Austrumu partnerība

Vikipēdijas lapa
Eiropas Savienības un Austrumu partnerības valstis

Austrumu partnerība ir Eiropas Savienības sadarbības programma ar Armēniju, Azerbaidžānu, Baltkrieviju (līdz 2021), Gruziju, Moldovu un Ukrainu.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Austrumu partnerība sadarbības programma oficiāli uzsākta 2009. gada 7. maijā šo valstu Prāgas galotņu tikšanās laikā. Otrā galotņu tikšanās notika 2011. gada 29.-30. septembrī Varšavā, bet trešā tikšanās 2013. gada 28.-29. novembrī Viļņā. Viļņas samita laikā Gruzija un Moldova parafēja ar Eiropas Savienību (ES) asociācijas un tirdzniecības līguma galējo versiju. Šādu līgumu parakstīt bija paredzēts arī Ukrainai, taču tās valdība no šāda soļa atteicās īsi pirms galotņu tikšanās. Tika parakstīts vīzu veicināšanas līgums ar Azerbaidžānu. 2014. gadā arī Ukrainas valdība parakstīja asociācijas un tirdzniecības līgumu.[1]

2014. gadā tika izveidota Dziļās un aptverošās brīvās tirdzniecības zona (DABT zona), kurā bez ES valstīm ietilpa Gruzija un Moldova, 2016. gadā DABT zonai pievienojās Ukraina. 2015. gada Austrumu partnerības samits notika Rīgā, bet 2017. un 2019. gada samiti notika Briselē, bet 2000. gadā notika samits videokonferences formātā.

Rīgas samits (2015)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ceturtā samita delegāciju pārstāvji Rīgā (2015).
Debates Rīgā (2015).

Rīgas samita laikā 2015. gada 21. un 22. maijā netika izskatīti jautājumi par jaunu dalībvalstu uzņemšanu ES vai bezvīzu režīmu ar Ukrainu un Gruziju.[2] Pirms galotņu tikšanās atklāšanas Rīgā norisinājās Austrumu partnerības Mediju konference, Biznesa forums, kā arī pilsoniskās sabiedrības konference.[3]

ES valstu pārstāvji bija vienoti uzskatā, ka robežu pārlikšana nevar būt 21. gadsimta Eiropas iezīme un principi uz kuriem Eiropa var balstīties; turpinās atbalstīt visu Austrumu partnerības dalībvalstu teritoriālo integritāti, neatkarību un nedalāmību; stingri atbalstīs politisku un diplomātisku risinājumu Ukrainas konfliktā, vienlaikus atbalstot tās neatkarību un teritoriālo nedalāmību, kā arī pauda gatavību piedalīties konflikta risināšanā Kalnu Karabahā starp Azerbaidžānu un Armēniju, kā arī Piedņestrā.[4]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Agreement details». Council of the European Union. Skatīts: 2016. gada 20. februāris.
  2. Austrumu partnerības samits Rīgā: Līderi pārsteigumus šoreiz nesola Raivis Vilūns, Diena.lv. 2015. gada 21. maijs
  3. Austrumu partnerus tuvina ES un runā par lielākajām problēmām Raivis Vilūns, Diena.lv. 2015. gada 21. maijs
  4. Rīgas deklarācijā uzsver ES atbalstu Austrumu partnerības valstu teritoriālajai integritātei www.lsm.lv, 2015. gada 22. maijā