Brīvības iela (Jēkabpils)

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Šis raksts ir par ielu Jēkabpilī. Par citām jēdziena Brīvības iela nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Jēkabmiests. Lielā iela. 1920.gadi.
Jēkabštates luterāņu baznīca Lielajā ielā 1910. gads.
Jēkabpils domes ēka, Brīvības ielā 120. 2010. g.
Jēkabpils Miertiesas ēka, Lielajā ielā 1930. gadi.
Brīvības iela, skats uz 198. namu, kur atrodas Arvīda Žilinska mūzikas skola, pirmās brīvvalsts laikā atradās Landmaņa dzelzslietu veikals. 2010. g.
Dzīvojamo ēku komplekss Brīvības ielā 178 — 184, pašlaik namos 182/184 atrodas viesnīca "Hercogs Jēkabs". 2010. g.
Brīvības iela, 1870. gados būvētie nami. 2010. g.

Brīvības iela ir viena no centrālajām, senākajām un garākajām ielām Jēkabpils pilsētā, kas atrodas Daugavas kreisajā krastā, vēsturiskajā Jēkabpilī. Iela ir saglabājusi daļu no senās apbūves, kuras ēkas ir celtas 19. gadsimta 70. gados.Brīvības iela sākas no pilsētas robežas ar Ābeļu pagastu un beidzas pie pilsētas robežas ar Salas pagastu.[1]

Ielu savienojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pasta iela ir savienota ar šādām ielām:

  • Kaļķu iela
  • Dzirnavu iela
  • Neretas iela
  • Jāņa Akuratera iela
  • Ausekļa iela
  • Meža iela
  • Vienības iela
  • Draudzības aleja
  • Zemgales iela
  • Andreja Pormaļa iela
  • Dambju iela
  • Lutera iela
  • Pasta iela
  • Viestura iela
  • Vecpilsētas laukums
  • Ostas iela
  • Salaskroga iela
  • Katoļu iela
  • Akmeņu iela
  • Klostera iela
  • Jēkaba iela
  • Plostu iela
  • Zaļā iela
  • V. Strūves iela
  • Kalpaka laukums
  • Rūdolfa Blaumaņa iela
  • Zvanītāju iela
  • Leona Paegles iela
  • Lauku iela
  • Bauskas iela
  • Laicena iela
  • Gulbju iela
  • Robežu iela
  • Pelītes iela
  • Tulpju iela
  • Celtnieku iela
  • Stadiona iela
  • Kārklu iela

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Brīvības iela sāka veidoties pilsētas dibināšanas laikā — 17. gadsimtā, vienlaikus ar pašreizējā Vecpilsētas laukuma un tam pieguļošā kvartāla (pašreizējās Brīvības, Viestura, Pasta un Katoļu ielas) rašanos. Iela, kas sākotnēji saucās Lielā iela un bija galvenā pilsētas iela, ar pieguļošo teritoriju bija hercoga īpašums.[2] Sākotnēji iela un apkārtējā teritorija tika izmantota saistībā ar ostas darbību, kurai preces piegādāja Biržu manufaktūra un citi uzņēmumi, savukārt, ar ko saistījās ceļu struktūras izveide 17. gadsimtā. Vecākajā piejamajā 1797. gada pilsētas plānā ir redzma Brīvības iela kā izveidojusies iela, gar laukuma ārējo malu ir redzama ekstensīvi apbūvēta, kuras no celtnēm brīvie zemes gabali tikuši izmantoti saimniecības vajadzībām. 18. gadsimta beigās izveidojās blīva apbūve gar Brīvības (Lielo) ielu. 19. gadsimta sākuma pilsētas plānā redzams, ka Brīvības iela ir saglabājusi savu apbūvi iepriekšējos apmēros, Ipaši gar laukuma ziemeļu malu. 1830. gadā zudis pilsētas rātsnams un policijas ēka, kas atradās blakus pašreizējam Vecpilsētas laukumam, bet 1848. gada pilsētas plānā redzams, ka zudusi iekškvartāla saimnieciskā apbūve.[2] Sākotnēji ielā atradās tikai nelieli koka namiņi, bet 19. gadsimta vidū Brīvības ielā sāka parādīties pirmie ķieģeļu nami, bet gadsimta beigās daudzi bagātie jēkabpilieši būvēja ķieģeļu mājas, īpaši eklektikas stilā. Iela tika bruģēta pēc 1865. gada, kad tika nodibināta īpaša ielu bruģēšanas komisija.[2] 1878. gada 18. jūnijā pilsētā izcēlās ugunsgrēks, kā rezultātā tika iznīcinātas 300 no aptuveni 460 ēku jeb divas trešdaļas pilsētas. Pēc šī notikuma Lielā iela bija nopostīta un par Lielo ielu sāka saukt līdz šim otru nozīmīgāko pilsētas ielu — Mazo ielu (tagad Pasta iela). 20. gadsimta sākumā nami Brīvības ielā, īpaši laukuma tuvumā tiek uzcelti no jauna vai pārbūvēti, iela atgūst Lielās ielas nosaukumu. 1936. gadā Lielā iela tiek pārdēvēta par Brīvības ielu.[2] Atgūstot valstij neatkarību, ielai tika atgriezts vēsturiskais Brīvības ielas nosaukums. 2004. gadā pilsētas svētki tika veltīti Brīvības ielai, kad tika uzklāts visgarākais brokastu galds, kas sniedzās gandrīz visas ielas garumā, kā arī notika koru koncerts ielai līdzās esošajā un līdz šim pamestajā Uniātu baznīcā, pievēršot tai uzmanību.[3]

Kultūrvēsturiski objekti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Uz Brīvības ielas atrodas vairāki kultūrvēsturiski arhitektūras objekti, kuru vidū ir minami: Vecpilsētas laukums, dzīvojamo ēku ansamblis Brīvības ielā 174 — 184, Miertiesas nams (pašreiz Jēkabpils dome), kā arī baznīcas — Jēkabpils Svētā Gara klosteris, Jēkabpils Uniātu baznīca, Jēkabpils Svētās Jaunavas Marijas dzimšanas Romas katoļu baznīca un Jēkabpils Svētā Miķeļa evaņģēliski luteriskā baznīca.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]