Pāriet uz saturu

Baltijas tīģeri

Vikipēdijas lapa

"Baltijas tīģeri" ir ekonomistu lietots jēdziens Baltijas valstu ekonomiku straujajai attīstībai pēc liberālu ekonomisko reformu un tirgus ekonomikas principu ieviešanas. To veicināja Baltijas valstu iestāšanās Eiropas Savienībā 2004. gadā. Sākotnēji "tīģerekonomikas" jēdzienu lietoja Tālo Austrumu valstu, vēlāk arī Īrijas ekonomikas lēcienveida attīstības apzīmēšanai.

Saimniecisko krīžu ietekme uz IKP izmaiņām (no 2007)

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Baltijas valstu ekonomisko izaugsmi nobremzēja 2007.—2010. gada globālā finanšu krīze, COVID-19 pandēmija un Krievijas-Ukrainas karš:

2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018 2019 2020 2021 2022 2023 2024 2025
Igaunijas saimniecība 7,6% -5,1% -14,4% 2,7% 7,4% 3,1% 1,3% 3,0% 1,8% 2,6% 5,7% 4,8% 5,0% -2,9% 7,2% -0,5% -3,0%
Latvijas saimniecība 10,0% -3,3% -14,2% -4,5% 6,3% 4,1% 2,3% 1,9% 3,3% 1,8% 3,8% 4,6% 2,0% -3,5% 6,7% 3,0% -0,3%
Lietuvas saimniecība 11,1% 2,6% -14,8% 1,5% 6,0% 3,8% 3,6% 3,5% 2,0% 2,6 % 4,2% 3,6% 4,3% -0,8% 6,3% 2,4% -0,3%
Eiropas Savienības saimniecība (bez AK) -4,3% 2,2% 1,8% -0,7% 0,0% 1,6% 2,3% 2,0% 2,8% 2,1% 1,6% -6,2% 6,0% 3,4% 0,4%
Dati no Eurostat

Baltijas valstu nominālais IKP uz iedzīvotāju

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Baltijas valstu nominālais IKP strauji pieauga pēc 2007.—2010. gada ekonomiskās krīzes pārvarēšanas:

Nominālais IKP € uz iedzīvotāju[1]
Country 2013 2014 2015 2016 2017 2018 2019 2020 2021 2022 2023 2024
Karogs: Igaunija Igaunija 14 520 15 480 16 000 16 860 18 480 20 040 21 490 20 960 23 650 27 360 27 960 28 740
Karogs: Latvija Latvija 10 930 11 430 12 010 12 500 13 400 14 620 15 450 15 370 17 130 19 140 20 930 21 610
Karogs: Lietuva Lietuva 11 780 12 400 12 860 13 490 14 870 16 300 17 520 17 890 20 180 23 820 25 700 27 150