Baltijas jūras valstu padome

Vikipēdijas lapa
Baltijas jūras valstu padomes dalībvalstis un novērotājvalstis (līdz 2022).

Baltijas jūras valstu padome (BJVP) ir starpvaldību organizācija, kuras darbs ir strukturēts atbilstoši trīs prioritārajām jomām: reģionālā identitāte, drošs reģions, kā arī ilgtspējīgs un plaukstošs reģions. Šīs trīs prioritārās jomas paredz sadarbību dažādās jomās: vides aizsardzība, ekonomiskā sadarbība, uzņēmējdarbība, izglītība, kultūra, civilā drošība, bērnu tiesības, cīņa pret cilvēktirdzniecību un citās.

Kopš tās dibināšanas BJVP ir sniegusi ieguldījumu pozitīvu pārmaiņu nodrošināšanā Baltijas jūras reģionā un ir veicinājusi daudzpusējo sadarbību. Kopš 1998. gada BJVP darbu atbalsta pastāvīgais starptautiskais sekretariāts, kas atrodas Stokholmā, Zviedrijā. Sekretariātu finansē dalībvalstis. BJVP augstākā līmeņa institūcija ir ārlietu ministri, kuru tikšanās reizes tiek organizētas ik pēc diviem gadiem.

Pašreizējais ģenerālsekretārs ir Polijas vēstnieks Gžegožs Poznanskis (kopš 2020. gada).

Dalībvalstis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

BJVP logo.

Novērotājvalstis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ilgtermiņa prioritātes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2014. gada jūnijā padome izvērtēšanas un pārskatīšanas rezultātā piecas ilgtermiņa prioritātes pārdefinēja trijās, proti, reģionālā identitāte, ilgtspējīgs un plaukstošs reģions, kā arī drošs reģions. 2017. gada 20. jūnija Reikjavikas ministru tikšanās reizē, kas tika rīkota par godu padomes 25 gadu jubilejai, tika pārapstiprināta iepriekš uzskaitīto trīs ilgtermiņa prioritāšu aktualitāte.

Reģionālā identitāte[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Uzdevums ir attīstīt Baltijas jūras reģiona identitāti un veicināt saiknes turpmākas attīstības labad. Mērķis ir attīstīt Baltijas jūras reģiona identitātes koncepciju un piederības sajūtu Baltijas jūras reģionam caur līdzdalību, iesaistīšanos, daudzlīmeņu pārvaldību un kopienas sajūtu, kā arī radīt reģionālās vienotības jēdzienu, kas gūtu atsaucību pāri robežām, balstoties uz cilvēku saiknēm, dialogā un makro-reģionālos tīklos un institūcijās.

Ilgtspējīgs un plaukstošs reģions[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Primārais uzdevums ir attīstīt Baltijas jūras reģionu kā paraugreģionu, kurā uz ilgtspējīgu attīstību balstītas sabiedrība spēj pārvaldīt tās rīcībā esošos resursus efektīvu, iespējojot reģiona ekonomisko, tehnoloģisko, ekoloģisko potenciālu un sociālās inovācijas, lai nodrošinātu labklājību, dabas aizsardzību un sociālo vienlīdzību. Sekundārais uzdevums ir atrisināt atlikušos izaicinājumus, kas traucē visaptverošu un ilgtspējīgu reģiona attīstību. Viens no mērķiem ir uzlabot vispārējo Baltijas jūras reģiona konkurētspēju, veicinot ilgtspējīgu ekonomisko izaugsmi un sekmīgi pārvaldot darba tirgus, kā arī attīstot pētniecību un inovatīvu zinātnes infrastruktūru, integrētu jūrlietu politiku, transportu un komunikācijas. Vēl viens mērķis ir atbalstīt Baltijas jūras reģiona pāreju uz konkurētspējīgu, videi draudzīgu, ekonomiku, kas paredz zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni līdz ar to nodrošinot ilgtspējīgu attīstību un ietverošu attīstību; atbalsīt tālāku rīcību, kas paredz laba vides stāvokļa un veselīgas ekosistēmas atbalstu Baltijas jūras reģiona tālākai labklājības veicināšanai; stiprināt reģiona spēju pielāgoties klimatiskajām pārmaiņām, kā arī ekosistēmu un sabiedrību noturību; nodrošināt tālāku ilgtspējīgas attīstības integrēšanu visos pārvladības līmeņos un rīcībpolitiku sektoros, tai skaitā ņemot vērā ekonomiskos, sociālos un vides aspektus; atbasltīt ilgtspējīgas un videi draudzīgas tehnoloģijas un iniciatīvas, kas vērstas uz Baltijas jūras reģiona ekosistēmas un bioloģiskās daudzveidības aizsardzību.

