Alfrēds Jodls

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Alfrēds Jodls
Alfred Jodl
Jodls Otrā pasaules kara laikā
Jodls Otrā pasaules kara laikā
Personīgā informācija
Dzimis 1890. gada 10. maijā
Miris 1946. gada 16. oktobrī (56 gadi)
Tautība vācietis
Paraksts Jodl signature.png
Militārais dienests
Dienesta pakāpe ģenerālpulkvedis
Dienesta laiks 1910 – 1945
Valsts Vācija
Kaujas darbība Pirmais pasaules karš
Otrais pasaules karš
Apbalvojumi Dzelzs krusta Bruņinieka krustu (ar šķēpiem)

Alfrēds Jodls (vācu: Alfred Jodl, 1890. gada 10. maijs — 1946. gada 16. oktobris) bija vācu virsnieks, vadījis Vērmahta operatīvo štābu Otrā pasaules kara laikā.

Dzīves gājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis atvaļināta artilērijas virsnieka ģimenē. Dienesta gaita sācis 1910. gadā kā kadets 4. Bavārijas artilērijas pulkā. Virsnieka dienesta pakāpē — leitnants, paaugstināts 1912. gadā. Piedalījies Pirmajā pasaules karā kā artilērijas virsnieks, par kaujās izrādīto varonību apbalvots ar Dzelzs krusta abām pakāpēm, kā arī citiem apbalvojumiem.

Pēc kara turpinājis dienestu Reihsvērā. 1920. gadā pabeidzis štāba virsnieku kursus un paaugstināts par kapteini (1924 — majors, 1935 — pulkvedis, 1939 — ģenerālmajors). 1924. gadā pabeidzis studijas Berlīnes universitātē. Turpmāk, līdz 1931. gadam pildījis štāba virsnieka pienākumus Minhenē dislocētajā 7. kājnieku divīzijā. 1932. — 1933. gadā dienestā Kara ministrijā, savukārt 1934. — 1935. gadā nosūtīts komandējumā uz Turcijas armiju. Pēc tam Vērmahta štāba operatīvās vadības priekšnieks. 1938. — 1939. gadā artilērijas priekšnieks Austrijā.

Otrā pasaules kara priekšvakarā, 1939. gada 27. augustā atkārtoti iecelts par Vērmahta operatīvās vadības priekšnieku, paliekot amatā līdz kara beigām. 1940. gada jūlijā, Francijas kampaņas laikā, tika paaugstināts par ģenerālleitnantu, kā arī artilērijas ģenerāli (1944 — ģenerālpulkvedis), apbalvots ar Dzelzs krusta Bruņinieka krustu ar šķēpiem. 1945. gadā kopā ar Dēnica valdības locekļiem arestēts Flensburgā. Kā Dēnica pārstāvis parakstījis Trešā reiha bezierunu kapitulācijas aktu.

Jodls tika tiesāts Nirnbergas procesā, kurā viņš tika atzīts par kara noziedznieku, piespriežot nāvessodu pakarot. Spriedums izpildīts 1946. gada 16. oktobrī, Jodla pēdējie vārdi bijuši "Ich grüße Dich, mein ewiges Deutschland" — "Es sveicu tevi, mana mūžīgā Vācija". 1953. gadā, atkārtoti izskatot Jodla lietu, Minhenes tiesa atzina, ka Jodla vaina nav pierādīta. Tomēr sabiedriskā spiediena dēļ minētais nolēmums tika atsaukts.