Pāriet uz saturu

Artūrs Zeiss-Inkvarts

Vikipēdijas lapa
Artūrs Zeiss-Inkvarts
Arthur Seyß-Inquart
Artūrs Zeiss-Inkvarts 1940. gadā
Artūrs Zeiss-Inkvarts 1940. gadā
Personīgā informācija
Dzimis 1892. gada 22. jūlijā
Stonaržova, Austroungārija
(tagad Jihlavas apriņķis, Visočinas apgabals, Karogs: Čehija Čehija)
Miris 1946. gada 16. oktobrī (54 gadi)
Nirnberga, ASV okupācijas zona Vācijā
(Bavārija, Karogs: Vācija Vācija)
Nodarbošanās politiķis
Paraksts

Artūrs Zeiss-Inkvarts (vācu: Arthur Seyß-Inquart, dzimis 1892. gada 22. jūlijā, miris 1946. gada 16. oktobrī) bija austriešu izcelsmes vācu Trešā reiha laika politiķis.

Dzimis glavenokārt vāciešu apdzīvotā apgbabalā Morāvijā, mūsdienu Čehijā, skolas direktora ģimenē. 1907. gadā ģimene pārcelās uz Vīni, kur Zeiss-Inkvarts studēja jurisprudenci Vīnes Universitātē. Pirmā pasaules kara laikā brīvprātīgi iestājās Austroungārijas karaspēkā un dienēja dažādās frontēs Krievijā, Rumānijā un Itālijā. Pēc kara atvēris advokāta privātpraksi.

No 1934. gada darbojās Kurta Šušniga Austrijas valdībā. 1938. gada februārī Vācijas draudu rezultātā Šušnigs iecēla Zeisu-Inkvartu par Austrijas iekšlietu ministru. Divas dienas pirms Austrijas anšlusa no 1938. gada 11. marta līdz 13. martam Zeiss-Inkvarts pildīja Austrijas kanclera pienākumus un parakstīja likumu par Austrijas iekļaušanu Vācijā.

Otrā pasaules kara laikā kā Hansa Franka vietnieks Zeiss-Inkvarts darbojās Ģenerālgubernatūrā, no 1940. gada maija veica Nīderlandes reihskomisāra pienākumus. Viņa atbildībā atradās visā okupētās Nīderlandes civilā pārvalde, kā arī nacistu politikas īstenošana tur. Aktīvi apkarojis pretošanās kustību, kā arī, būdams pārliecināts antisemīts, bija tieši atbildīgs par holokausta īstenošanu Nīderlandē. Tomēr, kara beigu posmā 1944. gadā, pēc vienošanās ar bruņojuma ministru Albertu Špēru, atteicies no Hitlera proponētās "izdedzinātās zemes" taktikas īstenošanas Nīderlandē, atzīstot to par bezjēdzīgu.

Nirnbergas procesā atzīts par vainīgu noziegumos pret cilvēci un sodīts ar nāvi pakarot. Viņa pēdējie vārdi pirms pakāršanas ir bijuši:

Es ceru, ka šis nāvessods būs pēdējā 2. pasaules kara traģēdija. Šī kara mācība ir, ka starp cilvēkiem jāvalda mieram un sapratnei. Es ticu Vācijai.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]