Pāriet uz saturu

Baltazars fon Bergmanis

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Baltazars fon Bergmans)
Šis raksts ir par juristu. Par mācītāju skatīt rakstu Baltazars Bergmanis (mācītājs).
Baltazars fon Bergmanis
Balthasar von Bergmann
Baltazara fon Bergmana (apakšā) ēnu profils (J.K.Broces zīmējums)
Baltazara fon Bergmana (apakšā) ēnu profils (J.K.Broces zīmējums)
Personīgā informācija
Dzimis 1736. gada 14. jūnijā
Ādažu mācītājmuiža, Vidzemes guberņa
(Bukulti, Ropažu novads, Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1789. gada 17. februārī (52 gadi)
Rīga, Krievijas Impērija
(Karogs: Latvija Latvija)
Vecāki tēvs - Baltazars Bergmanis; māte - Anna Elizabete, dzim. Depkina
Brāļi Ambrozijs fon Bergmanis (Ambrosius von Bergmann, 1740-1784, ārsts), Gustavs fon Bergmanis (Gustav von Bergmann, 1749-1814, mācītājs) un Liborijs fon Bergmanis (Liborius von Bergmann, 1754-1823, mācītājs)
Dzīvesbiedre Anna Margarēte, dzim. Berga (kāzas 1768. gada 27. novembrī Sanktpēterburgā)

Baltazars fon Bergmanis (vācu: Balthasar von Bergmann, dzimis 1736. gada 14. jūnijā, miris 1789. gada 17. februārī) bija vācbaltiešu jurists, galma padomnieks, rakstnieks, masons. Mūža nogalē ierosinājis izveidot biedrību apgaismības ideju izplatīšanai Vidzemē ar nolūku veicināt latviešu valodas mācīšanos vācbaltiešu vidē un periodiski izdot žurnālu. Šāda biedrība, galvenokārt starp Vidzemes mācītājiem, darbojās arī pēc brīvmūrnieku ložu apturēšanas 1794. gadā un viens no tās vadītājiem bija Mālpils mācītājs Johans Gotfrīds Ageluts.[1]

Dzimis 1736. gadā Ādažos, mācītāja Baltazara Bergmaņa ģimenē. Mācījās skolā Veimārā, studēja tieslietas Jēnas universitātē. No 1761. līdz 1763. gadam strādāja par baznīcas notāru Cēsīs. No 1763. līdz 1767. gadam Bergmanis bija Krievijas Impērijas galminieka un brīvmūrnieka grāfa Lestoka sekretārs, no 1764. līdz 1773. gadam - tieslietu kolēģijas advokāts Pēterburgā. No 1773. līdz 1783. gadam Baltzars fon Bergmanis bija Vidzemes hoftiesas loceklis.

Darbošanās kā masonam

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Viens no sava laika ievērojamākajiem Striktās Observances brīvmūrnieku vadoņiem.[2] 1765. gadā - Rīgas masonu ložas Zum Schwerdt dibinātājs. No 1768. līdz 1769. gadam Bergmanis Sanktpēterburgas kapitula „Fēnikss” loceklis. 1773. gadā Sanktpēterburgas ložas Urania dibinātājs un goda loceklis. No 1773. līdz 1779. gadam Rīgas ložas Zum Schwerdt vadītājs - krēsla meistars. 1778. gadā - Volfenbiteles konventa delegāts. 1782. gadā viņš bija Striktās Observances VII. provinces Jelgavas prefektūras Tempelburg kapitulārs un Rīgas prefektūras kapitula komturs ar vārdu Balthazar equee a columna aurea coronata, Striktās Observances VIII. provinces Maskavas kapitula (priorāta) loceklis.[3]

Livonijas monētu kolekcija

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Berlīnes astronoms Johans Bernulli (1744-1807) savās atmiņās par uzturēšanos Rīgā 1778. gada septembrī rakstīja, ka Vidzemes hoftiesas locekļa Baltazara fon Bergmaņa kolekcija esot īpašas redzēšanas vērta, jo tā sastāvot no visām Livonijas monētām un medaļām.[4] Saskaņā ar B. fon Bergmaņa testamentu viņa Livonijas monētu kolekcija bija jāpārdod Himzeļa muzejam, kas no šī piedāvājuma atteicās un tādēļ viņa atraitne Anna Margarēta Bergmane kolekciju aizveda sev līdzi uz Pēterburgu, kur 1804. gadā izsolē to iegādājās Pēterburgas vērtspapīru spiestuves tehniskās nodaļas vadītājs Jākobs Reihels (1780-1856). Pēc J. Reihela nāves viņa medaļu un monētu kolekcijas iegādājās Ermitāžas muzejs.[5]

  • Fata Livoniae. Die natali auspicatissimo serenissimi principis Ernesti Augusti Constantini ducis Saxoniae Iuliaci Cliviae Montium Angariae Westphaliaeque rel. principis et Domini Nostri clementissimi in florentissimo celeberrimoque gymnasio Guilelmo-Rujen, 1794 ([Rujen : G. Bergmann])

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Baltiešu biogrāfiskais leksikons digitāli.

  • Eugen Lennhoff, Oskar Posner. Internationales Freimaurer-Lexikon. Amalthea-Verlag. Wien, 1932
  • Ernest Friedrichs. Die Freimaurerei in Russland und Poland. Büchler & Co. Bern, 1908
  1. Draugu biedrība, latviešu. Latviešu Konversācijas vārdnīca, 3. sēj. 5896 sleja. 1928-1929
  2. Серков А. И. Русское масонство, 1731—2000. Энциклопедический словарь. — Москва, 2001
  3. ЦХИДK (Vēsturiski dokumentālo kolekciju glabāšanas centrs), Maskava, Krievija. Ф.1412, oп.1., Д. 4353, Д. 5556
  4. Johann Bernoulli (1780). Reisen durch Brandenburg, Pommern, Preussen, Curland, Russland und Pohlen in den Jahren 1777 und 1778. Rückreise von St.Petersburg über Mitau und Warschau nach Berlin. Band 6, Leipzig: Caspar Fritsch, 1780, S. 13.
  5. Himzela muzeja monētu kabineta vēsture (1795-1881) CREATIVE MUSEUM, Viktors Dāboliņš, 2016. gada 24. augustā