Iļja Mečņikovs

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Iļja Mečņikovs
Илья Мечников
Iļja Mečņikovs ap 1908. gadu
Iļja Mečņikovs ap 1908. gadu
Personīgā informācija
Dzimis 1856. gada 15. maijā
Valsts karogs: Krievijas Impērija Harkovas guberņa, Krievijas Impērija
Miris 1916. gada 15. jūlijā (60 gadi)
Valsts karogs: Francija Parīze, Francija
Tautība krievs
Zinātniskā darbība
Zinātne Zooloģija, imunoloģija
Apbalvojumi Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā (1908)

Iļja Mečņikovs (krievu: Илья Ильич Мечников; dzimis 1845. gada 15. maijā [v.s. 3. maijā], miris 1916. gada 15. jūlijā) bija krievu zoologs, pazīstams ar savu darbību imunoloģijā.

1864. gadā absolvējis Harkovas Universitāti. 1870. gadā kļuvis par Jaunkrievijas Universitātes profesoru. Radījis pirmo krievu mikrobiologu, imunologu un patologu skolu. 1887. gadā pārcēlies uz dzīvi Parīzē pēc Luija Pastēra uzaicinājuma. Bijis arī Pastēra dibinātā institūta direktora vietnieks.[1]

1882. gadā atklājis fagocitozi. Ir darbi par novecošanas problēmām.[1] 1908. gadā kopā ar Paulu Ērlihu saņēmis Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 Latvijas padomju enciklopēdija. 6. sējums. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 536.—537. lpp.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]