Bukshēvdeni

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Bukshēvdenu dzimtas ģerbonis.

Bukshēvdeni (vācu: von Buxhoeveden) ir sena vācbaltiešu dzimta, kas ieceļojusi Latvijā krusta karu laikā 13. gadsimtā un vēlāk izplatījusies arī Igaunijā un Krievijā. Dažādos avotos dzimtas uzvārds sastopams dažādās formās (Bickeshovede, Bikeshovde, Beckeshovede, de Bekeshovede, Buxhöveden, Buxöhvden, Bukshöwden).

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimta cēlusies no Bekshēfēdes (Bexhövede), kas atrodas uz dienvidiem no Brēmerhāfenes Lejassaksijā Vācijā. Zināms, ka vēlākā bīskapa Alberta (ap 1165—1229) māte bija Brēmenes arhibīskapa Hartviga II pusmāsa, kas palīdzēja viņam kļūt par Brēmenes domkungu (1186—1194). Viņa vecākais brālis Hermanis (1163—1248) bija benediktiešu klostera abats Brēmenē.

Livonijas krusta karu laikā 1199. gadā Albertu no Bekshēfēdes iecēla par trešo Livonijas bīskapu un 1200. gadā viņš ieradās Līvzemē, par savu rezidenci izvēloties Ikšķili, no 1201. gada Rīgu. 1203. gadā Rīgā ieradās bīskapa Alberta vecākais brālis Teoderihs, kas piedalījās daudzos krustagājienos pret igauņiem. 1212. gada Autines sacelšanās laikā viņš bija Idumejas fogts, 1213. gadā viņš apprecēja izdzītā Pleskavas kņaza Vladimira meitu un savā īpašumā ieguva Straupes pili (Roop) un ir uzskatāms par fon der Ropu dzimtas ciltstēvu.

1214. gada 20. februārī Inocents III atbrīvoja Līvzemes bīskapiju no Brēmenes arhibīskapa uzraudzības. Pēc Igaunijas pirmā bīskapa Teoderiha nāves 1220. gadā abatu Hermani iecēla par Igaunijas bīskapu. Kopā ar savu brāli Albertu viņš vadīja krustnešu karaspēku 1224. gada Tērbatas kaujā. 1225. gada 1. decembrī Svētās Romas impērijas ķeizara Frīdriha II dēls, Vācijas karalis Heinrihs VII piešķīra bīskapam Albertam principātu pār Līvzemi, Letiju un Piejūras novadu. Viņu māsa bija precējusies ar Engelbertu no Tīzenhūzas, kas ap 1223. gadu ieradās Livonijā un ir uzskatāms par Tīzenhauzenu dzimtas ciltstēvu.

Savukārt par Bukshēvdenu dzimtas ciltstēvu tiek uzskatīts Rīgas bīskapa vasalis (vasallus ecclesiae Rigensis) bruņinieks Johans no Bekshēfēdes (Johannes de Beckeshovede), kas 1224. gadā pieminēts Tālavas dalīšanas līguma parakstīšanā kā liecinieks. Pirms tam Tērbatas kaujas aprakstā viņš nosauks par bīskapa brāli Johanu no Apeldornas (latīņu: Iohannes de Appelderin, frater episcopi).

Bukshēvdenu dzimta bija imatrikulēta Sāmsalas bruņniecībā (1741), Igaunijas bruņniecībā (1745) un Vidzemes bruņniecībā (1747).

Slaveni dzimtas locekļi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bīskapa Reinholda Bukshēvdena ģerbonis.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]