Bernhards Einbergs

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Bernhards Einbergs
B.Einbergs.JPG
Satiksmes ministrs
Amatā
1934. gada 18. maijs — 1940. gada 30. aprīlis
Premjerministrs Kārlis Ulmanis
Priekštecis Staņislavs Ivbuls
Pēctecis Arturs Kāposts

Dzimšanas dati 1893. gada 23. janvārī
Valsts karogs: Krievijas Impērija Rīga, Krievijas impērija
(tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miršanas dati 1945. gadā
Štuthofas koncentrācijas nometne, Trešais reihs Valsts karogs: Vācija
(tagad Valsts karogs: Polija Polija)
Tautība latvietis
Dzīvesbiedrs(-e) Austra Einberga
Profesija inženieris
Augstskola Latvijas Universitāte

Bernhards Einbergs (1893. gada 23. janvāris1945. gads) bija latviešu karavīrs, inženieris un politiķis.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis Rīgā. Studējis Rīgas Politehniskais institūtā. Kļuvis par latviešu studentu korporācijas Selonija biedru. 1916. gadā iesaukts cariskās Krievijas armijā. Piedalījies Pirmajā pasaules karā.

No 1918. gada decembra Einbergs dienēja Latvijas armijā. Piedalījies Latvijas Brīvības cīņās. 1920. gada oktobrī atvaļināts no dienesta kā virsleitnants. 1921. gadā apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni.

1923. gadā Einbergs absolvēja Latvijas Universitātes Mehāniskas fakultāti. Pēc tam strādājis Satiksmes ministrijā. Pasta un telegrāfa departamenta inženieris, bet no 1931. gada tā direktors. No 1934. gada marta satiksmes ministrs. Arī pēc Ulmaņa apvērsuma līdz pat 1940. gadam, kad viņa vietā tika iecelts Arturs Kāposts, saglabājis šo amatu.

Otrā pasaules kara laikā darbojies Latvijas Centrālā padomē. 1944. gadā apcietināts. No Rīgas Centrālcietuma 26. septembrī pārvietots uz Štuthofas koncentrācijas nometni, kur Einbergs miris 1945. gadā.