Baikāla ronis
| Baikāla ronis Pusa sibirica (Gmelin, 1788) | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Zīdītāji (Mammalia) |
| Kārta | Plēsēji (Carnivora) |
| Apakškārta | Suņveidīgie (Caniformia) |
| Virsdzimta | Airkāji (Pinnipedia) |
| Dzimta | Roņi (Phocidae) |
| Ģints | Pogainie roņi (Pusa) |
| Suga | Baikāla ronis (Pusa sibirica) |
| Sinonīmi | |
| |
| Izplatība | |
 | |
 Baikāla ronis Vikikrātuvē | |
Baikāla ronis (Pusa sibirica) ir viena no retajām roņu dzimtas (Phocidae) saldūdens roņu sugām. Tāpat kā Kaspijas ronis (Pusa caspica) Baikāla ronis ir tuvu radniecīgs pogainajam ronim (Pusa hispida). Tie dzīvo pie Baikāla ezera Sibīrijā, biežāk sastopami Baikāla vidus un ziemeļu daļās. Baikāla ronis ir unikāls ar vairākām īpašībām. Pasaulē ir tikai daži saldūdens roņi: Baikāla ronis, divas pogainā roņa pasugas (Lādogas pogainais ronis (Pusa hispida ladogensis) dzīvo Lādogas ezerā un Saimā pogainais ronis (Pusa hispida saimensis) Saimā ezerā) un Kanādas austrumdaļas ezeru Ungavas ronis.
Baikāla roņi ir visilgāk dzīvojošie roņi, ir reģistrēts šīs sugas mātītes dzīves ilgums — 56 gadi. Tie baro savus mazuļus 2 reizes ilgāk ar pienu kā pārējie roņi. Un neviens zinātnieks līdz šim nav spējis rast izskaidrojumu, kā Baikāla roņi nokļuva pie Baikāla ezera, kas atrodas simtiem kilometru tālu prom no okeāna. Ir versija, ka ezers ir kādreiz bijis savienots ar Ziemeļu Ledus okeānu, un šajā laikā roņi ir ieradušies ezerā.
Populācija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Baikāla roņu populācija mūsdienās ir apmēram 80 000—100 000 dzīvnieki.[1] Kādreiz roņus intensīvi medīja, bet šobrīd medības tiek ierobežotas. Roņu medības uz aizsalušā ezera ir ļoti bīstamas, katru gadu noslīkst vairāki mednieki.
Izskats un īpašības
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Baikāla ronis ir viens no mazākajiem roņiem. Pieaudzis ronis ir apmēram 1,3—1,65 m garš, tā svars 50—70 kg. Abi dzimumi ir apmēram vienādi, lai gan tēviņi ir nedaudz lielāki. Lielākie tēviņi ir 1,7—1,8 m gari, un to svars ir 130—150 kg, lielākās mātītes ir 1,3—1,6 m garas, svars apmēram 110 kg.[2] Ir avoti, kuros tiek atzīmēts tieši pretēji, ka mātītes ir lielākas,[3] tomēr vairums informācijas avotu apraksta tēviņu kā lielāko no dzimumiem.
Baikāla ronim ir tēraudpelēks kažoks ar dzeltenīgu vēderu. Kļūstot roņiem vecākiem, kažoks ar laiku paliek brūni pelēks vai pat tumši brūns. Reizēm kažoks ir ar plankumiem.[4]
Uzvedība un barība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Baikāla roņi pārtiek no zivīm, galvenokārt tiek medītas golomjankas (Comephorus baicalensis), kas dzīvo tikai Baikāla ezerā, Baikāla bullīši (Cottocomephorus grewingki) un retu reizi Baikāla omuļi (Coregonus migratorius). Medījot Baikāla ronis ienirst uz apmēram 20—25 minūtēm, bet spēj izturēt zem ūdens līdz 40 minūtēm un ienirt 400 metru dziļumā.[3] Ronis zem ūdens peld vidēji ar 7—8 km/h, briesmu gadījumā tas spēj peldēt ar 20—25 km/h.[2]
Vairošanās
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzimumbriedumu Baikāla roņa mātītes sasniedz 3—6 gadu vecumā, bet tēviņi 4—7 gadu vecumā.[4] Roņu mazuļi dzimst martā, uz sauszemes mātes iekārtotā sniega alā.[5].Parasti piedzimst viens, ļoti reti divi mazuļi. Piedzimstot tie ir baltā vai sudrabaini pelēkā krāsā, kas ļauj viņiem pirmās dzīves nedēļas būt mazāk pamanāmiem. Mazie ronēni piedzimst 4,5 kg smagi. Pirmās 4—6 nedēļas ronēni pavada alā un barojas tikai ar mātes pienu. Māte lielāko daļu laika pavada blakus mazulim, tikai uz brīdi aizejot paēst. Alā gaisa temperatūra ir +5 °C, lai gan ārpusē var būt –15 vai –20 °C.[6] Māte mazuli ar pienu baro 2—3 mēnešus. Apmēram 2—3 mēnešu vecumā ronēns ir ieguvis pieauguša roņa pelēko kažoku.
Baikāla ronis aug līdz 17—19 gadiem. Dzīves garums apmēram 50 gadi.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Pusa sibirica (Baikal Seal)[novecojusi saite]
- ↑ 2,0 2,1 «Байкальская Нерпа». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 17. aprīlī. Skatīts: 2009. gada 27. aprīlī. Arhivēts 2009. gada 17. aprīlī, Wayback Machine vietnē.
- ↑ 3,0 3,1 «Байкальская нерпа». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 4. februārī. Skatīts: 2021. gada 18. janvārī.
- ↑ 4,0 4,1 «SCS: Baikal Seal (Phoca sibirica)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 6. oktobrī. Skatīts: 2007. gada 6. oktobrī. Arhivēts 2007. gada 6. oktobrī, Wayback Machine vietnē.
- ↑ «Уникальные животные Байкала: нерпа». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 4. aprīlī. Skatīts: 2009. gada 27. aprīlī.
- ↑ «Baikal Web World - lake Baikal seals». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 25. oktobrī. Skatīts: 2009. gada 27. aprīlī.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Байкальская нерпа Arhivēts 2009. gada 13. martā, Wayback Machine vietnē.
- Нерпа байкальская. Phoca sibirica
- Фото-тур «Байкальская нерпа» Arhivēts 2009. gada 7. janvārī, Wayback Machine vietnē.
- БАЙКАЛЬСКАЯ НЕРПА ПОЛУЧИЛА ШАНС Arhivēts 2007. gada 13. septembrī, Wayback Machine vietnē.