Asterolepis radiata
| Asterolepis radiata | |
|---|---|
 Asterolepis radiata AMD kauls. | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Apakštips | Mugurkaulnieki (Vertebrata) |
| Infratips | Žokļaiņi (Gnathostomatha) |
| Klase | Bruņuzivis (Placodermi) |
| Apakšklase | Antiarhi (Antiarchi) |
| Kārta | Asterolepjveidīgie (Asterolepiformis) |
| Dzimta | Asterolepidīdi (Asterolepididae) |
| Ģints | Asterolepji (Asterolepis) |
| Suga | Asterolepis radiata |
Asterolepis radiata ir devona antiarhu suga, kas dzīvoja Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļā frānas laikmetā un kuras fosilijas ir atrodamas amatas svītas nogulumos. Sugai nosaukumu 1900. gadā deva austriešu paleontologs Jozefs Rohons, pamatojoties uz šīs sugas pārstāvju ķermeņa bruņu radiālo ornamentējumu.
Apraksts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]A. radiata ir vidēja izmēra zivis. Galvas un ķermeņa bruņu garums var sasniegt 40 cm. Galvas vairoga maksimālais garums ir 6-7 cm, bet kermeņa bruņu muguras sienas garums ap 33 cm. Platuma (pcl līmenī) attiecība pret garumu ir 1,40-1,45. Galvas vairoga priekšējā daļa ir īsa un izliekta. Orbitālās atveres priekšējā mala ieliekta un nedaudz īsāka par aizmugurējo malu. Aizmugurējā mala ir izliekta. Galvas vairoga rostrālā mala ir salīdzinoši plata. Pakauša mala izliekta un divreiz garāka par rostrālo malu.
Pineālā plātne ir simetriska, tās priekšējā un aizmugurējā mala ir apmēram vienādā garumā. Plātnes priekšējā mala ir taisna, bet aizmugurējā mala ieliekta. Sāna kaula (La) preorbitālā un postorbitālā daļa ir apmēram vienādā garumā. D.end. atveres uz pakauša kaula iekšējās virsmas ir lielas un piltuvveidīgas.[1]
Ķermeņa bruņa ir gara un zema. AMD priekšējās daļas garums gandrīz tāds pats kā aizmugures daļai. Tergālajam stūrim nav fiksētas vietas un tas izvietots AMD centrā vai vai priekšējā daļā. Pirms tā un aiz tā ir attīstīta mediālā riba, kas atsevišķos gadījumos var būt ļoti augsta. Ķermeņa bruņas aizmugurējā mala ir smaila. Sānu sienas zemas, ADL un MxL plātnes šauras un garas. Leņķis starp ADL horizontālo locītavas padziļinājumu un kaula virsmu ir 40-45°. Vēdera siena ir plata. Platuma (AVL un PVL savienojumu līmenī) attiecība pret garumu ir 61. Aizmugurējo bedrīšu kanālu vagas konstatējamas tikai jauniem īpatņiem.
Ornamentējumu veido ļoti augsti pauguriņi, kuru pamatnes saplūst rindās, kas paralēlas bruņu plātņu malām. Reizēm kauli klāti tikai ar radiālām ribām, un atsevišķi pauguriņi būtiski neizceļas.
Salīdzinājums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pēc galvas vairoga uzbūves A. radiata tuvs A. ornata, A. essica, un A. maxima sugai no Skotijas. No A. ornata šī suga atšķiras ar rostrālās un pakauša malas uzbūvi, bet no A. maxima ar aizmugurējo sānu stūru formu un izvietojumu. Orbitālās atveres aizmugurējās malas ieliekums A. radiata satuvina ar A. scabra.
A. radiata ķermeņa bruņu uzbūve līdzīga A. ornata ķermeņa bruņām, taču A. radiata bruņas ir nedaudz šaurākas un slaidākas. Ķermeņa bruņas aizmugurējā mala ir tāda pati, kā A. maxima, bet tai tomēr vairāk attīstīts centrālais mediālais izcilnis un būtiski šaurāka vēdera sienas subcefālā daļa. A. radiata sugas raksturīga īpašība ir atsevišķu kaulu ribainais ornamentējums, kas no A. dellei bruņu ornamentējuma atšķiras ar robustākām un lielākām ribām. Pie tam A. radiata, atšķirībā no A. dellei, galvas vairogs ar ribām klāts tikai daļēji. Otra raksturīgā A. radiata īpašība ir attīstīta dorsālā riba, kas ir konstatēta arī dažām citām asterolepju sugām, taču tās nesasniedz tādus izmērus kā A. radiata sugai.
Izplatība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Suga ir izplatīta Baltijā, Timānā, Ļeņingradas, Pleskavas, Kurskas un Ļipeckas apgabalos, Krievijā, kā arī Baltkrievijā. A. radiata sastopama amatas svītā, kā arī pļaviņu svītas sņetogoras un pleskavas slāņos Baltijā, Baltkrievijas un Krievijas platformas centrālo rajonu ščigrovas horizontā. Timānā tā ir izplatīta kosminas slāņos.[2]