Ārtavs

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Artigs)
Jump to navigation Jump to search
Šis raksts ir par sudraba monētu. Par citām jēdziena Artavs nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Gotlandes ērtugs (örtug).
Livonijas mestra Vilhelma fon Frimersheima laikā (1364—1385) kaltais ārtavs (artigs).
Mestra Konrāda fon Fītinghofa laikā (1401—1413) kaltais ārtavs (artigs).

Ārtavs,[1] artavs[2] jeb artigs (zviedru: örtug, vācu: Artig, krievu: Артуг) bija viduslaiku Ziemeļeiropas valstu monēta, ko līdz 1422. gada monetārajai reformai kala arī Livonijas konfederācijas naudas kaltuvēs. Ārtavus lietoja Hanzas savienības tirgoņi arī Novgorodas un Pleskavas zemē.[3] Pirmos 1,2 gramu sudraba ārtavus sāka kalt 1370. gadā zviedru karalis Albrehts no Mēklenburgas (valdīja 1364—1389), vēlāk ārtavu svars pakāpeniski samazinājās līdz 0,54 gramiem 1534. gadā. Pēdējos ārtavus Zviedrijā izkala 1776. gadā.

Etimoloģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vārda "ārtavs" izcelsme nav viennozīmīga. Uzskata, ka ģermāņu valodās lietotais monētas nosaukums (artogh, örtugh, örtogh, ertug) cēlies no latīņu vārda "zelts" (aurum, no kā zviedru: öra) vai arī no vikingu valodās lietotā apzīmējuma or, eir (varš). Latviešu valodā vārds "artavs" jeb "artava" saglabājies nevien kā naudas nosaukums, bet arī kā apzīmējums atsevišķam pienesumam kopīgai lietai.[4]

Latvijā kaltie ārtavi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

14. un 15. gadsimtā Tērbatas, Rīgas un Tallinas naudas kaltuvēs no vienas Gotlandes sudraba mārkas kala 156 ārtavus.[5] Zināms, ka vecākajos Kursas, Zemgales un Sēlijas zemnieku likumos naudas sodi bija noteikti ozeringos un ārtavos.[1]

Arhibīskapa Johana VI Ambundi valdīšanas laikā tika ieviests vienots standarts un ieviesta vienota Livonijas monetārā sistēma. 1 ārtavs (ārtigs) tika pielīdzināts 12 Lībekas vecajiem šiliņiem.

Ladonijas nauda[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zviedrijas mākslinieka Lāša Vilka dibinātājā neatzītajā Ladonijas valstī par naudas vienību pasludināts ērtugs.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 Latviešu konversācijas vārdnīca. I. sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 1464. sleja.
  2. Latviešu pasaka "Brīnumu naudas zutne" ... pavēlu pie tāda kunga man ceļu parādīt, kur cilvēks ne vien labu maizi nopelna, bet arī labu naudas artavu.
  3. «В лето 6928 начаша новгородци торговати денги серебряными, а артуги попродаша Немцом, а торговале имы 9 лет»: Новгородская первая летопись старшего и младшего изводов. Полное собрание русских летописей. Том третий. Москва-Ленинград: «Издательство Академии Наук СССР», 1950. Новгородская летопись (krieviski)
  4. “Katrs no mums ir Rainis” Aija Kaukule la.lv, 2015. gada 29. janvārī: Raiņa un Aspazijas 150. jubilejas gadā savu artavu sniegs arī Latvijas Nacionālais teātris.
  5. department.monm.edu Medieval Livonian Numismatics by William Urban (angliski)