Drošs reģions[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Uzdevums ir veicināt Baltijas jūras reģiona iedzīvotāju drošību un nodrošinātu reģiona iedzīvotāju aizsardzību un noturību pret vardarbību, negadījumiem un ārkārtas stāvokļa situācijām, nodrošinot reaģešanas gatavību. Līdztekus nodrošināt cilvēku aizsardzību pret nelikumīgu ekspluatāciju un cilvēku tirdzniecību.

Mērķis ir nodrošināt pienācīgus preventīvos pasākumus saistībā ar visām cilvēku tirdzniecības formām Baltijas jūras reģionā, piemēram, ar projektu starpniecību, kas balstīti starpdisciplinārā pieejā; viecināt vispārēju un ilgtspējīgu bērnu aizsardzību, lai novērstu visas vardarbības formas ar starpdisciplināru pieeju un viecinātu sadarbību starp atbildīgajām iestādēm un citām nozares organizācijām Baltijas jūras reģionā; stiprināt sabiedrības noturību pret katastrofām un riskiem visās krīzes attīstības stadijās ar attiecīgiem prevencijas, gatavības, reaģēšanas un atgūšanās pasākumiem; veicināt savietojamību un stratēģisku makro-reģionālo sadarbību, nodrošinot palīdzību un ātrās reaģēšanas spējas pārrobežu negadījumu un ārkārtas stāvokļu, tai skaitā katastrofu gadījumā, kurām ir pārrobežu sekas vai ietekme.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dibināta 1992. gadā reģiona ārlietu ministru tikšanās reizē kā atbilde ģeopolitiskajām pārmaiņām, kuras attīstījās Baltijas jūras reģionā, beidzoties Aukstajam karam. No 1992. līdz 2009. gadam funkcionēja demokrātisko institūciju darba grupa, no 1995. līdz 2003. gadam tās darbu papildināja demokrātiskās attīstības komisārs. No 1993. līdz 2005. gadam Eirofakultāte tika nodibināta, lai pārstrukturētu universitātes Tartu, Rīgā un Viļņā. Radniecīgs darbs tika īstenots Kaļiņingradā no 2000. līdz 2007. gadam, kā arī Pleskavā.

Prezidentūras[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Somija 2023.-2024. gads

Vācija 2022.-2023. gads

Norvēģija 2021.-2022. gads

Lietuva 2020.-2021. gads

Dānija 2019.-2020. gads

Latvija 2018.-2019. gads[1]

Zviedrija 2017.-2018. gads[2]

Islande 2016.-2017. gads[3]

Polija 2015.-2016. gads[4]

Igaunija 2014.-2015. gads[5]

• Somija 2013.-2014. gads[6]Krievijas Federācija 2012.-2013. gads

• Vācija 2011.-2012. gads

• Norvēģija 2010.-2011. gads

• Lietuva 2009.-2010. gads

• Dānija 2008.-2009. gads

• Latvija 2007.-2008. gads

• Zviedrija 2006.-2007. gads

• Islande 2005.-2006. gads

• Polija 2004.-2005. gads

• Igaunija 2003.-2004. gads

• Somija 2002.-2003. gads

• Krievija 2001.-2002. gads

• Vācija 2000.-2001. gads

• Norvēģija 1999.-2000. gads

• Lietuva 1998.-1999. gads

• Dānija 1997.-1998. gads

• Latvija 1996.-1997. gads

• Zviedrija 1995.-1996. gads

• Polija 1994.-1995. gads

• Igaunija 1993.-1994. gads

• Somija 1992.-1993. gads

Latvijas prezidentūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

No 2018. gada 1. jūlija līdz 2019. gada 30. jūnijam Latvija pildīja Baltijas jūras valstu padomes (BJVP) prezidējošās valsts pienākumus.[7] BJVP ir starpvaldību sadarbības formāts dalībvalstu politiskā dialoga un praktiskās sadarbības veicināšanai, stiprinot reģiona ilgtspēju, drošību un identitāti. 2018. — 2019. gada prezidentūra Latvijai deva iespēju uzņemties vadību pār starpvaldību sadarbības koordināciju Baltijas jūras reģionā, noteikt Baltijas jūras reģiona valstu praktiskās sadarbības virzienus, sekmēt kopēju interešu un mērķu īstenošanu, kā arī nākt klajā ar jaunām iniciatīvām.

