filistra, kara ministra Jāņa Baloža palīdzību, izdevās pārliecināt Kārli Ulmani par savu lojalitāti Latvijas valstij. Neskatoties uz to, visus turpmākos gadus autoritārais režīms korporācijas uztvēra ar zināmu neuzticību, jo tās bija izteikti demokrātiskas organizācijas^{[nepieciešama atsauce]}, kam nebija pieņemamas daudzas autoritārā režīma izpausmes. 1936.gada pavasarī saistībā ar korporāciju vilcināšanos piekrist dalībai apvērsuma pirmās gadadienas lāpu gājienā un korporācijas Lettonia propozīciju nepiedalīties politiski motivētā gājienā, naktī uz 8. maiju Politiskā pārvalde aizturēja un ilgstoši turēja apcietinājumā korporācijas lettonia II šaržēto Andri Bergu.

Studentu korporācijas izlēma nedaudz pieklusināt savu iekšējo un ārējo sadzīvi, lai nerastos apdraudējums to pastāvēšanai.

1940. gadā, padomju karaspēkam okupējot Latviju, tiek slēgtas visas akadēmiskās mūža organizācijas un to īpašumi konfiscēti. Korporāciju darbība oficiāli netiek atjaunota arī vācu okupācijas laikā, tomēr tiek pieļauta filistru biedrību darbība un pamatojoties uz to, vairāki konventi savu darbību atjauno puslegālā stāvoklī. Tiek noorganizēti vairāki komerši.

Latviešu studentu korporācijas trimdā

Otrā pasaules kara beigās liela daļa korporāciju biedru devās bēgļu gaitās un korporācijas savu darbību lielākā vai mazākā mērā, emigrācijas apstākļos atjaunoja bēgļu nometnēs Vācijā jau pirmajos pēckara gados. Tā kā daudzi latviešu studenti savas iesāktās studijas vēlējās turpināt, bet vecās korporācijas, pirmajos trimdas gados, jaunus biedrus neuzņēma, lai uzturētu latvietību un stiprinātu draudzību, trimdas apstākļos Vācijā 1947. gadā tika dibinātas četras jaunas studentu korporācijas. Pinebergā, Baltijas Universitātē izveidojās Fraternitas Imantica, Gersicania un Fraternitas Cursica savukārt latviešu studenti Minhenē izveidoja Fraternitas Vanenica.

Pēc 1949. gada sākās latviešu izceļošana no Vācijas uz jaunajām mītnes zemēm. Līdz ar to arī vairs nebija iespējama korporāciju dzīves organizēšana līdzšinējā formā. Lai apvienotu piecos kontinentos izkaisītos latviešu buršus, korporācijām tika izstrādāti trimdas statūti. Korporāciju sadzīve tika organizēta korporāciju kopās, kurās darbojās vienuviet dzīvojoši, dažādu korporāciju biedri. Katrai korporācijai pastāvēja globālais prezidijs, kas vadīja un koordinēja savas korporācijas dzīvi dažādos kontinentos.

1949. gadā tika dibināta Latvijas Korporāciju apvienība, kas kļuva par visu Latvijas korporāciju jumta organizāciju trimdā. Tās mērķis bija vadīt un uzturēt korporāciju darbību trimdas apstākļos vienlaikus saglabājot maksimāli daudz pirmskara Prezidiju Konventa tradīciju. Korporācijām bija liela nozīme latvietības saglabāšanā trimdas sabiedrībā, it sevišķi jaunatnē, jo pēc apmešanās jaunajās mītnes zemēs atsākās arī jaunu biedru uzņemšana. Tāpat arī korporāciju darbība ļāva saglabāt vairāk nekā 100 gadus vecās latviešu studentu akadēmiskās dzīves tradīcijas.

Latviešu studentu korporācijas mūsdienās

Latvijā palikušie un padomju represijas pārcietušie burši, visus okupācijas gadus tikās neoficiāli, dažādās jubilejās un bērēs. Sākoties trešajai atmodai radās labvēlīgi apstākļi korporāciju darbības atjaunošanai Latvijā. Sadarbojoties Latvijas un trimdas buršiem, pirmās korporācijas savu darbību Latvijā atjaunoja jau 1989. gadā. 1990. gadā tiek atjaunota Prezidiju Konventa darbība. Līdz 1993. gadam savu darbību Latvijā bija atjaunojušas vai uzsākušas gandrīz visas Latviešu studentu korporācijas un uzsākta lēna to pirmskara īpašumu atgūšana. Šodien korporācijas ir veiksmīgi pielāgojušās 21. gadsimta dinamiskajai dzīvei, tajā pašā laikā saglabājot savu seno kodolu, mērķus un tradīcijas.

