Pasta iela (Jēkabpils)

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Bijušās Jēkabpils apriņķa skolas ēka 1920. — 1930. gadi.
Jēkabpils agrobiznesa koledžas ēka, Pasta ielā 1 2010. gads.
Vecpilsētas laukums un Pasta iela. 2010.
Skats no strūklakas Vecpilsētas laukumā uz 1869. gadā būvēto namu Pasta ielā 37, kur sākotnēji atradās Kuļpoviča aptieka un doktorāts, padomju varas gados — telegrāfs, bet 1990. gados Zemes banka. 2010. gads.
Nams Pasta ielā 77/79, 2010. gads.

Pasta iela ir viena no senākajām ielām Jēkabpils pilsētā, kas atrodas Daugavas kreisajā krastā, vēsturiskajā Jēkabpilī. Pasta iela sākas pie tās atzara ar Brīvības ielu (blakus atrodas Jēkabpils dome un Pētera Sīpolnieka memoriālā māja), bet beidzas krustojumā ar Zaļo ielu pie Jēkabpils Valsts ģimnāzijas.

Ielu savienojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pasta iela ir savienota ar šādām ielām:

  • Zaļā iela
  • Jēkaba iela
  • Akmeņu iela
  • Katoļu iela
  • Vecpilsētas laukums
  • Viestura iela
  • Brīvības iela

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pasta iela sāka veidoties pilsētas dibināšanas laikā — 17. gadsimtā, vienlaikus ar pašreizējā Vecpilsētas laukuma un tam pieguļošā kvartāla (pašreizējās Brīvības, Viestura, Pasta un katoļu ielas) rašanos. Iela, kas sākotnēji saucās Mazā iela, ar pieguļošo teritoriju bija hercoga īpašums.[1] Sākotnēji iela un apkārtējā teritorija tika izmantota saistībā ar ostas darbību, kurai preces piegādāja Biržu manufaktūra un citi uzņēmumi, savukārt, ar ko saistījās ceļu struktūras izveide 17. gadsimtā. Vecākajā piejamajā 1797. gada pilsētas plānā Pasta iela gar laukuma ārējo malu ir redzama blīvi apbūvēta, kas palīdzējis ielai saglabāt nosprausto trasi. 19. gadsimta sākuma pilsētas plānā redzams, ka Pasta iela ir saglabājusi savu blīvo raksturu, kāds ir redzams arī 1820. un 1848. gada pilsētas plānos.[1] Sākotnēji ielā atradās tikai nelieli koka namiņi, bet 19. gadsimta vidū Pasta ielā sāka parādīties pirmie ķieģeļu nami, bet gadsimta beigās daudzi bagātie jēkabpilieši būvēja ķieģeļu mājas, īpaši eklektikas stilā. Iela tika bruģēta pēc 1865. gada, kad tika nodibināta īpaša ielu bruģēšanas komisija.[1] 1878. gada 18. jūnijā pilsētā izcēlās ugunsgrēks, kā rezultātā tika iznīcinātas 300 no aptuveni 460 ēku jeb divas trešdaļas pilsētas. Pēc šī notikuma Mazā iela tika pārdēvēta par Lielo ielu, (līdzšinējā Lielā iela, pašreizējā Brīvības iela ugunsgrēkā tika nopostīta), kļūstot par galveno pilsētas trasi un tirdzniecības ielu.[1] 20. gadsimta sākumā nami Pasta ielā, īpaši laukuma tuvumā tiek uzcelti no jauna vai pārbūvēti, iela iegūst Pasta ielas nosaukumu, jo uz tās atrodas pasts. 1936. gadā Pasta iela tiek pārdēvēta par Vadoņa ielu.[1] 1950. gados iela tiek pārdēvēta par Padomju ielu. Atgūstot valstij neatkarību, ielai tika atgriezts vēsturiskais Pasta ielas nosaukums. 2002. gadā pilsētas svētki tika veltīti Pasta ielai, kad tika labiekārtots skvērs vecpilsētas laukumā un atklāta strūklaka pie Jēkabpils Tautas nama.[2]

Kultūrvēsturiski objekti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Uz Pasta ielas atrodas vairāki kultūrvēsturiski arhitektūras objekti, kuru vidū ir minami: Agrobiznesa koledžas ēka (bijusī Jēkabmiesta apriņķa skola) Pasta ielā 1, Vecpilsētas laukums, 19. gadsimta dzīvojamā ēka Pasta ielā 77/79, kuras celtniecībā izmantota pildrežģu konstrukcija.[3]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]