Apkakles strazds

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Apkakles strazds
Turdus torquatus (Linnaeus, 1758)
Apkakles strazds
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlasePutni (Aves)
KārtaZvirbuļveidīgie (Passeriformes)
DzimtaMežastrazdu dzimta (Turdidae)
ĢintsMežastrazdi (Turdus)
SugaApkakles strazds (Turdus torquatus)
Apkakles strazds Vikikrātuvē

Apkakles strazds (Turdus torquatus) ir mežastrazdu dzimtas (Turdidae) dziedātājputns, kas ligzdo Eiropas ziemeļos un kalnos, arī Āzijas rietumos. Ziemo Eiropas dienvidos, Ziemeļāfrikā un Centrālāzijas dienvidos.[1] Apkakles strazdam ir trīs pasugas.[2]

Izplatība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Apkakles strazds Latvijā ir samērā rets, bet regulārs caurceļotājs

Apkakles strazds ligzdo Īrijā, Skotijā, Skandināvijas ziemeļos, izņemot Islandi, Eiropas centrālās un dienvidu daļas kalnu apvidos, Turcijā un Kaukāzā. Uz austrumiem ligzdošanas areāls plešas līdz Kopetdagam Turkmenistānā. Ziemo Francijā, Vidusjūras reģionā, Ziemeļāfriku ieskaitot, un uz dienvidiem no Kaspijas jūras.[3]

Sastopams no jūras līmeņa līdz 1200 m virs jūras līmeņa Eiropā, 1300—3000 m zonā Turcijā un 1200—2700 m zonā Ziemeļāfrikā.[4]

Latvijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Apkakles strazds Latvijā ir samērā rets, bet regulārs caurceļotājs. Sastopams galvenokārt pavasara migrācijas laikā, aprīlī un maijā. Vairums novērojumu valsts rietumu daļā un piejūras zonā. Latviju caurceļo nominālpasuga Turdus torquatus torquatus.[3]

Izskats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dienvideiropas pasuga Turdus torquatus alpestris, salīdzinot ar nominālpasugu, ir raibumotāka
Apkakles strazds Pirenejos

Apkakles strazds ir vidēja auguma mežastrazds ar slaidu ķermeni, salīdzinoši garu kaklu, apaļu galvu, garu asti un šauriem spārniem. Ķermeņa garums 23—27 cm, spārnu izplētums 42—48 cm, svars 85—138 g.[5][6][7]

Apspalvojums tumšs, tēviņš gandrīz melns, bet mātīte tumši brūna. Abiem dzimumiem ir redzams nedaudz gaišāku spalvu raibumojums, bet salīdzinoši mātītes ir raibākas. Uz krūtīm balta, mēnesveida apkaklīte, kas tēviņiem ir lielāka un košāka. Spārnu spalvām gaiši pelēka maliņa. Kājas ir brūnas, knābis dzeltens ar brūnu knābja galu. Acis tumši brūnas.[4][5] Jaunie putni līdzīgi pieaugušām mātītēm, bet to mugura ir ar pelēkbrūnu raibumojumu. Krūšu baltās joslas nav vai ir tik tikko manāma. Zods gaišs.[4]

Uzvedība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Apkakles strazds mājo kalnu stepēs ar atsevišķiem skujkokiem un bieziem krūmiem, sausās augstieņu nogāzēs, akmeņainos tīreļos ar kupliem zāļu ceriem, arī akmeņainās kalnu pļavās ar zemiem krūmiem un atsevišķiem kokiem.[4] Barību apkakles strazds galvenokārt meklē uz zemes, vietās ar īsu zāli, pārskrienot no vienas vietas uz otru, bet barojas arī kokos un krūmos. Atšķirībā no citiem mežastrazdiem apkakles strazds nerakājas pa augsni, lai atrastu barību. Mazuļu barošanas laikā var novērot, ka strazds atrasto barību sakrauj kaudzē uz zemes un pēc tam to aiznes uz ligzdu vienā paņēmienā. To bieži var novērot vai nu vienu pašu vai pārī.[4][6]

Migrācijas laikā apkakles strazdi veido lielus barus, reizēm sajauktus ar citu sugu mežastrazdiem. Pārlidojumi notiek galvenokārt nakts laikā.[4][5] Baram raksturīgi kopīgi baroties, piemēram, visiem ielaižoties vienā augļu kokā. Nakti pavada atklātā laukā vai skujkokos.[4] Izturīgi vējā un lietū, bet no ledus un sniega segas izvairās.[5]

Barība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Apkakles strazds ligzdošanas laikā barojas galvenokārt ar bezmugurkaulniekiem, rudenī un ziemā ar sēklām un augļiem. Iecienīti ir dažādi kukaiņi (gan pieaugušie īpatņi, gan kāpuri), zirnekļi, gliemeži, gliemji, medī arī nelielas ķirzakas un salamandras.[4][6]

Ligzdošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Apkakles strazda mātīte
Apkakles strazda olas

Ligzdošanas laikā apkakles strazds ir teritoriāls un skaļš, var kļūt agresīvs pret teritorijas robežu pārkāpējiem, tiem uzbrūkot. Vairošanās sezona atkarībā no izplatības areāla var būt dažāda. Ligzdo pa atsevišķiem pāriem, apmēram 160—200 m attālumā viens no otra. Pavasarī, atgriežoties ligzdošanas teritorijā, tēviņš nostiprina savu teritoriju (visbiežāk upītes krastā) un pēc tam cenšas piesaistīt mātītes uzmanību ar dziesmu, īpašu riesta lidojuma demonstrējumu un baltās krūts izrādīšanu, sēžot redzamā vietā un krūti sabožot lielu un kuplu.[4]

Ligzda var atrasties uz zemes starp zemiem augiem, uz klints dzegas, nelielā alā, zemā krūmā vai ļoti reti nelielā kokā (3—4 m augstumā no zemes). Tā ir masīva, kausveida ar trīs slāņiem, un to būvē tikai mātīte. Pirmais slānis ir biezs un masīvs, veidots no sausas zāles, salmiem un zariem, otrais slānis ir dubļu kārtiņa, kas sajaukta ar sūnām un plucinātām lapām. No iekšpuses bagātīgi izklāta ar smalkākiem un mīkstākiem zāļu stiebriņiem, reizēm arī ar saknītēm.[4][6]

Dējumā ir 3—6 gaiši zilas vai zilzaļas olas ar brūniem raibumiņiem. Inkubācijas periods ilgst 12—14 dienas. Galvenokārt perē mātīte, bet tēviņš tomēr tai palīdz, ik pa laikam īslaicīgi perējot. Par mazuļiem rūpējas abi vecāki. Jaunie putni apspalvojas un pamet ligzdu 14—16 dienu vecumā, sāk lidot 18 dienu vecumā, bet vecāki turpina tos barot vismaz vēl 12 dienas, reizēm ilgāk. Dienvidreģionos ligzdojošajiem strazdiem ir divi perējumi sezonā.[4][5][6]

Sistemātika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Apkakles strazdam ir 3 pasugas:[2]

  • Turdus torquatus torquatus — nominālpasuga, ligzdo Eiropas ziemeļos un rietumos;
  • Turdus torquatus alpestris — ligzdo no Spānijas ziemeļiem un Eiropas centrālās daļas līdz Grieķijai un Turcijas rietumiem;
  • Turdus torquatus amicorum — ligzdo no Turcijas centrālās daļas līdz Turkmenistānai un Irānas ziemeļiem.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]