Pāriet uz saturu

Gramzdas pagasts

Vikipēdijas lapa
Gramzdas pagasts
Novads: Dienvidkurzemes novads
Centrs: Gramzda
Kopējā platība:[1] 84,7 km2
  Sauszeme: 83,2 km2
  Ūdens: 1,5 km2
Iedzīvotāji (2025):[2] 582
Blīvums (2025): 7,0 iedz./km2
Gramzdas pagasts Vikikrātuvē

Gramzdas pagasts ir viena no Dienvidkurzemes novada administratīvajām teritorijām, Lietuvas pierobežā. Robežojas ar sava novada Kalētu, Virgas, Priekules, Vaiņodes pagastiem, kā arī Lietuvas Klaipēdas apriņķa Skodas rajona Skodas un Aleksandrijas seņūnijām.

Hidrogrāfija

[labot | labot pirmkodu]

Sārte

Vēsture

[labot | labot pirmkodu]
Šmaižu muiža (pēc 1901)

Pagasta teritorijā pie Aizvīķiem atrodas trīs tuvu esošu pilskalnu grupa - valsts nozīmes arheoloģiskie pieminekļi: Aizvīķu pilskalns,[3] Straujenieku un Diždāmes pilskalni.[4][5] Domā, ka tikai Diždāmes pilskalns no tiem bijis faktisks pilskalns, bet pārējie divi pildījuši reliģiskas funkcijas.[6][7]

Zināms, ka pēc hercoga Gotharda 1567. gada pavēles Gramzdas muižas dzimtkungs Gerhards Nolde uzcēla Gramzdas draudzes novada baznīcu. 1920. gada Latvijas zemes reformas gaitā Dižgramzdas muiža (Groß-Gramsden) ar Lauku un Smikšu pusmuižām tika sadalīta 87 vienībās 1485 ha kopplatībā, Mazgramzdas muiža (Klein-Gramsden) 52 vienībās 978 ha kopplatībā (kungu mājā ierīkoja Priekules virsmežniecību), Trekņu muižu (Trekken) ar Jauno un Maztrekņu pusmuižām 52 vienībās 715 ha kopplatībā, Gaļķintu muiža (Galkiten) 3 vienībās 99 ha kopplatībā.[8]

1935. gadā Liepājas apriņķa Gramzdas pagasta platība bija 67,9 km² un tajā dzīvoja 1380 iedzīvotāji.[9] 1945. gadā pagastā izveidoja Gramzdas un Mazgramzdas ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Gramzdas ciems ietilpis Priekules (1949—1959) un Liepājas (1959—2009) rajonos. Gramzdas ciemam 1954. gadā pievienoja likvidēto Mazgramzdas ciemu, 1961. gadā — likvidēto Aizvīķu ciemu, 1975. gadā daļa teritorijas pievienota Priekules ciemam.[10] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Gramzdas pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Priekules novadā. 2021. gadā Priekules novadu iekļāva Dienvidkurzemes novadā.

Iedzīvotāji

[labot | labot pirmkodu]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

[labot | labot pirmkodu]

Esošajās robežās, pēc CSP datiem.[11]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas
GadsIedz.±% g.p.
19351 650    
19591 475−0.47%
19671 284−1.72%
GadsIedz.±% g.p.
19791 028−1.84%
1989974−0.54%
2000894−0.78%
GadsIedz.±% g.p.
2011673−2.55%
2021570−1.65%

Apdzīvotās vietas

[labot | labot pirmkodu]

Lielākas apdzīvotās vietas ir Gramzda (pagasta centrs), Aizvīķi, Ozolbunči, Laukmuiža, Mazdāma.

Ievērojamas personības

[labot | labot pirmkodu]
  • Sudrabu Edžus, skolotājs un rakstnieks, Gramzdas ministrijas skolas pārzinis (1888-1906)
  • Ēvalds Rimbenieks (1888—1943), Latvijas finanšu ministrs (1934), Liepājas pilsētas galva.

Saimniecība

[labot | labot pirmkodu]

Transports

[labot | labot pirmkodu]

Izglītība un kultūra

[labot | labot pirmkodu]

Atsauces

[labot | labot pirmkodu]
  1. «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 7 janvāris 2025.
  2. «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 10 oktobris 2025.
  3. Latvijas PSR mazā enciklopēdija. 1. sējums. Rīga : Izdevniecība "Zinātne".  43. lpp.
  4. 1333 - Straujenieku pilskalns
  5. «Valsts nozīmes arheoloģiskā pieminekļa izmantošanas un saglabāšanas norādījumi». LIKUMI.LV (latviešu). Skatīts: 2026-03-11.
  6. «Aizvīķu pilskalni - Apskates objekti Priekules apkārtnē - Piedzīvojumi, ekskursijas, pārgājieni». www.dienvidkurzeme.travel (latviešu). Skatīts: 2026-03-11.
  7. «Unikāli trijstūrī izvietotajiem Aizvīķu, Diždāmas un Straujenieku pilskalniem atklāj piemiņas zīmes». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2026-03-11.
  8. Latviešu konversācijas vārdnīca. VI. sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 10 500. sleja.
  9. Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
  10. Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
  11. OSP