Baltijas tīģeri
"Baltijas tīģeri" ir ekonomistu lietots jēdziens Baltijas valstu ekonomiku straujajai attīstībai pēc liberālu ekonomisko reformu un tirgus ekonomikas principu ieviešanas. To veicināja Baltijas valstu iestāšanās Eiropas Savienībā 2004. gadā. Sākotnēji "tīģerekonomikas" jēdzienu lietoja Tālo Austrumu valstu, vēlāk arī Īrijas ekonomikas lēcienveida attīstības apzīmēšanai.
Saimniecisko krīžu ietekme uz IKP izmaiņām (no 2007)
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Baltijas valstu ekonomisko izaugsmi nobremzēja 2007.—2010. gada globālā finanšu krīze, COVID-19 pandēmija un Krievijas-Ukrainas karš:
| 2007 | 2008 | 2009 | 2010 | 2011 | 2012 | 2013 | 2014 | 2015 | 2016 | 2017 | 2018 | 2019 | 2020 | 2021 | 2022 | 2023 | 2024 | 2025 | |
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Igaunijas saimniecība | 7,6% | -5,1% | -14,4% | 2,7% | 7,4% | 3,1% | 1,3% | 3,0% | 1,8% | 2,6% | 5,7% | 4,8% | 5,0% | -2,9% | 7,2% | -0,5% | -3,0% | ||
| Latvijas saimniecība | 10,0% | -3,3% | -14,2% | -4,5% | 6,3% | 4,1% | 2,3% | 1,9% | 3,3% | 1,8% | 3,8% | 4,6% | 2,0% | -3,5% | 6,7% | 3,0% | -0,3% | ||
| Lietuvas saimniecība | 11,1% | 2,6% | -14,8% | 1,5% | 6,0% | 3,8% | 3,6% | 3,5% | 2,0% | 2,6 % | 4,2% | 3,6% | 4,3% | -0,8% | 6,3% | 2,4% | -0,3% | ||
| Eiropas Savienības saimniecība (bez AK) | -4,3% | 2,2% | 1,8% | -0,7% | 0,0% | 1,6% | 2,3% | 2,0% | 2,8% | 2,1% | 1,6% | -6,2% | 6,0% | 3,4% | 0,4% | ||||
| Dati no Eurostat | |||||||||||||||||||
