Pagasta teritorijā pie Aizvīķiem atrodas trīs tuvu esošu pilskalnu grupa - valsts nozīmes arheoloģiskie pieminekļi: Aizvīķu pilskalns,[3]Straujenieku un Diždāmes pilskalni.[4][5] Domā, ka tikai Diždāmes pilskalns no tiem bijis faktisks pilskalns, bet pārējie divi pildījuši reliģiskas funkcijas.[6][7]
Zināms, ka pēc hercoga Gotharda 1567. gada pavēles Gramzdas muižas dzimtkungs Gerhards Nolde uzcēla Gramzdas draudzes novada baznīcu. 1920. gada Latvijas zemes reformas gaitā Dižgramzdas muiža (Groß-Gramsden) ar Lauku un Smikšu pusmuižām tika sadalīta 87 vienībās 1485 ha kopplatībā, Mazgramzdas muiža (Klein-Gramsden) 52 vienībās 978 ha kopplatībā (kungu mājā ierīkoja Priekules virsmežniecību), Trekņu muižu (Trekken) ar Jauno un Maztrekņu pusmuižām 52 vienībās 715 ha kopplatībā, Gaļķintu muiža (Galkiten) 3 vienībās 99 ha kopplatībā.[8]
1935. gadā Liepājas apriņķa Gramzdas pagasta platība bija 67,9 km² un tajā dzīvoja 1380 iedzīvotāji.[9] 1945. gadā pagastā izveidoja Gramzdas un Mazgramzdasciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Gramzdas ciems ietilpis Priekules (1949—1959) un Liepājas (1959—2009) rajonos. Gramzdas ciemam 1954. gadā pievienoja likvidēto Mazgramzdas ciemu, 1961. gadā — likvidēto Aizvīķu ciemu, 1975. gadā daļa teritorijas pievienota Priekules ciemam.[10] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Gramzdas pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Priekules novadā. 2021. gadā Priekules novadu iekļāva Dienvidkurzemes novadā.
Gramzdas pagasts Vikikrātuvē
.png){kind=small}
