Iļja Mečņikovs

Iļja Mečņikovs Илья Мечников Iļja Mečņikovs ap 1908. gadu Personīgā informācija Dzimis 1856. gada 15. maijā Harkovas guberņa, Krievijas Impērija Miris 1916. gada 15. jūlijā (60 gadi) Parīze, Francija Tautība krievs

Zinātniskā darbība Zinātne Zooloģija, imunoloģija Apbalvojumi Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā (1908)

Iļja Mečņikovs (krievu: Илья Ильич Мечников; dzimis 1845. gada 15. maijā [v.s. 3. maijā], miris 1916. gada 15. jūlijā) bija krievu zoologs, pazīstams ar savu darbību imunoloģijā.

1864. gadā absolvējis Harkovas Universitāti. 1870. gadā kļuvis par Jaunkrievijas Universitātes profesoru. Radījis pirmo krievu mikrobiologu, imunologu un patologu skolu. 1887. gadā pārcēlies uz dzīvi Parīzē pēc Luija Pastēra uzaicinājuma. Bijis arī Pastēra dibinātā institūta direktora vietnieks.

1882. gadā atklājis fagocitozi. Ir darbi par novecošanas problēmām. 1908. gadā kopā ar Paulu Ērlihu saņēmis Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Iļja Mečņikovs.
• Biogrāfija Nobela prēmijas mājaslapā (angliski)
• Encyclopædia Britannica ieraksts (angliski)