Andrejs Dižbite

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Andrejs Dižbite
Andrejs Dižbite
Personīgā informācija
Dzimis 1889. gada 18. decembrī
Ugāles pagasts, Ventspils apriņķis, Kurzemes guberņa, Krievijas impērija
(Ventspils novads, Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1966. gada 29. decembrī (77 gadi)
Rīga, Latvijas PSR, PSRS
(Karogs: Latvija Latvija)
Nodarbošanās politiķis, valsts darbinieks

Andrejs Dižbite (krievu: Андрей Мартынович Дижбит, dzimis 1889. gada 18. decembrī, miris 1966. gada 29. decembrī) bija latviešu izcelsmes PSRS valsts darbinieks, čekists. Padomju Krievijas Milicijas galvenās pārvaldes priekšnieks no 1918. līdz 1919. gadam.

Dzimis bezzemnieku ģimenē. 1906. gadā pārcēlās uz Rīgu, kur no 1908. gada strādāja par grāmatvedi. 1912. gadā kļuva par LSD biedru. 1914. gada 28. novembrī Dižbite tika arestēts un izsūtīts uz Narimas novadu (mūsdienās Tomskas apgabals). 1916. gadā no izsūtījuma izbēga, nelegāli strādāja Jekaterinburgā, vēlāk Samarā. Pirms Februāra revolūcijas pārcēlās uz Petrogradu un darbojās kā partijas aģitators, organizējot mītiņus un nemierus.

Pēc monarhijas gāšanas pārcēlās uz Rīgu, darbojās latviešu komunistu avīzē "Cīņa" un avīzes "Okopnaja Pravda" redkolēģijā. Pēc Rīgas krišanas pārcēlās uz Petrogradu, Oktobra revolūcijas laikā atradās Smoļnijā. Naktī no 24. uz 25. oktobri devās uz Tartu un Cēsīm, organizējot latviešu strēlnieku sūtīšanu uz Petrogradu. Vēlāk darbojās Padomju Krievijas spēka struktūrās, no 1918. gada 1. augusta līdz 1919. gadam bija Padomju Krievijas Milicijas galvenās pārvaldes priekšnieks. Vēlāk darbojās VĀK karaspēka daļās, no 1920. gada — komisārs Budjonnija 1. kavalērijas armijā. Pēc pilsoņu kara beigām strādāja PSRS Ārējās tirdzniecības sistēmā.