Arvīds Ozoliņš (dzimis 1917. gada 26. septembrī, miris 2009. gada 23. februārī) bija latviešu pedagogs, novadpētnieks un gids, Jēkabpils Goda pilsonis.
Dzimis 1917. gada 26. septembrī Tomskas guberņā Pirmā pasaules kara bēgļu ģimenē, kura 1922. gadā atgriezās Latvijā un uzsāka dzīvi Jēkabpilī. Mācījies Jēkabpils komercskolā, vienlaicīgi piepelnoties, strādājot Ķeguma HES un Krustpils—Jēkabpils tilta būvniecībā. Izglītību turpinājis Latvijas Universitātes Dabaszinību fakultātē, kuru pabeidzot, iesaukts kara dienestā. Pēc Otrā pasaules kara bijis represēts. Atgriežoties Jēkabpilī, darbu uzsācis Jēkabpils Vēstures muzejā, kur iekārtojis Dabas nodaļu un bijis brīvdabas muzeja "Sēļu sēta" izveidotājs.[1] Vēlāk ilgus gadus bijis pedagogs — ģeogrāfijas skolotājs un bibliotekārs, kuras izveidei veltījis daudz darba, Jēkabpils 1. vidusskolā.[2] Būdams novadpētniecības un tūrisma pamatlicējs Jēkabpils rajona skolās, veicis izpēti Jēkabpilī un tās apkārtnē, ticies ar ļaudīm, uzklausot to atmiņu stāstījumus. Paralēli pedagoga darbam bijis gids, kopumā novadot vairāk kā 200 ekskursijas galvenokārt Baltijas valstīs un Jēkabpils pilsētā, to skaitā arī citās PSRS republikās. Piedalījies Dārzkopības biedrības organizētajās tematiskajās ekskursijās pa Latvijas dārziem. 2002. gadā piedalījies grāmatas "Jēkabpils" veidošanā. Miris Jēkabpilī, 2009. gada 23. februārī, apbedīts 28. februārī Jēkabpils kapsētā.[3] Arvīda Ozoliņa piemiņai 2010. gadā tika izveidota portretfilma "Jēkabpils dižozols".[4]
