Pāriet uz saturu

Bernhards Einbergs

Vikipēdijas lapa
Bernhards Einbergs
Satiksmes ministrs
Amatā
1934. gada 18. maijs — 1940. gada 30. aprīlis
Premjerministrs Kārlis Ulmanis
Priekštecis Staņislavs Ivbuls
Pēctecis Arturs Kāposts

Dzimšanas dati 1893. gada 23. janvārī
Valsts karogs: Krievijas Impērija Rīga, Krievijas impērija
(tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miršanas dati 1945. gadā (51—52 gadu vecumā)
Štuthofas koncentrācijas nometne, Trešais reihs Valsts karogs: Vācija
(tagad Valsts karogs: Polija Polija)
Tautība latvietis
Dzīvesbiedrs(-e) Austra Einberga
Profesija inženieris
Augstskola Latvijas Universitāte

Bernhards Einbergs (1893. gada 23. janvāris1945. gads) bija latviešu karavīrs, inženieris un politiķis.

Dzimis 1893. gadā Rīgā. Studēja Rīgas Politehniskajā institūtā, kļuva par latviešu studentu korporācijas Selonija biedru. Pirmajā pasaules karā laikā viņu 1916. gadā iesauca Krievijas impērijas armijā.

No 1918. gada decembra Einbergs dienēja Latvijas armijā. Piedalījās Latvijas Brīvības cīņās. 1920. gada oktobrī atvaļināts no dienesta kā virsleitnants. 1921. gadā apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni.[1]

1923. gadā Einbergs absolvēja Latvijas Universitātes Mehānikas fakultāti, pēc tam strādāja Satiksmes ministrijā. Pasta un telegrāfa departamenta inženieris, bet no 1931. gada tā direktors. No 1934. gada marta satiksmes ministrs. Arī pēc Ulmaņa apvērsuma, līdz pat 1940. gadam, kad viņa vietā tika iecelts Arturs Kāposts, saglabāja šo amatu.

Otrā pasaules kara laikā darbojies Latvijas Centrālā padomē. 1944. gadā apcietināts. No Rīgas Centrālcietuma 26. septembrī pārvietots uz Štuthofas koncentrācijas nometni, kur Einbergs miris 1945. gadā.

  1. 1,0 1,1 «LKOK nr.3/680 : Einbergs, Bernhards». lkok.com. Skatīts: 2022-01-03.
  2. «Ar Triju zvaigžņu ordeni apbalvoto 22. saraksts». Valdības Vēstnesis (107). 1937-05-14. 1. lpp. Skatīts: 2022-01-02.
  3. Ar Atzinības Krustu apbalvotie Latvijas vēstnesis Nr. 426/429 no 28.11.2000