Andreja Pormaļa iela
| Andreja Pormaļa iela | |
|---|---|
 | |
| Pamatinformācija | |
| Pilsēta |
 Jēkabpils |
| Apkaime | Jēkabpils vēsturiskais centrs |
| Garums | 2 000 m |
| Vēsturiskie nosaukumi |
Smilšu iela Komjaunatnes iela |
| Joslu skaits | 1-2 |
| Segums | asfalts |
Andreja Pormaļa iela ir iela Jēkabpilī, Daugavas kreisajā krastā, Jēkabpils vēsturiskā centra teritorijā. Tā sākas apļveida krustojumā ar Brīvības, Vienības, Zemgales ielām un Draudzības aleju un beidzas pie Stadiona ielas Jēkabpils pilsētas rietumu galā. Kopējais ielas garums ir 2 kilometri, tā klāta ar asfalta segumu. Satiksmes kustība Andreja Pormaļa ielā no Zaļās ielas krustojuma līdz Dambja ielas krustojumam ir vienā virzienā (vienā joslā). Iela nosaukta latviešu keramiķa Andreja Pormaļa vārdā, kurš dzīvoja šajā ielā. Uz šīs ielas atrodas vairāki aizsargājamie objekti: Valsts bankas ēka A. Pormaļa ielā 11, dzīvojamā ēka A. Pormaļa ielā 24 un četru dzīvojamo ēku ansamblis A. Pormaļa ielā 89, 89a, 91, 93.
Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Andreja Pormaļa iela ir viena no senākajām Jēkabpilī. Tā attēlota vēl 1797. gada pilsētas plānā. Toreiz šī iela norobežoja pilsētas teritoriju no pilsētas laukiem. Tāpēc tās nosaukums bija Lauku iela. Apbūve toreiz uz šīs ielas bija reta, un nekādas sabiedriskās ēkas tur netika celtas. 19. gadsimtā apbūves blīvums pieauga. Pārsvarā tās bija nelielas vienstāvu koka ēkas, orientētas perpendikulāri ielai (tipisks šādas apbūves paraugs ir A. Pormaļa ielā 89-93). Gar ielu gāja Sv. Miķeļa luterāņu baznīcas teritorija, kas netika apbūvēta. 19. gadsimta beigās šeit jau sāka celt reprezentīvas divstāvu koka ēkas (piemēram, Jegora Kitova dzīvojamais nams A. Pormaļa ielā 29). Mūra celtnes tika celtas pārsvarā 20. gadsimā, kad radās nepieciešamība pēc sabiedriskajām ēkām. Tā 1920. gadā divstāvu ķieģeļu ēkā A. Pormaļa ielā 18 tika atvērta pilsētas krievu pamatskola, bet 1931. gadā neoklasicisma stilā celtā divstāvu ēkā — valsts banka. A. Pormaļa ielā 125 pilsētas slimnīcai (dibināta 1912. gadā) 1937. gadā tika atklāts jauns slimnīcas korpuss. Tajā laikā tā saucās Smilšu iela, kas norādīja uz ielas segumu, pretstatā bruģētajām centrālajām ielām. Toreiz ēkas tika celtas funkcionālisma stilā (piemēram, A. Pormaļa ielā 21). Pēc padomju varas atnākšanas 1947. gadā iela tika pārsaukta par Komjaunatnes ielu. Tā tika noklāta ar asfaltbetona segumu. Tika izveidotas ietves. Daudzas ēkas tika pārbūvētas, citas nojauktas, taču kopumā iepriekšējā apbūve saglabājās. Iela ieguva jaunu dominanti — no baltajiem silikātķieģeļiem celtu ūdenstorni. Līdz A. Pormaļa ielai tika paplašināta Jēkabpils 1. vidusskolas teritorija, kur tika izveidots stadions. Blakus atradās Viktora Orehova veidotā dārzniecība. Pēc neatkarības atgūšanas Komjaunatnes ielas nosaukums tika nomainīts pret pašreizējo, tādējādi pagodinot latviešu ķeramiķi Andreju Pormali. Un iela iegūst jaunus vaibstus — šeit tiek uzbūvēts Toyota centrs. Nami tiek siltināti un apdarināti ar jauniem materiāliem. Tiek likti ekonomiskie pakešu logi. 2022. gada 26. jūlijā tika uzsākata ielas pārbūve. Tā ieguva jaunas, platas bruģētas ietves. Arī braucamajai daļai tika uzlikts jauns segums.
Ielu savienojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Andreja Pormaļa iela ir savienota ar šādām ielām:
- Dambja iela (T veida krustojums)
- Mārtiņa Lutera iela
- Viestura iela
- Katoļu iela (T veida krustojums)
- Šaurā iela
- Akmeņu iela
- Jēkaba iela
- Zaļā iela
- Rūdolfa Blaumaņa iela
- Dzintaru iela (T veida krustojums)
- Lauku iela
- Kapu iela (T veida krustojums)
- Linarda Laicena iela (T veida krustojums)
- Pelītes iela (T veida krustojums)
- Stadiona iela (T veida krustojums)