Alberts Špērs

Alberts Špērs Albert Speer Alberts Špērs 1933. gadā Personīgā informācija Dzimis 1905. gada 19. martā Manheima, Vācijas Impērija, (mūsdienās Bādene-Virtemberga, Vācija) Miris 1981. gada 1. septembrī (76 gadi) Londona, Apvienotā Karaliste Tautība vācietis Nodarbošanās arhitekts, valsts darbinieks

Bertolds Konrāds Hermanis Alberts Špērs (vācu: Berthold Konrad Hermann Albert Speer, dzimis 1905. gada 19. martā, miris 1981. gada 1. septembrī) bija vācu arhitekts, kurš Otrā pasaules kara laikā bija Trešā reiha apbruņojuma un kara rūpniecības ministrs (1942—1945). Pirms kļuva par ministru, A. Špērs bija Ādolfa Hitlera galvenais arhitekts un viens no fīrera tuvākajiem līdzgaitniekiem.

Dzīvesgājums

Dzimis arhitekta Alberta Frīdriha Špēra ģimenē Manheimā. Studējis arhitektūru Karlsrūē, Minhenē un Berlīnē.

1931. gadā A. Špērs iestājās NSDAP un SA un jau 1932. gadā saņēma pirmos ar nacistu partiju saistītos pasūtījumus. Projektēja Reihskanceleju Berlīnē un nacistu partijas kongresu norises vietu Nirnbergā. Izstrādāja plānu radikālai Berlīnes pārbūvei (Welthauptstadt Germania).

Pēc kara tiesāts Nirnbergas procesā, kur atzina savu vainu nacisma noziegumos. Tika piespriests 20 gadu ieslodzījums, kuru lielāko daļu izcieta Špandavas cietumā, Berlīnē.

Pēc ieslodzījuma beigām 1966. gadā dzīvoja pārsvarē Heidelbergā, tēva celtajā ģimenes īpašumā, un izdeva plaši pazīstamus memuārus. Materiālo nodrošinājumu viņam sniedza grāmatu izdošana, kā arī nacisma laikos iegādāto gleznu pārdošana. Miris no insulta 1981. gadā, atrodoties Londonā.

A. Špēra dēls Alberts Špērs Jaunākais arī pēc profesijas ir arhitekts.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Alberts Špērs.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Špēra ēku virtuāli 3D modeļi (angliski)