Andrejs Stūris

Andrejs Stūris;
Personīgā informācija
Dzimis	1895. gadā ; Krievijas impērija, Kurzemes guberņa, Jaunjelgavas apriņķis, Valles pagasts; (tagad Latvija)
Miris	1915. gada 25. oktobrī (19—20 gadu vecumā); Krievijas impērija, Kurzemes guberņa, Jelgavas apriņķis, Tīreļpurvs
Tautība	latvietis
Vecāki	Juris Stūris
Militārais dienests
Dienesta pakāpe	Jefreitors (paaugstināts pēc nāves)
Valsts	Krievijas impērija
Vienība	1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku bataljons, 3. rota
Kaujas darbība	Pirmais pasaules karš
Apbalvojumi	Svētā Jura krusts (IV šķira)

Andrejs Stūris (1895—1915) bija latviešu strēlnieks, viens no trīs pirmajiem kritušajiem strēlniekiem un pirmajiem, kas tika apglabāti Rīgas Brāļu kapos.^[1]

Bērnība un jaunība

Andrejs Stūris dzimis Valles pagastā zemnieku ģimenē. 1915. gadā, Pirmajam pasaules karam sasniedzot Krievijas impēriju, ar vācu armijas ienākšanu Kurzemē devās bēgļu gaitās uz Rīgu.^[1]

Pirmajā pasaules karā

Jau neilgi pēc 1915. gada augusta sākumā uzsāktās strēlnieku bataljonu formēšanas, 19. augustā, Stūris pieteicās kā brīvprātīgais un tika nosūtīts uz apmācībām Mīlgrāvī, Cīzes kuģu būvētavā. Tur Stūri ieskaitīja 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku bataljona 3. rotā, ko komandēja virsleitnants Dardzāns.

18. oktobra vakarā, nepilnus divus mēnešus vēlāk, Stūris līdz ar visu 3. rotu tika nosūtīts uz fronti, sākotnēji ar mērķi likvidēt frontes pārrāvumu pie Olaines, taču tā kā situāciju izdevās stabilizēt bez latviešu strēlnieku iesaistes, 3. rota līdz ar 2. rotu novietojās Kraslovsku māju pozīcijās Tīreļpurvā. Rota guva ugunskristības 1915. gada 25. oktobrī, vācu spēki trīsreiz uzbruka ierakumiem, taču tika sekmīgi atvairīti un cieta ievērojamus zaudējumus; pirmie trīs kritušie bija arī latviešu pusē.

Šajā pirmajā latviešu strēlnieku kaujā 1915. gada 25. oktobrī krita arī strēlnieks Andrejs Stūris.^[2]

Piemiņa

Stūra, un pārējo pirmo kritušo — Jēkaba Voldemāra Timmas un Jāņa Gavenas — izvadīšana tika izsludināta Rīgas latviešu presē un izvērsās par plašu tautas manifestāciju no Latviešu biedrības nama līdz Meža kapiem, kur priežu mežā Stūri un viņa cīņu biedrus guldīja zemes klēpī. Vēlāk, pievienojoties jauniem kritušajiem, tur izveidojas Rīgas Brāļu kapi. Pēc nāves Stūri apbalvoja ar IV šķiras Svētā Jura krustu un paaugstināja par jefreitoru.

Atsauces

↑ ^1,0 ^1,1 Latviešu strēlnieki, Rīga: 1939, 1. sējums, 317. lpp
↑ Latviešu strēlnieki mūžības gaismā, Rūdolfs Bangerskis, Ņujorka: 1953, 31. lpp

[ls-1] 1,0 ^1,1 Latviešu strēlnieki, Rīga: 1939, 1. sējums, 317. lpp

[2] Latviešu strēlnieki mūžības gaismā, Rūdolfs Bangerskis, Ņujorka: 1953, 31. lpp

[1]

[2]