Francis Jozefs Hermanis Mihaels Maria fon Pāpens cu Kēningens (vācu: Franz Joseph Hermann Michael Maria von Papen zu Köningen, dzimis 1879. gada 29. oktobrī, miris 1969. gada 2. maijā) bija vācu politiķis un diplomāts.
Fon Pāpens bija Vācijas kanclers no 1932. gada 1. jūnija līdz 1932. gada 17. novembrim, kad viņu amatā nomainīja Kurts fon Štreihers. Atbalstīja Hitlera iecelšanu par kancleru, plānodams to politiski ierobežot. Kad Hitlers kļuva par kancleru, fon Pāpens tika iecelts par vicekancleru. Tomēr visai ātri fon Pāpens un viņa piekritēji zaudēja ietekmi. 1934. gada 17. jūnijā fon Pāpens Marburgā teica runu, kas bija vērsta pret nacismu, un tā esot bijusi pēdējā augstas valsts amatpersonas publiska runa pret nacistiem līdz 1945. gadam. Vairāki no fon Pāpena līdzgaitniekiem tika nogalināti Garo nažu naktī 1934. gada jūnija beigās un 1934. gada 7. augustā fon Pāpens demisionēja. Pēc tam darbojās par Vācijas sūtni Austrijā (no 1934. līdz 1938. gadam) un Turcijā (no 1939. līdz 1944. gadam). Tika tiesāts Nirnbergas procesā, kur attaisnots.
Vācija)
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Francis fon Pāpens.
