Durbes pagasts
| Durbes pagasts | |
|---|---|
 | |
| Novads: | Dienvidkurzemes novads |
| Centrs: | Durbe |
| Kopējā platība:[1] | 73,2 km2 |
| • Sauszeme: | 67,4 km2 |
| • Ūdens: | 5,8 km2 |
| Iedzīvotāji (2025):[2] | 368 |
| Blīvums (2025): | 5,5 iedz./km2 |
 Durbes pagasts Vikikrātuvē | |
Durbes pagasts ir viena no Dienvidkurzemes novada administratīvajām teritorijām tā vidienē Durbes ezera austrumu krastā. Robežojas ar sava novada Tadaiķu, Dunalkas, Vecpils, Bunkas pagastiem un Durbes pilsētu.
Daba
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Hidrogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Upes
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ezeri
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Mūsdienu Durbes pagasta teritorijā vēsturiski atradās Ligutes muiža (Gut Ligutten, Līguti), Padones muiža (Gut Padohnen).
1935. gadā Durbes pagasta platība bija 64,8 km². 1945. gadā pagastā izveidoja Durbes un Padones ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. 1954. gadā Durbes ciemam pievienoja Padones ciemu, bet 1956. gadā Durbes ciemu reorganizēja par Durbes pilsētas lauku teritoriju. 2000. gadā Durbes pilsēta ar lauku teritoriju apvienojās ar Tadaiķu pagastu, izveidojot Durbes novadu.[3] 2009. gada administratīvi teritoriālajā reformā Durbes lauku teritorija tika izdalīta par atsevišķu administratīvo teritoriju novada sastāvā, bet 2010. gada sākumā pārdēvēta par Durbes pagastu. 2021. gadā Durbes novadu iekļāva Dienvidkurzemes novadā.
Pieminekļi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Šilderu Elkas kalns - nocietināta senvieta[4]
- Dižprāmu un Dīru senkapi
Iedzīvotāji
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Iedzīvotāju skaita izmaiņas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]ar Durbes pilsētu, pēc CSP datiem.[5]
|
|
| |||||||||||||||||||||||||||||||||
Apdzīvotās vietas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Lielākās apdzīvotās vietas ir Līguti, Prāmciems, Krupmuiža, Padones skola.
Ievērojamas personības
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Jēkabs Alksnis (1870—1957), ķirurgs, Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes profesors (1924–1944), Rīgas pilsētas 2. slimnīcas direktors (1930-1931), aktīvs sabiedrisks darbinieks. Viens no 1944. gada 17. marta Latvijas Centrālās padomes memoranda parakstītājiem.
- Oto Kārkliņš (1884–1939/1942), latviešu marksists un revolucionārs. Vidzemes Zemes padomes valdes priekšsēdis (1917), Latvijas strādnieku, kareivju un bezzemnieku deputātu padomes izpildkomitejas (Iskolata) pirmais priekšēdis (1917), LSPR Komisāru padomes priekšsēdētāja biedrs (1919).
Saimniecība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Transports
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu] | Šī sadaļa jāpapildina. |
Izglītība un kultūra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu] | Šī sadaļa jāpapildina. |
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 7 janvāris 2025.
- ↑ «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 10 oktobris 2025.
- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
- ↑ «Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija. Valsts aizsargājamo nekustamo kultūras pieminekļu saraksts». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022. gada 26. maijā. Skatīts: 2017. gada 18. janvārī.
- ↑ OSP
.png){kind=small} | Šis ar Latvijas pagastiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
