Dzintra (studenšu korporācija)

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Dzintra
Pamatinformācija
Dibināšana 1924. gada 20. maijā
Rīga
Krāsas oranžs-zaļš-gaiši zils
Devīze Fidei et veritati![1]
Konventa dzīvoklis Valdemāra ielā 67-12, Rīgā
Mājaslapa dzintra.lv

Studenšu korporācija "Dzintra" ir slēgta, akadēmiska, nacionāla organizācija, kas visa mūža garumā draudzībā apvieno latviešu studentes, lai realizētu korporācijas ideālus un mērķus.

Simbolika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Krāsas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

"Dzintras" krāsās ir attēloti korporācijas pamatprincipi.

  • Oranžā krāsa ir dzintara krāsa, kas izteic "Dzintras" latvisko un nacionālo garu un mīlestību pret savu tautu un tēvzemi Latviju.
  • Zaļā krāsa – cerību krāsa, kas apliecina ticību un cerību sasniegt nospraustos mērķus. Dzintras tic un cer, ka latviešu tauta, un līdz ar to korporācija "Dzintra", mūžam dzīvos un pastāvēs, mūžam plauks un zels.
  • Gaiši zilā krāsa simbolizē skaistumu, dvēseles daili un sievišķību. Dzintras, studējot un strādājot blakus vīrietim, nekad neaizmirst savu sievišķību.

Vapenis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzintras vapenī (ģerbonī) attēlota Baltijas jūra, uzlecošas saules stari un lidojoša kaija. Kaija simbolizē tiekšanos pēc visa, kas skaists un labs. Vapeni apvij ābeļu ziedu vainags, simbolizējot laiku, kad korporācija dibināta, priežu zari un rudzu vārpas. Garīgo vērtību bagātību un zināšanu krāšanu simbolizē pergamenta ruļļi. Savukārt vapeņa augšējā daļā iestrādātie dzintara gabali simbolizē septiņas dzintara meitenes.

Himna[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Korporācijas himnu — Karoga dziesmu — ko dzintras dzied svētku brīžos, sacerējusi pazīstamā latviešu dzejniece un "Dzintras" goda filistre Elza Stērste. Tāpat Elzas Stērstes spalvai pieder Komerša dziesma.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmsākumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Korporāciju "Dzintra" 1924. gada 20. maijā nodibināja astoņas Latvijas Universitātes studentes. 1925. gadā "Dzintra" kopā ar pārējām vecākām studenšu korporācijām - ""Daugavieti", "Gundegu" un "Imeriu" - nodibināja Studenšu Prezidiju Konventu.

1932. gada pavasarī korporācija iegādājās māju Sporta ielā 1, kur notika aktīva konventa dzīve. Šajā korporācijas mītnē tika nosvinēta "Dzintras" desmit un piecpadsmit gadu jubileja, iesvētīts vapenis, noturēti konventi, rīkoti ģimeņu vakari un Ziemassvētku eglītes, notika neskaitāmi literārie vakari, audzināšanas, kantu (dziesmu) un deju stundas meitenēm. Šajā namā korporācija zēla un plauka līdz pat 1940. gada vasarai.

Visu pirmskara periodu korporācijas "Dzintra" locekles aktīvi darbojas Studenšu Prezidiju Konventa korī, žurnāla “Universitas” izdošanā, Latvija Universitātes Studentu padomes darbā. 1934. gadā Rīgā Dzintra noslēdza draudzības karteli ar Kauņas universitātes studenšu korporāciju "Filia Samogatiae". Pie korporācijas aktīvi darbojās arī Filistru biedrība un Vīru komiteja.

Līdz 1940. gadam korporācija "Dzintra" uzņēma deviņus goda filistrus, kas aktīvi atbalstīja korporāciju. Pazīstamākie no tiem ir dzejniece un valodniece Elza Stērste, prof. Aleksandrs Dauge, dr. med. Lūcija Jērums-Krastiņš.

Okupāciju laikā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc darbības pārtraukšanas Latvijā, 1946. gada 20. maijā dzintras Vācijā, Eslingenē pulcējās uz savu pirmo sanāksmi trimdā. Jau 1953. gada 15. augustā tika uzņemts pirmais trimdas coetus[piez. 1], tādējādi atsākot aktīvu darbību ārpus dzimtenes. Sešdesmitajos gados dzintras visā pasaulē bija sastopamas 3 kontinentos, 6 valstīs un apvienojās 26 kopās ar globālo sēdekli vienā no kopām rotācijas kārtībā.

Korporācija izsūtījumā augušajai latviešu jaunatnei bija kā saliņa, kur baudīt latvisku vidi un kultūru, uzturot sevī latvisko garu. Trimdā tika izveidots korporācijas žurnāls - “Vēstule Dzintrām”, kas iznāk reizi gadā. Savukārt, Latvijā dzīvojošās dzintras šos 50 okupācijas gadus satikās nelegālās sanāksmēs, par iemeslu izmantojot jebkurus personīgus svētkus, un tādējādi uzturēja dzīvas draudzības saites.

Darbība atjaunotajā Latvijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1989. gada 12. oktobrī Dzintra kā pirmā no studenšu korporācijām atjaunoja savu darbību Latvijā. Kopš šā brīža dzintras aktīvi iesaistās Latvijas korporāciju dzīvē, gan prezidējot Studenšu Prezidiju Konventā, gan ar savu sparu, idejām un organizēšanas prasmi atbalstot korporāciju dzīvi.

1998. gadā tika atjaunota Dzintras Filistru biedrība. Pateicoties ārzemēs dzīvojošo dzintru atbalstam, 1999. gada vasarā Dzintra Rīgā iekārtojās savā konventa dzīvoklī - Valdemāra ielā. 2000. gada 11. martā "Dzintra" noslēdza draudzības karteli ar Igaunijas Tartu universitātes studenšu korporāciju "Indla". 2003. gadā dzintras Rīgā iepriecināja atgūtais un restaurētais oriģinālais Dzintras vapenis.

1991. gadā korporācija par savu goda filistri aicināja dzejnieci Māru Zālīti, 2002. gadā par Dzintras goda filistru kļuva bijušais Latvijas vēstnieks ASV, Latvijas Institūta direktors Ojārs Kalniņš, bet 2006. gadā – bijusī vēstniece Somijā Anna Žīgure. Korporācijā "Dzintra" visā pasaulē apvieno aptuveni 600 locekles.

Piezīmes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. vienā un tajā pašā semestrī uzņemtie korporācijas biedri[2]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]