Alberts fon Bukshēvdens

Alberts fon Bukshēvdens Albrecht von Buxthoeven Bīskaps Alberts uz Rīgas Doma fasādes. Personīgā informācija Dzimis apmēram 1165. gadā Miris 1229. gada 17. janvārī

Alberts fon Bukshēvdens (vācu: Albrecht von Buxthoeven, latīņu: Adalbertus Canonicus Rigensis; dzimis apmēram 1165. gadā, miris 1229. gada 17. janvārī), arī Alberts no Apeldernas, bija garīdznieks, diplomāts, politiķis, trešais Līvzemes (Ikšķiles) bīskaps, vēlāk pirmais Rīgas bīskaps. Galvenais vācu feodāļu un katoļu baznīcas ekspansijas vadītājs Baltijā 13. gadsimta sākumā. Tiek uzskatīts par Rīgas dibinātāju, viņa valdīšanas laikā uzcēla Rīgas Doma baznīcu.

Izcelsme

Cēlies no zemākās kārtas dižciltīgajiem — Bukshēvdeniem (Bickeshovede, Bikeshovde, Beckeshovede, de Bekeshovede, Buxhöveden, Buxöhvden, Bukshöwden). Alberta māte bija otrreiz precējusies ar ministeriālu Hogero no Apeldernas. Līdz pat 18. gadsimtam visur kā Alberta dzimtas uzvārds figurē Bukshēvdens. Nesaskaņas radās tikai tad, kad J.D. Grūbers savā "Livonijas Hronikas" izdevumā (1740. gadā) piešķīra Albertam dzimtas uzvārdu Apelderns (de Apeldern). J.D. Grūbers pamatojās vietu Indriķa hronikā (XXVIII, 6), kur minēts kā Alberta brālis minēts Johanness no Apeldernas (Iohannes vero de Appelderin, frater episcopi...). Tas likās par pietiekamu iemeslu, lai lauztu līdzšinējo tradīciju un izvirzītu jaunu tēzi par Alberta dzimtas uzvārdu. Šo tēzi atzina un pieņēma arī vairāki vēlākie pētnieki (J.G. Arnts, A. Hanzens, E. Pābsts, S. Aņņinskis). Jāteic, ka Alberta dzimtas vārds ar pilnīgu ticamību nav pierādīts vēl tagad.

Biogrāfija

Bīskapa Alberta attēls uz Livonijā kaltā feniņa (1211—1229).

Alberts Bukshēvdens ir dzimis ap 1165. gadu, mācījies Brēmenes svētā Pētera baznīcas skolā, vēlāk kļuvis par šīs baznīcas skolas garīdznieku un Brēmenes domkungu (1186—1194).

1199. gada 29. martā (pēc Bertolda nāves 1198. gadā) pāvests Inocents III iesvētīja viņu par trešo Līvzemes (Ikšķiles) bīskapu. Izvēli acīmredzot ir ietekmējusi tuvā radniecība ar Brēmenes arhibīskapu Hartvigu II (Alberta māte bija Hartviga II pusmāsa).

1200. gadā Alberts ieradās Līvzemē, par savu rezidenci izvēloties Ikšķili. 1201. gadā, pēc pret līviem zaudētās kaujas pie Rumbulas, Alberts savu rezidenci pārcēla uz Rīgu, ko tad arī vēlāk oficiāli uzskata par Rīgas pilsētas dibināšanas gadu.

1214. gada 20. februārī Inocents III atbrīvoja Līvzemes bīskapiju no Brēmenes arhibīskapa uzraudzības. 1220. gadā Igaunija un Līvzeme tika piešķirtas Dānijas karalim Valdemāram II, pret ko iebilda Līvzemes iedzīvotāji un bīskapam Albertam 1222. gada jūnijā Sāmsalas sarunās ar karali izdevās viņu pārliecināt atteikties no tiesībām uz Līvzemi. 1225. gada 1. decembrī Svētās Romas impērijas ķeizara Frīdriha II dēls, Vācijas karalis Heinrihs VII (literatūrā dažkārt Indriķis), pamatojoties uz Alberta lūgumu, piešķīra Albertam principātu pār Livoniju, Letiju un Ridalu ar tiesībām kalt naudu, dibināt pilsētas komūnu Rīgā (fundandi civitem in Riga) un arī citas tiesības, kādas ir zemes valdniekam. Tādējādi Alberts kļuva par Vācijas valsts firstu. Tomēr Albertam neizdevās iegūt Livonijas arhibīskapa titulu. Viņš nebija vienīgais Livonijas garīgais valdnieks un viņa apgabala robežās ietilpa tikai daļa no Igaunijas. Alberts (arī viņa pēcteči līdz pat 1255. gadam) no Livonijas bīskapa palika tikai par Rīgas un Rīgas apgabala bīskapu.

Savas valdīšanas laikā Alberts 14 reizes pats personiski devies vervēt krusta karotājus. 1202. gadā Alberta palīgs Teoderihs ar viņa ziņu dibināja garīgu bruņinieku ordeni — Kristus bruņinieku brāļus —, ko vēlāk pazīst ar Zobenbrāļu ordeņa nosaukumu. Organizējis daudzus krusta karagājienus pret līviem, letiem un igauņiem, pēdējo reizi 1227. gada janvārī piedalījās Sāmsalas iekarošanā.

Miris 1229. gada 17. janvārī, apglabāts Rīgas Doma baznīcā.

Albertam par godu ir nosaukta Alberta iela Rīgā. 1996. gadā, saistībā ar Rīgas astoņsimtgadi, tika izlaista 10 latu jubilejas monēta ar bīskapa Alberta attēlu reversā.

Skatīt arī

• Rīgas arhibīskapi (1255—1562)

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Alberts fon Bukshēvdens.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
• Katoļu enciklopēdijas raksts (angliski)
• Historia prodils
• Dzimtas tīmekļa vietne

Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Reliģiskie amati un pozīcijas
Priekštecis: Bertolds	Livonijas bīskaps 1199—1229	Pēctecis: Nikolajs fon Nauens