Pāriet uz saturu

Vilems Einthovens

Vikipēdijas lapa
Vilems Einthovens
Willem Einthoven
Vilems Einthovens
Personīgā informācija
Dzimis 1860. gada 21. maijā
Semarana, Nīderlandes Austrumindija (tagad Karogs: Indonēzija Indonēzija)
Miris 1927. gada 29. septembrī (67 gadi)
Valsts karogs: Nīderlande Leidene, Nīderlande
Pilsonība Karogs: Nīderlande Nīderlande
Zinātniskā darbība
Zinātne
Alma mater Utrehtas Universitāte
Sasniegumi, atklājumi pirmā praktiski lietojamā elektrokardiogrammas mašīna
Apbalvojumi Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā (1924)

Vilems Einthovens (nīderlandiešu: Willem Einthoven; dzimis 1860. gada 21. maijā, miris 1927. gada 29. septembrī) ir Nīderlandes fiziologs, ārsts un izgudrotājs. 1895. gadā viņš izgudroja pirmo pratiski lietojamo elektrokardiogrammas mašīnu. 1924. gadā viņš ieguva Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā "par elektrokardiogrammas mehānisma atklāšanu".[1]

Einthovens dzimis Semarangā, Nīderlandes Austrumindijā (mūsdienu Indonēzija), bet vēlāk pārcēlās uz Nīderlandi, kur studēja medicīnu Leidenes Universitātē. Viņš strādāja kā profesors fizioloģijā Leidenes Universitātē no 1886. līdz pat savai nāvei 1927. gadā.

Ieguldījums zinātnē

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Einthovens savā darbā ieviesa terminus un metodes, kas mūsdienās joprojām tiek izmantotas kardioloģijā. Viņš izstrādāja standarta elektrokardiogrammas (EKG) viļņu nosaukumus – P, Q, R, S un T – kas raksturo dažādus sirds cikla elektriskos posmus. Viņa izgudrotā ierīce – virsskaņas galvanometrs – ļāva precīzi reģistrēt sirds elektriskos impulsus, kas līdz tam bija praktiski nemērāmi. Pateicoties viņa ieguldījumam, elektrokardiogramma kļuva par nozīmīgu diagnostikas rīku kardioloģijā.

Viņa pētījumi un izgudrojumi būtiski veicināja izpratni par sirds fizioloģiju un ielika pamatus mūsdienu elektrofizioloģijai.

  1. «The Nobel Prize in Physiology or Medicine 1924» (angļu). nopelbrize.org. for his discovery of the mechanism of the electrocardiogram

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]