Vecāko amatpersonu komiteja[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vecāko amatpersonu komiteja (VAK) pulcē augsta līmeņa ārlietu ministriju pārstāvjus no 11 BJVP dalībvalstīm, kā arī Eiropas Komisijas. VAK ir galvenais padomes sarunu forums un lēmumu pieņemšanas orgāns jautājumos, kas saistīti ar padomes darbu periodos starp ministru tikšanās reizēm. VAK pārrauga, atbalsta un koordinē visu BJVP struktūru darbu. Atbilstoši BJVP prezidentūru secībai katra valsts uzņemas priekšsēža pienākumus rotācijas kārtībā viena gada garumā. VAK priekšēdis parasti ir amatpersona, kas godāta ar vēstnieka titulu, un ir tās ārlietu ministrijas deleģēta, kuras pienākumos ietilpst padomes prezidentūra. Virkne BJVP struktūru darbojas VAK vadībā. BJVP ir pieredzējusi reformu, kuras rezultātā saskaņā ar Rīgas deklarāciju par reformu, kuru apstiprināja 2008. gada jūnijā, viena no kādreizējām darba grupām tika pārveidota par ekspertu grupu, līdztekus pārtraucot divu citu darba grupu spēkā esamību. VAK pārrauga kodoldrošības un radiācijas drošības ekspertu darba grupu, darba grupu cīņai ar organizēto noziedzību un koordinē tās atbilstoši trīs apstiprinātajām ilgtermiņa prioritātēm. VAK vadībā tiek organizēta arī ilgtspējīgas attīstības ekspertu grupa „Baltic 2030”, ekspertu grupa sadarbībai riska grupas bērnu jautājumos, jaunatnes lietu darba grupa, vadošās valsts pienākumi Pskovas Eirofakultātes projektā un Jūrlietu ekspertu grupa.

Sekretariāts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

BJVP pastāvīgais starptautiskais sekretariāts tika nodibināts pēc 7. BJVP ministru sesijas 1998. gadā Nīborgā, Dānijā. Sekretariātu oficiāli atklāja 1998. gada 20. oktobrī tā sākotnējās telpās Stromsborgas salā. Sekretariāta mandāts paredz:

  • Nodrošināt tehnisku un organizacionālu atbalstu BJVP priekšsēdim, padomes struktūrvienībām un darba grupām;
  • Rūpēties par BJVP aktivitāšu kontinuitāti un sadarbības veicināšanu;
  • Īstenot BJVP Informācijas un komunikācijas stratēģiju;
  • Uzturēt BJVP arhīvus un datu bāzes;
  • Uzturēt saikni ar citām organizācijām, kas darbojas Baltijas jūras reģionā un tā apkaimē, kā arī dalībvalstu nacionālajām iestādēm un plašsaziņas līdzekļiem.

Stratēģiskie partneri[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

• B7 Baltijas salu tīkls (B7) • Baltijas jūras arodbiedrību tīkls Arhivēts 2014. gada 7. oktobrī, Wayback Machine vietnē. (BASTUN) • Baltijas jūras tirdzniecības kameru asociācija (BCCA) • Baltijas attīstības forums (BDF) • Baltijas jūras forums Arhivēts 2017. gada 18. augustā, Wayback Machine vietnē. • Baltijas jūras parlamentārā konference (BSPC) • Baltijas jūras valstu reģionu sadarbība (BSSSC) • Eiropas perifēro jūras reģionu konference Arhivēts 2017. gada 22. augustā, Wayback Machine vietnē. (CPMR) • Helsinku Komisija (HELCOM) • NVO forumsEkonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) • ScanBalt reģionsBaltijas pilsētu savienība (UBC) • Biznesa padomdevēju padomeBaltijas jūras reģiona Universitāšu tīkls (BSRUN) • Baltijas Universitātes programma (BUP) • Starptautiskā Imigrācijas organizācija (IMO)

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]