Latvijas studentu korporāciju biedri gatavojas ikgadējam 18. novembra gājienam no LU uz Brāļu kapiem Rīgā. (2013)

Šobrīd Latvijā darbojas šādas studentu korporācijas:

Nosaukums	Dibināta		Devīze
	Gads	Vieta
Lettonia	1870	Tērbata	Vitam, salutem, veritatem / Acti Labores Jucundi
Fraternitas Arctica	1880	Rīga	P.C.T. (Рцы Слово Твёрдо vai Vīrs un vārds)
Selonija	1880	Rīga	Draugam, tēvijai / Virtute et fide
Lettgallia	1899	Tērbata	Per aspera ad astra / Labor et fidelitas
Talavija	1900	Rīga	Roku rokā / Darbs ceļ vīru
Fraternitas Lettica	1902	Maskava	Scientia pro patria / Zināšanas tēvzemei
Latvia	1917	Tērbata	Pro Latvia / Virtutes bonos dies viventi faciunt
Ventonia	1917	Tērbata	Draugam, godam, taisnībai
Tervetia	1922	Rīga	Visu par Latviju / Visi viens
Beveronija	1922	Rīga	Zinātne zīmē pilnības augstumus / Brālība veido tautas spēku
Philyronia	1924	Liepāja	Vera amicitia — decus vitae / Darbs, griba, pienākums
Fraternitas Metropolitana	1924	Rīga	Vienotiem spēkiem par godu, draugu, tēvzemi
Fraternitas Vesthardiana	1924	Rīga	Tautas slava — paša gods / Būt vai nebūt
Fraternitas Academica	1925	Rīga	Tautai un tēvijai / Amicus optima vitae possessio
Fraternitas Lataviensis	1926	Rīga	Pro patria, iustitia, honore
Patria	1926	Rīga	Par draudzību un darbu, par Tēvijas brīvi / Fidei et veritati
Fraternitas Livonica	1926	Rīga	Lūzti, bet neliecies / Vīrs un vārds
Vendia	1927	Rīga	Tēvija, gods, pienākums / Virtute et exemplo
Salgalia	1927	Rīga	Draugam sirdi — naidniekam krūtis
Lacuania	1927	Rīga	Vires unitae agunt
Ruthenia	1929	Rīga	P.C.T. / Vera amicitia in calamitatibus dignoscitur
Fraternitas Imantica	1947	Pinneberga	Scientiae, populo, patriae / Svešumā tēvzemei / Lai zobens nesarūs
Gersicania	1947	Pinneberga	Amicus, amico, omnia patriae / Ver sirdi draugam, klusē svešiniekam / Kalpo zinātnei, lej asinis tēvzemei
Fraternitas Cursica	1947	Pinneberga	Darbi taisnībai, uzticība draugam, zobens tēvzemei
Fraternitas Vanenica	1947	Minhene	Tēvijai, pienākumam, draudzībai / Veritati, humanitati, virtuti

Skatīt arī

• Vācbaltiešu studentu korporācijas

Studenšu korporācijas Latvijā

Nosaukums	Dibināta		Devīze
	Gads	Vieta
Daugaviete	1921	Rīga	Par taisnību, daiļumu un visu cēlu / Pars pro toto / Patientia vincit omnia
Gundega	1923	Rīga	Dailei, tautietei / Kas mums ir skaists, to tālāk dosim, to neskaisto mēs pārveidosim, lai vairāk spētu citiem dot / In necessariis unitas, in dubiis libertas, in omnibus caritas
Dzintra	1924	Rīga	Fidei et veritati
Imeria	1924	Rīga	Tautietei — zinātnei / Viena par visām un visas par vienu
Selga	1927	Rīga	Veido sevi tēvijai, darbam, dailei, zinātnei
Gaujmaliete	1927	Rīga	Skaidru sirdi, modru garu / Cordi, animae, intellectui / Anima candidissima, gratia iucundissima, humanitas profundissima
Varavīksne	1927	Rīga	Darbam, dailei, vienībai / Vitam impendere vero
Līga	1928	Rīga	Par mākslu, draudzeni un tēviju
Sororitas Tatiana	1932	Rīga	Pro veritate, culurae et unitate (За истину, культуру и единение vai Par taisnību, kultūru un vienību)
Aurora	1933	Rīga	Vienoti tēviju ziedonī celt / Censoņiem ilgoties nepagurt darbiem zinību kalngalos steigt
Spīdola	1947	Pineberga	Tēvzemei, zinātnei un dailei / Mainīgā mainies uz skaidrību / Concordia nostra perpetua sit
Zinta	1947	Pineberga	Vitam impendere vero
Staburadze	1947	Minhene	Tēvzemei, uzticībai, izturībai / Patriae, fidei, persevarantiae
Līga	1993	Rīga	Par mākslu, draudzeni, tēviju!

Latviešu studentu korporācija Lietuvā

Kauņas Vītauta Dižā Universitātē starpkaru periodā mācījās daudz latviešu studentu. 1927. gada 23. februārī viņi nodibināja latviešu studentu korporāciju Sidrabenia (no zemgaļu zemes Sidrabenes latinizētā nosaukuma). Korporācijas locekļi aktīvi organizēja latviešu-lietuviešu vienības kongresus. Korporācijas darbība pārtraukta pēc Lietuvas okupācijas 1940. gadā un nav atjaunota.

Ārējās saites

• Prezidiju Konventa mājas lapa
• Studenšu Prezidiju Konventa mājas lapa

Literatūra

• V. Ščerbinskis, Uzticīgi draugam, Rīga, 2010.