Aleksandrs Flemings
| ||||||||||||||||
| ||||||||||||||||
.svg){kind=small}
Sers Aleksandrs Flemings (Alexander Fleming, dzimis 1881. gada 6. augustā Darvelā, Īsteiršīrā, Skotijā, miris 1955. gada 11. martā Londonā) bija skotu biologs un farmakologs.
1922. gadā atklāja enzīmu lizocīmu, bet 1929. gada 14. februārī pasaulei paziņoja par penicilīna atklājumu.[1] Pētījumos 1928. gadā no sēnītes Penicillium notatum tika izdalīts penicilīns. Par penicilīna atklāšanu 1945. gadā ieguvis Nobela prēmiju.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Aleksandrs Flemings.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
 | Šis biogrāfiskais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
| Apbalvojumi un sasniegumi | ||
|---|---|---|
| Priekštecis: Džozefs Erlangers Herberts Spensers Gasets |
Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā 1945 kopā ar Ernstu Borisu Čeinu un Hovardu Valteru Floriju |
Pēctecis: Hermanis Džozefs Mullers |
|