Aksūmas valsts

መነገሠ ፡ አከሰመ
**Mangiśta Aksum**

Sauklis:ለሐዘበ ፡ ዘየደአ ("Lai tas iepriecina tautu")
Valsts valoda	geezs
Galvaspilsēta	Aksūma, vēlāk Kubara (Ku`bar)
Pārvaldes forma	monarhija
Valsts galva	neguss ነጉሠ ፡ ነገሥት (nigūśa nagaśt)
Nodibinājās	4. gs. p.m.ē.
Beigas	10. gs.
Pirms tam	D'mt
Pēc tam	Zagves dinastija

Aksūmas valsts (geezā — አክሱም) bija senatnē ietekmīga valsts Āfrikas ziemeļaustrumos. Nosaukta galvaspilsētas Aksūmas vārdā. Valsts kodols atradās mūsdienu Etiopijas Tigrajas provinces un Eritrejas teritorijā, bet tai piederēja plaša teritorija arī Jemenas un Sudānas teritorijā.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Aksūmas valsts

Valsts radās ap 4. gadsimtu p.m.ē., tomēr ietekmi ieguva no 1. gadsimta. Valsts labklājība bāzējās starpniecībā starp Indiju un Vidusjūras reģionu. 2. gadsimtā Aksūmas valsts sāka iespiesties Arābijas pussalā. 3. gadsimta beigās Aksūma sāka kalt savas monētas. Tajā laikā Māni rakstīja, ka pasaulē ir tikai četras varenas valstis — Persija, Roma, Ķīna un Aksūma. 325. vai 328. gadā par valsts reliģiju kļuva kristietība, 350. gadā tā pakļāva Kušas valsti.

Ap 5. gadsimtu Aksūmas valsts pamazām pagrima, līdz 10. gadsimtā izzuda.