Pauls Ērlihs

Vikipēdijas lapa
Pauls Ērlihs
Paul Ehrlich
Paula Ērliha portrets uz vācu 200 marku banknotes
Paula Ērliha portrets uz vācu 200 marku banknotes
Personīgā informācija
Dzimis 1854. gada 14. martā
Štrēlene, Prūsijas Karaliste
(tagad Stšelina, Karogs: Polija Polija)
Miris 1915. gada 20. augustā (61 gads)
Bādhomburga, Vācijas impērija
(tagad Hesene, Karogs: Vācija Vācija)
Pilsonība Vācija
Tautība ebrejs
Paraksts
Zinātniskā darbība
Zinātne medicīna, imunoloģija, hematoloģija
Darba vietas Berlīnes Humboltu universitāte, Prūsijas Infekciju slimību institūts (Preußisches Institut für Infektionskrankheiten), Eksperimentālās terapijas institūts (Institut für experimentelle Therapie, Frankfurte pie Mainas)
Alma mater Vroclavas univeristāte, Leipcigas Universitāte, Charité
Sasniegumi, atklājumi autoimunitātes izpēte, sifilisa ārstniecība
Apbalvojumi 1908. gada Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā

Pauls Ērlihs (vācu: Paul Ehrlich; dzimis 1854. gada 14. martā, miris 1915. gada 20. augustā) bija vācu ārsts un imunologs. 1908. gada Nobela prēmijas fizioloģijā vai medicīnā laureāts par pētījumiem imunitātes mehānismā. Autoimunitātes parādības atklājējs. 1910. gadā radīja pirmās efektīvās sifilisa un miega slimības ārstēšanas metodi. Ieviesa ķīmijterapijas jēdzienu.

Dzimis ebreju ģimenē Štrēlenē (mūsdienās Polijas teritorijā). Studēja Breslavā, Strasbūrā, Freiburgā Breisgavā un Leipcigā. Studija laikā iepazinās ar Roberta Koha pētījumiem. Sadarbojies ar Robertu Kohu, Emīlu fon Bēringu, Henriju Deilu un Paulu Karreru.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Priekštecis:
Šarls Laverāns
Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā
1908.
kopā ar Iļju Mečņikovu
Pēctecis:
Emīls Kohers